Raksts

Dzimumu līdztiesība jāīsteno jau skolā


Datums:
16. decembris, 2003


Autori

Iluta Lāce


Foto: N. Mežiņš © AFI

Ja valstij nav naudas dzimumu līdztiesības konsultantam, kas strādātu ar skolām, tad vismaz jāpārtrauc darbmācības priekšmeta atšķirīga satura mācīšana zēniem un meitenēm un topošajiem pedagogiem augstskolās jāievieš obligāts studiju priekšmets - dzimumu līdztiesība

Raksturojot sievietes un vīriešus, nereti uzsver tieši atšķirības. Sievietes mēdzot būt emocionālas, jūtīgas, runīgas vai pat pļāpīgas, savukārt vīrieši ir racionāli, stipri un savaldīgi. Parasti vēl piebilst, ka tas tā ir no dabas, atšķirību pamatā esot hormoni un gēni.

Nenoliedzami, vīrieši un sievietes ir bioloģiski atšķirīgas būtnes, taču ne tik lielā mērā, lai sabiedrībā darītu pilnīgi atšķirīgas lietas. Galu galā šobrīd redzam augstas amatpersonas sievietes un ziemeļvalstīs – vīriešus pedagogus pirmsskolas iestādēs, kas lieliski pilda savus pienākumus. Tas būtu pilnīgi neiedomājami vēl pirms gadu desmitiem.

Taču joprojām pastāvošie dzimumu stereotipi par to, kā jāuzvedas, kas darāms „īstai sievietei” un „īstam vīrietim”, ierobežo cilvēktiesību pilnīgu īstenošanu. Bieži vien „īstās sievietes” un „īstie vīrieši” nejūtas īsti labi savās gadsimtiem pastāvošajās „īstajās” lomās. Tāpat ir jāsastopas ar dažādu sociālu parādību nejēdzīgu izskaidrojumu, atsaucoties uz gēniem un hormoniem. Piemēram, kāda politiķe man nopietni stāstīja: ir tikai dabiski, ja sievieti, kas publiski uzstājas ar izspūrušiem matiem, nozākā, bet vīrietim tādā pat situācijā tiek piedots. Savukārt, kāda bērnudārza vadītāja mani centās pārliecināt, ka vīrieši nevar strādāt par kasieriem, jo tas taču kaitē viņu reproduktīvai veselībai, jo viņi nevarot ilgstoši nosēdēt. Interesanti gan, jo parlamenta un valdības darbs, kur tomēr ir jāpasēž vairākas stundas, veselībai nekaitē, vai gan citādi turp būtu tā „jāraujas”?

Tiesības un brīvības, kuras baudām šodien, nav iegūtas „dabiski”. Daudzas sievietes, kas saredzēja, ka vīrieši un sievietes var darīt tās pašas lietas sociālajā dzīvē, sēdēja cietumos, tika nogalinātas un sabiedriski nosodītas.

Būtu jāņem vērā, ka indivīda potenciāla brīva attīstība un pilnīga cilvēktiesību izbaudīšanai tiek ierobežota līdz ar bērna piedzimšanu vai vēl agrāk – tiklīdz uzzinām, vai gaidāmais mazulis ir zēns vai meitene. Mazās zīdainītes parasti tiek uzrunātas augstākā intonācijā, ar maziem zīdainīšiem parasti ducina zemākā intonācijā, pie tam tiek doti atšķirīgi vēstījumi par to, kas darāms, kad izaugs lieli/as.

Priekšstatus par dzimumu lomām atražo ne tikai ģimenē, bet arī skolā, plašsaziņas līdzekļos, sabiedrībā cirkulējošās filozofiskās un morāli ētiskās idejās. Piemēram, ASV nacionālā autoritāte bērnu audzināšanas jautājumos Džeimss Dobsons savā grāmatā „Zēnu audzināšana” (2003) raksta: “Viņam (zēnam) pazūd līdzsvara sajūta vannā, uz kāpnēm, uz ielas, peļķē un kokos. Viņš ēd visu ko, tikai ne ēdienu, un viņam patīk spēlēties tualetē. No gurķiem vai zobu birstēm viņš izgatavo pistoles un viņam patīk rakņāties pa atvilktnēm, zāļu kastītēm un mammas maku. Un var tikai cerēt, ka viņa netīrajās rociņās nenonāks lūpu krāsa. Zēns neliks mierā īdzīgus suņus un satvers aiz ausīm kaķēnus. Lai sargātu dēla dzīvību, mammai katru mirkli viņš jāuzmana. Viņam patīk sviest akmeņus, spēlēties ar uguni un sasist stiklu. Tāpat viņam sagādā prieku brāļu un māsu, mammas, skolotāju un citu bērnu kaitināšana” (16. lpp.).

Sakiet, vai kaut kas no minētā neattiecās uz meitenēm? Ko no tā nevar darīt un nedara meitenes?

