Foto: G. Dieziņš
Žurnāls FHM septembra numurā diviem fotogrāfiem uzdod septiņus jautājumus un liek uzzīmēt cūku, lai noskaidrotu, kurš no abiem ir “īstāks vecis”. Lūk, īstu veci definējošie jautājumi: Vai kādreiz esi fotografējis pornogrāfiju; Vai esi fotografējis, būdams kails; vai esi sakāvies ar cilvēku, kuru esi fotografējis; vai esi izmantojis objektīvu, lai labāk saredzētu meitenes; vai esi fotografējis, būdams dzērumā; vai esi pārgulējis ar fotomodeli; vai esi uzdauzījis sev aci ar fotoaparātu. Jo vairāk “jā” atbilžu, jo augstāks reitings.
65 tūkstoši latviski protošo vīriešu ar saviem maciņiem balso par to, ka šāda testēšana viņus interesē. Citi balso ar savu dzīves noslēguma statistiku: vīrieši rezultatīvi paveic pašnāvības piecreiz biežāk, nekā sievietes un kopumā dzīvo par 11 gadiem īsāku mūžu.
Anda Rožukalne savā rakstā politika.lv norāda, ka dzimšu lomas Latvijā mainās un starptautiskie vīriešu un sieviešu žurnāli FHM un Cosmopolitan piedāvā “iepriekš Latvijas sabiedrībā nepazīstamus dzimtes modeļus.” Rakstā arī minēts, ka mainās izpratne par vīriešu un sieviešu lomām mūsu sabiedrībā. Iespējams, ka mainās, tikai šai dinamikai ir savas īpatnības. Atšķirības, kas novērojamas FHM un Cosmopolitan lappusēs to skaidri demonstrē.
Ideja par dzimtēm un dzimšu lomām balstās uzskatos, ka dzimte ir sociāls konstrukts. Vīrietība vai sievietība nav iedzimtas, bioloģiski determinētas īpašības. Tie ir noteiktā sabiedrībā izveidojušies uzskati, kurus šī sabiedrība tādā vai citādā veidā uztur. No tā arī izriet, ka dzimšu lomas var tikt mainītas. Šīs idejas, līdzīgi kā vispār dzimšu pētījumi, ir gājušas roku rokā ar feminisma attīstību. Dzimtes koncepcija ir bijusi un ir viens no spēcīgākajiem feminisma ieročiem. Tāpēc izpratne par dzimšu lomas maiņas iespēju sieviešu vidē ir daudz labāk iesakņojusies.
Ir jau arī bijis iemesls cīņai. Dzīvojot patriarhāli orientētā sabiedrībā, par vērtīgām tiek atzītas tikai tradicionālās “vīriešu” sfēras – naudas pelnīšana, piedalīšanās politikā un publiskajā sfērā. Tradicionālās sieviešu lomas tiek uzskatītas par mazāk vērtīgām. Līdz ar to sievietēm ir jācīnās par to, lai viņu iespējas šajās tradicionāli vīrišķajās sfērās palielinātos. Saglabājot šo vērtību skalu, vīriešiem nepaliek daudz iespēju – vai nu viņi notur savas pozīcijas, vai arī tiem jālaižas lejā – uz turieni, kur agrāk bijušas sievietes.
Paradokss ir tas, ka vispārpieņemtā vērtību sistēma ir saglabājusies patriarhāla, bet dzīves realitāte ir mainījusies. Mūsdienu Latvijā ir pavisam parasta lieta redzēt labi pelnošu veiksmīgu karjeras sievieti. Kaut mazākā mērā, bet arī politikā sievietes var veiksmīgi iesaistīties. Patriarhālā vērtību sistēma gan to neatbalsta, bet sievietes var arī izvēlēties palikt tradicionālajā sieviešu lomā – orientēties uz bērnu radīšanu un audzināšanu. Cosmopolitan un citi sieviešu žurnāli veicina šo plašo izvēles spektru. Turklāt, sekojot idejai par dzimtes sociālo konstruēšanu, šie žurnāli sniedz daudz padomu par to, kā mainīties un pilnveidoties.
Vīriešiem, turpretī, socializācijas procesā tiek skaidri norādīts, ka nespēja īstenot patriarhālās sabiedrības ideālus ir neveiksme. Tā kā feministiskā domāšana vīriešu vidi ir skārusi daudz mazāk, šī neveiksme tiek konstruēta kā atkāpe no viņu bioloģiskā, nemainīgā vīrieša potenciāla. Vīrietim faktiski nav nekas jāmācās. Viņš jau no dabas ir radīts, lai ieņemtu vadošās pozīcijas ekonomikā un politikā.
Feministiskā literatūra arī ārkārtīgi augstu vērtē bērnu radīšanas un audzināšanas procesu. Feministes no vienas puses ir cīnījušās par vietu patriarhālajā pasaulē, bet no otras puses ir kultivējušas ideju par reprodukciju kā ietekmīgu sieviešu spēka avotu. Tā kā feministu raksti ir ne tikai par sievietēm, bet arī domāti galvenokārt sievietēm, nav jābrīnās, ka vīriešu domāšanā tie nav atstājuši lielu iespaidu. Vienīgais, ko patriarhālā pasaule ir mācījusies, ir tas, ka sievietēm arī ir tiesības tajā pastāvēt.
Kamēr sievietēm domātais Cosmo mudina pilnveidoties un mainīties (nediskutējot par šī žurnāla sniegto padomu vērtību), vīriešu FHM uzbur sapni par “īsto veci”. Viņam tikai jāatslābinās un jāļauj izpausties savam bioloģiskajam, hormonu vadītajam īstajam “es”: jādzer daudz alus, jāinteresējas par dažādiem tehnoloģiskiem brīnumiem, jāskatās uz sieviešu plikņiem, jākaujas un jālielās ar saviem seksuālajiem panākumiem. Kāpēc nav arī jārūpējas par ģimeni, jāiemācās, kā uzvesties darba intervijās un kā noturēt mīļoto sievieti? Tāpēc, ka daba īstam vecim to sniegs automātiski.
Tomēr realitāte ir daudz skarbāka. Vīrieši mirst jauni un ne jau tāpēc, ka būtu pārlieku veiksmīgi vai laimīgi. Drīzāk tāpēc, ka mūsu sabiedrība feministu uzskatus līdz šim ir attiecinājusi tikai uz sievietēm. Līdz ar to sieviešu loma ir dinamiska, bet vīrietība pārdzīvo stagnāciju. To veicina kā sievietēm domātais Cosmo, tā angļu pašpuiku dzīvesstila žurnāls FHM. Nezinu, vai šo divu žurnālu lasītāji kādreiz satiekas. Visticamāk, ka reti. Tomēr sievietes šim (neveiksmīgajam) randiņam būs sagatavotas labāk. Vīrietis pēc tā vien neizpratnē raustīs plecus pat nezinot, par ko.
Šī publikācija ir tapusi projekta “Masu mediju loma varas pārdalē” ietvaros, kas finansēts no “Eiropas Kopienas Dzimumu līdztiesības pamatstratēģijas 2001.-2005. gadam” līdzekļiem, bet Eiropas Komisija nav atbildīga par autora pausto viedokli un darba tālāko izmantošanu.