Raksts

Dzīvot spriedzē VI / Homoseksualitāte un svētīšana / Noslēgums


Datums:
19. maijs, 2009


Autori

Roberts Putnis


Ievads, I. daļa "Homoseksualitāte mūsdienu diskusijās", II. "Homoseksualitāte Bībelē", III. "Viendzimuma partnerību vērtējums", IV. "Homoseksuāli draudžu locekļi" un V.daļa "Homoseksualitāte un ordinācija" iepriekšējos blogos. Vācijas Evaņģēliskās baznīcas oficiālas vadlīnijas homoseksualitātes jautājumos "Dzīvot spriedzē", 1996.gads.

6. Homoseksuāli orientētu cilvēku svētīšana

6.1. Vēlme tapt svētītiem

Baznīcas locekļi arvien biežāk pieprasa vienreizēju vai vairākkārtēju homoseksuāli orientētu cilvēku vai viņu partnerību svētīšanu. Attiecīgi šī prakse ir kļuvusi par aktuālu Baznīcas ikdienas jautājumu. Šo vēlmi biežāk izsaka paši homoseksuāli orientētie draudžu locekļi, bet nereti to dara arī citi, kas vēlas ar viņiem solidarizēties vai viņus atbalstīt. Detalizētāk izpētot šo jautājumu, nākas secināt, ka vēlme tapt svētītiem neizriet no vienotas motivācijas, ar to tiek saistīti visdažādākie mērķi. Tomēr var izdalīt divas galvenās grupas:

6.1.1. Svētība kā Dieva palīdzības solījums

Ir saprotami, ka homoseksuāli orientēti draudzes locekļi noteiktās dzīves grūtībās vienreizēji vai atkārtoti lūdz sev individuālu svētību līdzās draudzes svētīšanai dievkalpojumu ietvaros. Tas var notikt vienreizēji vai vairākkārtēji kā Dieva palīdzības lūgums un solījums. Šāds solījums var saturēt vairākus aspektus:

Homoseksuāli orientēts cilvēks vēlas saņemt svētību, lai gūtu spēkus savas homoseksualitātes mainīšanai terapeitiskā vai garīgās aprūpes ceļā vai arī homoseksualitātes pieņemšanai.

Homoseksuāli orientēts cilvēks vēlas saņemt svētību, lai gūtu spēku ētiski atbildīgu viendzimuma partnerattiecību veidošanai.

Homoseksuāli orientēts cilvēks vēlas saņemt svētību pašai divu cilvēku viendzimuma partnerībai, kuri šīs attiecības ir izvēlējušies kā atbildīgu kopdzīves formu, apzinoties tās apdraudējumus, kuru novēršanai viņi lūdz Dieva palīdzību.

6.1.2. Svētība kā īpašs viendzimuma partnerības novērtējums

Šajā otrajā motīvu grupā pamatinterese svētības lūgumam ir partnerībā kā kopdzīves formā. Svētības lūgums tiek sasaistīts ar īpaša Baznīcas novērtējuma vēlmi iepretim šai kopdzīves formai, kas var sasniegt pat vēlmi gūt statusu, kas būtu līdzvērtīgs laulībai. Parasti šādu svētības lūgumu pavada vēlme tapt svētītiem dievkalpojuma ietvaros. Taču arī šādai vēlmei var būt dažādi aspekti:

Vēlme gūt viendzimuma partnerībai atzinību Baznīcas iekšienē, tādējādi arī atverot pieeju Baznīcas ordinētajiem amatiem.

Gūt Baznīcas novērtējumu viendzimuma partnerībai ar mērķi panākt tās pieņemšanu homoseksuāli orientēto cilvēku ģimenēs: pie vecākiem, vecvecākiem, brāļiem un māsām.

Gūt Baznīcas novērtējumu viendzimuma partnerībai ar mērķi mudināt valsts institūcijas un sabiedrību nodrošināt vispārēji atzītu tiesību institūtu un sociālu novērtējumu (dokuments tapa pirms viendzimuma partnerattiecību reģistrācijas likuma pieņemšanas Vācijā – R.P.).

6.1.1.-2. Šie dažādie motīvi un aspekti var ievērojami atšķirties, bet var būt arī ļoti cieši savstarpēji savīti. Katrs no tiem ir jāvērtē atsevišķi. Parasti motīvus var atšķirt pēc to ārējā veidola izvēles. No homoseksuāli orientētu cilvēku puses ir saprotami un atzīstami kā leģitīmi abejādie motīvi. Tomēr Baznīcai ir tiesības šos motīvus vērtēt atsevišķi.

6.2. Svētības un svētīšanas nozīme

Ar Baznīcas svētību Svētās trīsvienības vārdā tiek pausta atziņa par visas svētības sākumu Dievā. Te gan jāpatur prātā atšķirtība no Dieva kā visa labā sākuma un tādiem atsevišķajiem labumiem kā veselība, miers, veiksme, tomēr tos nedrīkst šķirt no Dieva. Svētība dzīvību turošajos labumos ir paša Dieva izpausme. Svētība ir arī tur, kur dzīves labumi iet bojā. Tāpēc svētība ir saistāma ne tikai ar ilgām pēc laimes, bet arī ar cilvēciskām ciešanām.

Svētība tiek dota Baznīcā, kuras Vēsts saturs ir Dieva glābjošā izpausme Jēzus veidolā. Attiecībā uz svētību tas nozīmē, ka tā var tikt saprasta, sniegta un pieņemta tikai tādā dziļumā, kādu cilvēce ir piedzīvojusi Dieva rīcībā caur Jēzu. Caur to mēs varam piedzīvot, ka nāve nav robeža Dieva svētošajā rīcībā. Svētības galvenā zīme ir krusts, kas tiek saistīts ar Kristus nāvi un augšāmcelšanos kā Dieva līdzdalību Kristus ciešanās pie krusta.

