Foto: wojciech.felendzer
Esat kādreiz domājuši par to, kādēļ McDonald’s nav jāatstāj dzeramnauda, kamēr citos restorānos (par ko, starp citu, McDonald’s sevi uzskata) un kafejnīcās ir?
Kā agrākais McDonald’s darbinieks varu pastāstīt – tā ir ēstuves politika visā pasaulē un darbiniekiem ir pat aizliegts pieņemt naudu par apkalpošanu. Jo ikviens ir pelnījis ideālu un ātru apkalpošanu bez papildus samaksas.
Dzeramnaudas došana ir samērā ķēpīgs process, jo īpaši – atrodoties ārzemēs. Tu īsti nezini, cik un vai no tevis sagaida (nu labi, var jau izlasīt par to ceļvedī), vai labāk to atstāt uz galda, vai viņiem kaut kur pie letes tam ir izvietota īpaša burka, vai varbūt dzeram nauda būs iekļauta rēķinā. Galu galā – varbūt šķietami nelaipnā apkalpošana ir kultūru atšķirības jautājums un būšu skopule, ja neatstāšu dzeramnaudu.
Ne tik sen uzzināju, ka dzeramnauda ir jādod arī frizierim – izrādījās, ka gadiem esmu gājusi pie friziera, nezinot šo svarīgo faktu un mani laikam ir uzskatījuši par skopu vai nelaipnu. Garderobistēm ārvalstīs mēdz dot dzeramnaudu, bet nezinu, vai JRT man tagad būtu jāseko šim piemēram. Un kā ir ar viesnīcu personālu, kuru komandējumos esmu vienmēr ignorējusi? Nemaz nerunājot par ieskrietuves veida kafejnīcām, kurās man viesmīlis ielej kafiju līdzņemšanai, es samaksāju un aizeju – arī tur pie kases stāv dzeramnaudas burka, kuru parasti ignorēju – šis cilvēks man ir ielējis kafiju un izsitis čeku – par ko man tā būtu jādod?
Nerunāsim nemaz par to, cik bieži sanāk maksāt ar karti un man nemaz nav skaidras naudas, kuru atstāt tējai, jo ne vienmēr uz priekšu plānoju kafejnīcas apmeklējumu. Un piečuku jau arī neatstāsi, paprasot izdot atlikumu no dzeramnaudas.
Zinu, ir vietas, kurās dzeramnauda tiek pieskaitīta rēķinam un man šis risinājums šķiet ērts, palīdzot izvairīties no neveiklām situācijām.
Dzeramnauda ir viens no daudziem filigrānajiem veidiem, kādā apkalpojošajā sfērā strādājošie uzņēmēji var krāpt valsti un čakarēt savus darbiniekus. Darbinieku pieņemam uz minimālo algu – ko nopelnīs uz dzeramnaudām, to nopelnīs. Ļoti ērti – tā var nopelnīt, iekasējot no apmeklētājiem samaksu par pakalpojumiem un ļaujot viņiem vēl arī līdzfinansēt darbinieku algas. Zinu, ka vismaz agrāk Čilī Picā strādājošie studenti man stāstīja, ka dzīvo tikai no dzeramnaudām. Labs biznesa modelis. Tādējādi, mums ir jārēķinās, ka jomās, kurās ir pieņemts maksāt dzeramnaudu, mēs nemaksājam reālo cenu – mēs maksājam par 10-20% mazāk.
Nekad nav skaidrs, kur dzeramnauda nonāks un kas to ir pelnījis. To gardo kūku jau necepa viesmīle, bet tas ietekmēs manu lēmumu par dzeram naudas apmēru. Savukārt to matu salātos iemaisīja kāds cits, bet jau atkal – tas ietekmēs manu lēmumu par dzeram naudas apmēru. Dažreiz mani apkalpo 3 viesmīles, kura tad savāc dzeramnaudu? Vai un kā varu zināt, ka tā tiek godīgi sadalīta starp tiem, kas bija iesaistīti labajā apkalpošanā? Tāpat, šķiet, ēdināšanas uzņēmumi izmanto viesmīles kā zibensnovedējus, kas ar savu dzeramnaudu samaksās par visu – negaršīgu ēdienu, tarakāniem zupā, nepietiekamu darbinieku skaitu un no tā izrietošu lēnu apkalpošanu, neērtiem krēsliem, u.t.t.
