Kopš pēdējām Saeimas vēlēšanām, kas notika 1998.gada oktobrī, ir pagājuši jau gandrīz četri gadi. Šajā laikā Latvijas Republikas ekonomikā un sociālajā sfērā ir realizējušās būtiskas pārmaiņas - pakāpeniski attīstījās privātā iniciatīva, nostiprinājās makroekonomiskā vide, mainījās ekonomikas struktūra, notika Latvijas virzība uz Eiropas Savienību (ES).

Iekšzemes kopprodukts

Katras valsts ekonomiku visaptverošāk raksturojošais rādītājs ir iekšzemes kopprodukts (IKP). 2001.gadā tā apjoms faktiskajās cenās sasniedza 4759 miljonus latu, bet pēdējos četros gados (1998. – 2001.) – 16,6 miljardus latu.

Iekšzemes kopprodukta dinamika liecina par mūsu valsts ekonomisko izaugsmi. 2001.gadā, salīdzinot ar 1998.gadu, IKP ir palielinājies par 18,3% jeb vidēji gadā par 5,8%. Šis IKP pieaugums Latvijā bija vairāk nekā divas reizes straujāks, salīdzinot ar ES vidējo rādītāju. Pie tam izaugsme pēdējos gados ir paātrinājusies.

Pamazām samazinājās starpība starp Latvijas un ES iekšzemes kopproduktu vidēji uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes standartiem. Ja 1998.gadā šis Latvijas rādītājs bija tikai 28% apmērā no ES vidējā līmeņa, tad 2000.gadā tas bija paaugstinājies līdz 30%.

Analizējot iekšzemes kopprodukta izmaiņas, var secināt, ka pieaugumu, salīdzinot ar 1998.gadu, veicināja apjomu kāpums šādās nozarēs:

Attīstījās arī viena no galvenajām Latvijas eksporta nozarēm – mežsaimniecība, kuras apjomi palielinājās par 49,5%. Par 31,4% pieauga viesnīcu un restorānu pakalpojumi, ko veicināja ārvalstu viesu pieplūdums uz Rīgas 800-gades svinībām un jaunu viesnīcu atvēršana. Stabili attīstījās būvniecības nozare, kuras apjomi cēlās par 24,1%. Par 23,3% apjomi kāpa finansu starpniecības nozarē, par 18,4% – zvejniecībā.

Privātā sektora ieguldījuma īpatsvars iekšzemes kopprodukta kopējā pievienotajā vērtībā ir palielinājies no 65% 1998.gadā līdz 69% 2001.gadā.

Valsts budžeta sadalījums

Latvijā īstenotās fiskālās politikas mērķis ir budžeta deficīta samazināšana. Valsts konsolidētā kopbudžeta fiskālais deficīts aplūkojamajā laika posmā, izņemot 1999.gadu (kad izpaudās Krievijas krīzes ietekme), bija zemāks par Māstrihtas līgumā pieļautajiem 3% no iekšzemes kopprodukta. Un jāatzīmē, ka budžeta deficītam pēdējos gados ir lejupslīdoša tendence.

Budžeta izdevumi pakāpeniski palielinās gandrīz visos posteņos, arī aizsardzībai, Latvijai virzoties uz iestāšanos NATO.

Valsts konsolidētā kopbudžeta izdevumi
(% no izdevumu kopsummas)

Valsts parāds

Valsts parāds turpināja pieaugt. Sevišķi strauji tas palielinājās 2001.gada beigās, sasniedzot 713 milj. latu. Pieaugums, galvenokārt, saistīts ar jaunu 7 gadu eiroobligāciju emisiju. Tomēr valsts parāds joprojām ir salīdzinoši zemā līmenī – 15% no IKP. Valsts ārējais parāds 2001.gada beigās bija 36% no kopējā valsts parāda, bet iekšējais – 64%.

Valsts parāds
(gada beigās)

Investīciju līmenis

Latvijas ekonomikas izaugsmi būtiski ietekmēja augstais investīciju līmenis. Nefinansu investīciju apjoms 1999.-2001.g. bija 32,3 miljardi latu. Lielākā daļa investīciju (59%) tika ieguldīta privātajā sektorā. Visapjomīgākās bija investīcijas transporta, glabāšanas un sakaru nozarē, apstrādes rūpniecībā, tirdzniecībā, kā arī valsts pārvaldē, aizsardzībā un sociālajā apdrošināšanā.

Nefinansu investīcijas
(2001.g. salīdzināmās cenās, milj. latu)

Pēdējo gadu laikā Latvija ir piesaistījusi nozīmīgu ārvalstu investīciju apjomu. Līdz 2001.gada beigām ārvalstu uzņēmēji investīciju veidā Latvijā bija ieguldījuši 4,4 miljardus latu jeb 1,9 tūkstošus latu vidēji uz vienu iedzīvotāju. Visapjomīgāk tās bija ieguldītas rūpniecībā, transporta, noliktavu un sakaru nozarē, finansu starpniecībā, tirdzniecībā un komercdarbībā. Nozīmīgākās investīcijas līdz 2001.gada beigām bija piesaistītas no Zviedrijas, Vācijas, Dānijas, ASV un Krievijas.