Mūsdienās svētības loma Baznīcas ikdienā kopumā ir ievērojami augusi. Ilgus gadus svētībai evaņģēliskajās baznīcās iesvētībās, laulībā, kā arī bēru ceremonijā svētībai tikai piešķirta sekundāra loma. Pretēji Evaņģēlija vēsts paušanai svētība ilgi tika uzskatīta par mazsvarīgāku. Šobrīd ir vērojama tendence, ka draudžu locekļi un garīdznieki augstāk vērtē svētīšanas ceremonijas noteiktos dzīves lūzuma brīžos, lai tā būtu bērna piedzimšana, pieaugšana, laulība, novecošana un nāve. Šādos brīžos cilvēki vēlas saņemt “Dieva piekrišanu” tālākajam dzīves posmam un pārliecināties par Dieva klātesamību šajā dzīves veidošanas procesā.

Baznīca nevar piekrist katrai šādai vēlmei. Baznīcai ir jāpārbauda, vai tā atbilstoši savai Dieva izpratnei jūtas tiesīga solīt Dieva piekrišanu, līdzdalību un palīdzību.

6.3. Svētības iespējas un robežas

Ar šiem teoloģiskajiem apsvērumiem par svētības lomu un saturu pievēršoties dažādajiem homoseksuāli orientēto cilvēku motīviem tapt svētītiem, ir jāatzīst, ka tiem ir pietiekams teoloģisks pamats. Svētība ir Dieva palīdzības solījums, kas satur Dieva piekrišanas momentu, ja to attiecina uz noteiktu dzīves situāciju vai kopdzīves formām. Tomēr svētība nevar būt instruments atzinības iegūšanai Baznīcā un sabiedrībā. Svētība ir jāsaprot kā Dieva piekrišanas izpausme pati par sevi.

Teoloģiskā vērtējumā atbilstoša apstākļu kvintesence ir konstatējama tikai laulībā un ģimenē, kas padara tās par sociāliem un Baznīcas ideāliem. Virkne laulības un ģimenes elementu ir sastopami arī citās kopdzīves formās, kas attiecīgi pelna atzinību, cieņu un aizsardzību (sk. 3.4.).

Saistītie strīdīgie jautājumi ir šādi:

Vai pastāv iespēja, dodot svētību, ar īpašiem ceremonijas elementiem izdalīt Dieva piekrišanas apstiprinājumu tikai ētiski veidotai viendzimuma kopdzīves formai?

Vai Baznīcas dotā svētība viendzimuma partnerībai nenozīmē laulības un ģimenes ideālu izšķaidīšanu vai pat zaudēšanu vai arī tomēr svētība dod iespēju skaidri parādīt atbalstu un cieņu pret viendzimuma partnerību kā ētiski kvalificētu kopdzīves formu?

Jautājumos iekļautās šaubas nav noraidāmas kā maznozīmīgas un viendzimuma partnerattiecības nav svētāmas kā tādas, svētību var saņemt tikai atsevišķie draudzes locekļi, kas šajās attiecībās atrodas.

Gan vientuļiem, gan kopdzīvē esošiem homoseksuāliem cilvēkiem viņu īpašajā situācijā ir jāsaņem Dieva palīdzības solījums līdzvērtīgi heteroseksuāliem draudzes locekļiem. Šāda soļa īstā telpa ir pietiekamā intimitātē garīgās aprūpes ietvaros. Šādas svētības veikšana dievkalpojumā nevar tikt atbalstīta pārpratumu riska dēļ. Katrā gadījumā visiem klātesošajiem ir jābūt skaidram, ka svētīta tiek nevis viendzimuma partnerība kā kopdzīves forma, bet gan katrs draudzes loceklis individuāli, kas viens otram sola ētiski atbildīgi šo kopdzīvi uzturēt.

Aktuāls pārskats par homoseksuālu pāru svētīšanu Vācijas Evanģēliskās baznīcu apvienības reģionālajās baznīcām atrodams šeit.

Noslēguma apsvērumi

Jūsu rīcībā nonākušais dokuments atspoguļo centienus atrast vienošanos ļoti pretrunīgu viedokļu un pārliecību starpā, izmantojot galvenos teoloģiskus argumentus. Svarīgākais secinājums ir tāds, ka Bībeles izteikumos esošā spriedze nav dzēšama un tieši tāpēc uzliek īpašu atbildību Baznīcai tās mēģinājumos to izlīdzināt.

Kad komisija uzsāka darbu, daudzie dažādie grupējumi Baznīcā sagaidīja “skaidru viedokli”. Tāds nav iespējams. Tāpēc komisija piedāvā skaidrojumu par principiāla līmeņa problēmām, kas dod pamatu diferencētiem spriedumiem visos tālākajos jautājumos. Komisijas svarīgākais lietišķuma kritērijs bija dot savu pienesumu sarunām plašajā jautājumu lokā, kas skar attiecības starp Baznīcu un homoseksualitāti tajā. Komisija cer, ka tās atziņas palīdzēs gūt padziļinātu ieskatu un problēmas izpratni, kas tālāk novestu pie plašākas vienošanās Baznīcā.

Komisijas galvenais vadmotīvs bija līdzīgs tās ieteikumam šo atziņu lasītājam: “Bet patiesi būdami mīlestībā, visās lietās pieaugsim Viņā, kas ir mūsu galva, proti, Kristus” (Vēstule efeziešiem 4.15.).

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!