Šādi izteikumi ir tipisks rādītājs nelīdztiesīgai attieksmei pret zēniem un meitenēm, vīriešiem un sievietēm. Atšķirīgu uzvedību veicina atšķirīga attieksme, kā arī atšķirīgas gaidas no zēniem un meitenēm. Meitenes daudz biežāk saņem komplimentus par savu ārējo izskatu, kas liek viņām saprast, ka labi izskatīties ir nozīmīgi, lai iegūtu apkārtējo mīlestību. Zēni saņem daudz vairāk atzinības par to, ko viņi dara, kas nostiprina viņos pārliecību, ka par darbu pienākas pienācīgs atalgojums. Arī profesiju izvēle tālākā dzīvē ir atšķirīga, jo zēni un meitenes ir saņēmuši atšķirīgu motivāciju.

Zviedrijā valdība ir sapratusi, ka cilvēktiesības ir īstenojamas, ja zēni un meitenes saņem līdzvērtīgu attieksmi un audzināšanu jau kopš bērnības. Pēc 15 gadus ilgstoša darba zviedru izglītības eksperti ir izstrādājuši metodes pedagogiem, lai veicinātu dzimumu līdztiesību arī skolās.

Šīs metodes tiek izmantotas arī darbā ar pedagogiem Latvijā, konkrēti Limbažu 1. pirmskolas iestādē. Darbs tika uzsākts 2002.gadā un vēl turpinās. Pedagogi vēlas noskaidrot atbildes uz sekojošiem jautājumiem:

  • Kas ir dzimumu līdztiesība pirmskolas iestādē?
  • Kāda ir dzimumu līdztiesības situācija manā bērnudārzā?
  • Kādu es gribu redzēt situāciju bērnudārzā
  • Kas ir darāms, lai mainītu esošo situāciju?

Šobrīd atbildes jau tiek rastas uz pirmajiem trim izvirzītajiem jautājumiem. Audzinātājas pavasarī un rudenī novēroja, ko bērni izvēlas darīt savā brīvajā laikā. Atklājās tradicionāla situācija – zēni spēlējās ar mašīnām, meitenes ar lellēm, pie tam, jo vecāki bērni, jo rotaļas sava dzimuma pārstāvju starpā ir izteiktākas. Rotaļas, kuras izvēlas zēni, pēc audzinātāju teiktā, nostiprina reakciju, spēju darboties komandā, plānot, dod emocionālu brīvību, izlādēšanos. Meiteņu rotaļas veicina horizontālas saskarsmes attīstību, sociālās iemaņas sadzīvē, kā arī rūpes par citiem. Nav jau tā, ka meitenes negribētu iesaistīties zēnu rotaļās un otrādi. Piemēram, kāda meitene izstāstīja audzinātājai, ka ļoti vēlas, lai tētis viņai nopirktu mašīnu, taču bērnudārzā līdz šim viņa atklāti nav izrādījusi, ka vēlas spēlēties ar mašīnām. Esot arī tā, ka meitenes tiek atgrūstas no zēnu rotaļām un otrādi. Vienā grupiņā gan esot meitene, kas spēlējoties ar zēniem, taču viņa savu vietu esot izcīnījusi ar dūrēm.

Protams, vēl tiks veikti novērojumi, lai atbildes uz jautājumiem būtu pēc iespējas precīzākas. Kad noskaidrosim, kādas aktivitātes var mazināt dzimumu stereotipu atbalstošu uzvedību, sāksies otrais posms – audzinātājas novērtēs, ko darīt, lai paplašinātu bērniem iespējas izmēģināt dažādas lomas, veicinot brīvu katra potenciāla attīstību.

Valdības pārstāvji Dzimumu līdztiesības veicināšanas programmas darba grupā saka, ka Latvijas valsts sociālekonomiskajā situācijā nevar atļauties dzimumu līdztiesības konsultantu, kas strādātu ar skolām un palīdzētu noskaidrot esošo situāciju iestādēs, nevar atbalstīt darbu, lai to mainītu un īstenotu cilvēktiesības. Te gan jāsaka, ka sekas nejēdzīgai politikai izmaksā daudz vairāk un tās mēs redzam jau šobrīd, kad integrētā pieeja dzimumu līdztiesības īstenošanai netiek īstenota. Praktiski tas nozīmē, ka dzimumu līdztiesības aspekti netiek ņemti vērā visās politikas nozarēs gan to veidojot un īstenojot, gan izvērtējot esošo politiku.

Tomēr, ja konsultanta darbam pagaidām nav līdzekļu, tad vismaz skolās jau tagad jāpārtrauc darbmācības priekšmeta atšķirīga satura mācīšana zēniem un meitenēm. Topošajiem pedagogiem augstskolās ir jāievieš obligāts studiju priekšmets – dzimumu līdztiesība, lai veidotu skolotāju izpratni par vienādām tiesībām un vienādām iespējām neatkarīgi no dzimuma. Tas ir svarīgs priekšnoteikums vienādu cilvēktiesību īstenošanai jau skolā.


Eiropas Kopienas dzimumu līdztiesības Pamatstratēģija (2001- 2005)

Pētījums "Dzimumu lomu attēlojums mācību grāmatās latviešu valodā"

Resursu centrs sievietēm "Marta"

Rokasgrāmata dzimumu līdztiesības principa ieviešanai uzņēmuma personālvadībā

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!