Raksts

Džordžs Stīls: Šobrīd dzīvoju rasisma pārņemtākajā sabiedrībā


Datums:
10. decembris, 2002


Autori

Krista Vāvere


Foto: Krista Vāvere

Astoņu gadu laikā kopš dzīvoju Latvijā, nekad neesmu bijis ne cietumā, ne policijā, neesmu parkāpis likumu, neesmu darījis neko, lai radītu nicinājumu vai aizdomas. Vai man jāpieņem cilvēku neziņas un baiļu radīts rasisms? Nē.

Kā Tu

  • vērtē tiesas spriedumu Brīvības partijas reklāmas lietā?
  • Brīvības partija zaudēja lietu, jo atbalstu vēlešanās centās panākt ar iebiedēšanu. Tiesas pārdomātais spriedums liecina, ka tā ir gatava uzņemties atbildību un mazināt rasismu Latvijā. Tomēr kopumā lietas izskatīšana nebija pietiekami efektīva, jo tās norise pārāk maz tika atspoguļota medijos. Es par tiesas prāvu uzzināju no savas advokātes, nevis no medijiem. Tā ir tipiska situācija. Kad risinās kāds liels notikums, tas tiek atspoguļots katrā avīzē un katrā TV kanalā. Bet, kad šīs pašas lietas ietvaros seko būtisks jaunums, tas tikpat kā nekur neparādās. Domāju, daudz vairāk cilvēkiem bija jāuzzin tas, ka Brīvības partija šo tiesas procesu ir zaudējusi. Tas liktu aizdomāties par to, kas šobrīd Latvijā notiek.

    Vai atceries, kad un kur pirmo reizi redzēji šo reklāmu?

    Tai vakarā mēs ar sievu grasījāmies vakariņot. Televizors darbojās bez skaņas, un es vēroju tikai attēlu. Ieraudzīju tumšādainu puisi apskaujam meiteni. Nodomāju, ka tas ir interesanti un ieslēdzu skaņu. Tas bija ziņu sižets par reklāmu. Tas bija tik pretīgi un netīri, ka nespēju pēc tam ēst. Tas mani satrieca un reizē saniknoja. Tas bija tikai pāris mēnešus pēc manas intervijas TV raidījumā “Viss notiek”. Atcerējos visas rasisma situācijas, par kurām stāstīju šajā intervijā, un sapratu, ka viss, ko esmu teicis par rasismu Latvijā, atbilst patiesībai. Šobrīd dzīvoju rasisma pārņemtākajā sabiedrībā no visām, kurās jebkad esmu dzīvojis, ieskaitot ASV.

    Vai gribi teikt, ka Latvijā rasisms ir vairāk izplatīts nekā ASV?

    Proporcionāli salīdzinot šo valstu platību un iedzīvotāju skaitu, jā. Savienotajās valstīs balto iedzīvotāju rajonos varu mierīgi iet pa ielu, nepiesaistot uzmanību. Rīgā dzīvoju pilsētas centrā, un katru dienu, ejot ārā no mājām, zinu, ka mani ārā sagaida nicinājums un pazemojums.

    Pirms pāris nedēļām Rīgā tika piekauts dīdžejs no Lielbritānijas. Tas bija īstens rasistu uzbrukums. Viņu piekāva tumšās ādas krāsas dēļ, un krievu nacionālistu uzbrucēju pirmie vārdi bija: “What a f— you are doing here, nigger?”. Viņu piekāvā, sita un spārdīja pašā Rīgas centrā, pie Brīvības pieminekļa. Es tovakar gāju šai vietai garām 10 –15 minūtes pēc šī notikuma.

    Šajā vietā vienmēr ir daudz cilvēku. Vai neviens neiejaucās kautiņā?

    Nē. Tā ir ļoti parasta reakcija arī pret vietējiem cilvēkiem. Ja kādu sit vai kāds iereibis cilvēks ir paklupis, neviens nepalīdz. Arī policijas tuvumā nebija.

    Vai pret Tevi jebkad Latvijā vērsti fiziski draudi ādas krāsas dēļ?

    Vairākas reizes. Pēdējo reiz tas notika pirms trīs nedēļām pilsētas centrā pie Rīgas Latviešu biedrības nama.