Gada laikā saņemtās ārvalstu tiešās investīcijas

Ārējā tirdzniecība

Aizvadītajos gados Latvija īstenoja liberālu ārējās tirdzniecības politiku. 1999.gadā Latvija pirmā no Baltijas valstīm kļuva par Pasaules tirdzniecības organizācijas pilntiesīgu dalībnieci.

Latvijas ārējā tirdzniecība (milj. latu)

No tabulas redzams, ka Latvijas eksporta apjomi pēdējos gados pieauga. Taču ekonomisko aktivitāšu būtiska palielinājuma rezultātā importa apjomi pieauga vēl straujākos tempos, un tirdzniecības bilance pasliktinājās.

Latvijas eksporta struktūra galvenajās preču grupās nav būtiski mainījusies. Galvenās eksporta preces joprojām ir koksne un tās izstrādājumi (34,0% no eksporta kopapjoma 2001.gadā), trikotāžas un tekstila apģērbi (9,1%), dzelzs un tērauds, to izstrādājumi (7,4%), pārtikas rūpniecības produkti (5,8%), mēbeles un gultas piederumi (5,2%), elektriskās mašīnas un iekārtas (3,3%).

Ārējās tirdzniecības apgrozījuma struktūra
(faktiskajās FOB cenās; pēc plašo ekonomisko kategoriju klasifikācijas; procentos no kopapjoma)

Latvijai raksturīgs relatīvi liels maksājumu bilances tekošā konta deficīts. 1999. un 2000.gadā tas samazinājās, bet 2001.gadā atkal palielinājās, pasliktinoties ārējās tirdzniecības bilancei. Lielāko daļu no tekošā konta deficīta nosedza ārvalstu tiešās investīcijas un ilgtermiņa aizņēmumi.

Maksājumu bilances tekošā konta saldo

Patēriņa cenu izmaiņas

Patēriņa cenu pieaugums Latvijā pēdējos gados ir tuvu pasaules attīstīto valstu inflācijas līmenim, un tas ir arī viens no zemākajiem starp Centrālās un Austrumeiropas valstīm.

Patēriņa cenu indeksi (1998 = 100)

Pakalpojumu sektoram pēdējos gados ir raksturīgs salīdzinoši lielāks cenu pieaugums. To nosaka gan tas, ka šis sektors nav pakļauts starptautiskajai konkurencei, gan tas, ka atsevišķu pakalpojumu cenas tiek noteiktas administratīvi.

Kredītlikmes

Ekonomiskās vides uzlabošanās, zemā inflācija un augošais kredītu piedāvājums veicināja kredītu procentu likmju pakāpenisku samazināšanos un kreditēšanas termiņu palielināšanos.

Vidējās svērtās gada likmes latos izsniegtajiem kredītiem un piesaistītajiem noguldījumiem kredītiestādēs (procentos)

Valūtas kurss

Kopš lata piesaistes SDR valūtu grozam (1 SDR = 0,7997 Ls) Latvijas Banka nav pieļāvusi lata kursa svārstības. Pēc piesaistes SDR lats ir kļuvis stabilāks pret jebkuru atsevišķu valūtu, nekā tas būtu iespējams, piesaistot to kādai vienai valūtai. Latvijas Banka plāno saglabāt lata piesaisti SDR līdz Latvija iestāsies Eiropas Savienībā.

Latvijas Bankas noteiktie ārvalstu valūtu kursi (gada beigās; latos)

Iedzīvotāju skaita dinamika

1998.gada beigās Latvijas iedzīvotāju skaits bija 2,399 miljoni, bet 2001.gada beigās tas bija samazinājies līdz 2,346 miljoniem. Šo samazinājumu par 53 tūkstošiem noteica dabiskās kustības negatīvais saldo (mirušo skaita pārsvars pār dzimušajiem) 39 tūkstošu apjomā un migrācijas negatīvais saldo (izbraukušo skaita pārsvars pār iebraukušajiem) 14 tūkstošu apjomā.

Iedzīvotāju skaits, to dabiskā kustība un migrācija (tūkstošos)

Kā pozitīvas pārmaiņas var minēt zīdaiņu mirstības samazināšanos (vecumā līdz 1 gadam mirušo bērnu skaits vidēji uz 1000 dzimušajiem 1998.g. – 15,0 , 2001.g. – 11,0) un pašnāvību skaita samazināšanos (1998.g. – 839, 2001.g. – 708).

Bezdarba līmenis

Tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits pēdējos gados nepalielinās. Nedaudz samazinās darba meklētāju un oficiāli reģistrēto bezdarbnieku skaits.

Reģistrēto bezdarbnieku vidējais skaits gadā

Iedzīvotāju dzīves līmenis

Iedzīvotāju dzīves līmeņa ziņā, pēc ANO Attīstības programmas (UNDP) izstrādātā tautas attīstības indeksa vērtības, Latvija 2001.gadā ierindota 50.vietā pasaulē (1998.gadā – 92.vietā).

Iedzīvotāju naudas ieņēmumi

Vidējā oficiāli reģistrētā darba samaksa sabiedriskajā sektorā ir augstāka nekā privātajā, vidēji gandrīz par 1/4 daļu. Visaugstākā bruto darba samaksa 2001.gadā bija finansu starpniecībā (2,6 reizes virs vidējās valstī), valsts pārvaldē un aizsardzībā, obligātajā sociālajā apdrošināšanā, transportā, glabāšanā, sakaros (1,3 reizes).