Aploksne dakterim vai medmāsai principā ir tas pats, kas dzeramnauda viesmīlei. Stjuartēm taču neviens dzeramnaudu nemaksā, vai ne? Policistiem par to, ka samierināja kaimiņu ģimenes strīdu arī ne, vai ne? Un kā ir ar jauko, laipno veikala pārdevēju? Vai viņai dzeramnauda par laipnu apkalpošanu nepienākas? Vēl jo vairāk – mēs zinām, ka nekādi nodokļi no dzeramnaudas netiek maksāti, tādēļ daudzās valstīs to izmanto kā aizsegu pelēkajai ekonomikai un korupcijai. Turklāt, korupcijas uztvere un dzeramnaudas… ir saistītas lietas (avots)
Ko vispār nozīmē ierastie 10% no kopsummas? Ja es nopērku dārgāku vīnu, uzņēmums nopelna vairāk, bet vai viesmīlei ir bijis jāpieliek vairāk pūļu, nekā ielejot man karafi ar mājas vīnu? Kāpēc es viesmīlei atstāju vairāk dzeramnaudas par tunča steiku, nekā 3 kafijām?
Dzeramnaudas pastāvēšana veicina seksismu un rasismu (pētījums liecina: ASV viesmīļi ar tumšāku ādas krāsu saņem mazāku dzeramnaudu, nekā tie, kas ir ar gaišu ādas krāsu). Citi pētījumi savukārt pierāda (te un te) – sievietes saņem lielāku dzeramnaudu, nekā vīrieši un seksīgas sievietes saņem lielāku dzeramnaudu, nekā ikdienišķa izskata sievietes. No tā seko nepieciešamība 8-12 un pat vairāk stundas nostrādāt uz augstiem papēžiem (kas ir augstākajā mērā neveselīgi!) un pieciest nevēlamu uzmanību no nepazīstamiem vīriešiem. Un tas viss – dzeramnaudas dēļ. Pētījumi liecina, ka viesmīles kā daļu no sava ikdienas darba uzskata seksuālu uzmākšanos– to, ka apmeklētāji izsaka intīmas piezīmes un aicinājumus, aizskar viņu ķermeni bez atļaujas vai aicinājuma. Vai mums ir pieņemami uzturēt šādu sistēmu?
Dzeramnauda piespiež cilvēkus baidīties no apkalpošanas, kas patiesībā ir apkalpojošajā sfērā strādājošo pienākums. Piemēram, pavisam nesen Varšavā taksists piedāvājās man palīdzēt ar kofera nešanu, kam es piekritu. Kolēģe, kas ir ceļojusi pa Indiju, man noteica – labāk tā nekad vairs nedari, jo viņš tagad gaidīs dzeramnaudu. Viņa turoties pie savām mantām ar nagiem un neļauj nevienam sev palīdzēt, lai vēlāk nekļūtu par dzeramnaudas izspiešanas upuri. Atvainojiet, bet vai tas nav šo cilvēku darbs – palīdzēt man?!
Pati dzeramnaudas ideja šķiet neloģiska, ja mēs paskatāmies uz to no sava ikdienas darba puses. Kā būtu, ja es pēc uzrunas konferencē saņemtu dzeramnaudu? Un kā būtu ar gadījumu, kad kāds no kolēģiem sniedz interviju TV3 ziņām un tad sagaida dzeramnaudu par to? Kā būtu, ja dzeramnauda būtu jādod visiem – Maximas kasierēm, trolejbusa vadītājam, uzņēmuma grāmatvedim par algas pārskaitīšanu, u.t.t. Papildinājumam – kā būtu, ja tavs dzeramnaudas apmērs būtu atkarīgs no krūšu lieluma, seksīguma un dzimuma? Tas šķiet absurdi, tomēr tā tas notiek apkalpojošajā sfērā.
Cits jautājums ir par to, kā to izbeigt. Ja tam ķerties klāt kā patērētājam, ir pārāk liels risks, ka nākamajā reizē es ne tikai nebūšu mīļi gaidīts viesis kafejnīcā, bet iegūšu arī iesauku „skopule”. Tādēļ iniciatīvai būtu jānāk no uzņēmumiem – vai nu iekļaujot dzeramnaudu rēķinā vai pakalpojuma cenā (te piemērs no Ņujorkas).
Diemžēl pētījumi parāda – servisa kvalitāte nav saistīta ar dzeramnaudas apjomu. Tādējādi, parastās situācijās nav svarīgi, cik lielu dzeramnaudu tu atstāj, jo saņemsi aptuveni vienu un to pašu pakalpojumu.