    Vai pats esi domājis par vēršanos tiesā saistībā ar Brīvības partijas reklāmu?

    Pēc reklāmas skandāla ar mani sazinājās Rīgas juridiskās augstskolas profesore starptautiskās publiskās tiesībās un cilvēktiesībās Ineta Ziemele. Viņa vaicāja, vai reklāma aizskārusi mani un manu sievu. Ineta piedāvāja savu palīdzību tiesas prāvā, ja es tādu nolemtu uzsākt. Uzskatīju to par cieņas pilnu piedāvājumu un pieņēmu to. Ineta bija lasījusi un redzējusi manas intervijas medijos, kurās es runāju par rasismu Latvijā. Viņa bija šokēta tāpat kā daudzi citi cilvēki, kuri nespēja noticēt, ka Latvijā valda tāds rasisms. Šī reklāma viņiem pierādīja, ka rasisms IR Latvijas problēma. Divas dienas pirms “Los Amigos” tiesas procesa beigām es iesniedzu civilprasību tiesā pret Brīvības partiju par goda un cieņas aizskaršanu. Tā kā reklāmu demonstrēja Latvijas Televīzija, vēršos arī pret to.

    Ko Tu sagaidi no šīs tiesas prāvas, ko gribi ar to panākt?

    Neesmu pieprasījis finansiālu kompensāciju kā “Los Amigos”. Mans mērķis ir pierādīt, ka šī reklāma ir rasistiska. Gribu, lai cilvēki saprot, ka šī reklāma raksturo situāciju Latvijā. Sabiedrībā jāsākas dialogam par šo tematu. Kad sniedzu interviju, kurā atklāti runāju par rasismu, ko esmu piedzīvojis, gribēju atbrīvoties no tā radītajām sāpēm, gribēju rosināt dialogu. Neliels dialogs par Brīvības partijas reklāmu ir sācies, bet tam jāplešas plašumā.

    Nākotnē cilvēku ar citu ādas krāsu Latvijā būs vairāk. Nesaku to, lai biedētu latviešus. Daudzi no šiem cilvēkiem ir inteliģenti ļaudis, kuri Latvijā ierodas nevis, lai dominētu, bet lai palīdzētu attīstīties. Lai kāda būtu viņu ādas krāsa un reliģiskā pārliecība, Latvija no viņu darba tikai iegūtu. Es nerunāju par bēgļu straumi, kas varētu plūst šurp. Nedomāju, ka tāda situācija jebkad varētu Latviju skart. Tomēr pasaulē ir cilvēki, kuri varētu Latvijai palīdzēt. Rasisms aizcirtīs durvis viņu priekšā.

    Vai pēc Tavām iepriekšējām intervijām sekoja kāda reakcija no svešiem cilvēkiem?

    Cilvēki ielās daudz biežāk uzbāzīgi pētīja mani. Pagājušo vasar to ievēroju biežāk kā jebkad agrāk. Vairumā gadījumā tie bija krievu tautības cilvēki, kas blenza uz mani garām ejot, mašīnās garām braucot. Visur un vienmēr. Ejot garām viņi nošņāc: “F— you nigger!”. Tas atkārtojās visu vasaru, katru dienu. Pēc Brīvības partijas reklāmas uz ielām bieži dzirdēju: “Re, tas ir tas no reklāmas!”. Mēs ar Pīteru (kurš filmējās reklāmā) nemaz neesam līdzīgi. Bet vairumam ļaužu tas nemaz nav svarīgi. Viņi neuzlūko cilvēku kā individuālu perosnību. Visus tumšādainos cilvēkus viņi uzskata par vienu kategoriju.

    Daudzi cilvēki ir teikuši, ka Latvijā nevalda rasisms un Tevis pieminētie gadījumi ir tikai dažu, pārsvarā, jaunu cilvēku rupjības izpausmes. Brīvības partijas rindās bija vairāki inteliģenti un cienījami cilvēki, kuri nemaz neatgādina neizglītotus ļaudis. Vai šis fakts Tevi nepārsteidz?

    Jāpārdomā, vai šī cieņa nav bijusi kļūdaina. Droši vien reklāmas scenārija izvēle bijusi dažu partijas biedru pārziņā. Un parasti partijas vadība atspoguļo tās ideoloģiju un uzskatus. Šajā gadījumā notikušais man liek apšaubīt šo cilvēku inteliģenci. Turklāt pēc reklāmas izrādīšanas un reakcijas partijas biedriem aizvien bija iespēja publiski izteikt nožēlu un atzīt kampaņu par kļūdainu. To neizdarīja neviens partijas biedrs. Tas man liek domāt, ka reklāmā pausti visu partijas biedru uzskati: “Jā, mēs esam rasisti! Jā, citas rases ir zemākas!”.

    Vai Tev nav nācies saņemt padomu – pašaizsardzības nolūkā neievērot rupjības, izlikties tās neredzam un “uzaudzēt biezāku ādu”?

    Uz šādiem padomiem atbildu ar aicinājumu: pamēģiniet iejusties tā cilvēka ādā, kurš katru dienu, katru stundu uzklausa aizskarošas piezīmes! Tie nav izņēmuma gadījumi. Tas notiek katru dienu. Reizēm – katru stundu. Cik garīgi spēcīgi būsiet pēc astoņiem gadiem šādas dzīves? Ir grūti šādā situācijā izlikties, ka esmu pietiekami stiprs, lai varētu to vienkārši neievērot. Man saka, tie taču ir jauni neizglītoti cilvēki, kurus nav vērts ņemt vērā. Tad es vaicāju, no kā šie jaunieši mācās neiecietību? No vecākiem? Kādi tādā gadījumā būs viņu bērni?

    Man saka, ja mēs būtu Āfrikā vai Ķīnā, tur notiktu tas pats: cilvēki blenztu un izteiktu savu viedokli par citādo. Bet mēs neesam Āfrikā vai Ķīnā! Jau padomju laikā Latvijā studēja un dzīvoja dažādu rasu cilvēki. Dažādu rasu un valstu cilvēki šodien ierodas Latvijā ceļojot. Ja ļaudis nespēj apjaust, ka šodienas pasaule ir brīva un atvērta sabiedrība, tas nozīmē, ka viņi dzīvo ārpus realitātes. Ja šodien, kad cilvēki lieto internetu, skatās ārzemju kinofilmas un ceļo, viņiem prātā neienāk, ka arī viņu zemē var ierasties vai dzīvot kāds cilvēks ar citu ādas krāsu, tad viņiem ir visai arhaisks priekšstats par pasauli.

    Varbūt mūsu neiecietību radījusi nepietiekama saziņas un līdzās dzīvošanas pieredze? Lai gan dažādu rasu cilvēki tiešām Latvijā studējuši jau padomju laikos, viņi tomēr bija rets izņēmums. Varbūt naidīgās attieksmes pamatā ir neziņa?

    Ja cilvēki nespēj mani uztvert kā līdzvērtīgu un nespēj mani cienīt pirms ir personīgi iepazinuši, tas kaut ko liecina par viņiem. Astoņu gadu laikā kopš šeit dzīvoju, nekad neesmu bijis ne cietumā, ne policijā, neesmu parkāpis likumu, neesmu darījis neko, lai radītu nicinājumu vai aizdomas. Vai man jāpieņem cilvēku neziņas un baiļu radīts rasisms? Nē. Neesmu darījis neko, lai būtu pelnījis šādu attieksmi. Man ir tiesības iet pa ielu, nedzirdot pret mani vērstus saukļus. Rasisma pamatideja vēsta, ka cilvēki ar tumšu ādas krāsu nav pilnvērtīgi. Ar ko esmu pelnījis šādu attieksmi?

    ________________

  • Ar Džordžu esam pazīstami daudzus gadus, tāpēc esam uz “tu”.

  • Andrejs Judins "Slikts joks vai noziegums?"

    Artis Svece "Politkorektums un Citi", Diena, 17.07.2002

    Džordža Stīla prasības pieteikums par goda un cieņas aizskaršanu sakarā ar Brīvības partijas priekšvēlēšanu reklāmu, kas publiski kūda uz rasu naidu un diskrimināciju

    Kāda lietotāja komentārs par rasismu Latvijā virtuālā foto forumā (angļu valodā, skat. otro komentāru no apakšas)

    Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!