Raksts

Dzeramnauda par drošību


Datums:
14. augusts, 2007


Autori

Andrejs Judins


Foto: Mike

Piedāvājot ideju, ka policija varētu masu pasākumos nodrošināt apsardzi par papildu samaksu, tiek pilnīgi aizmirsts, ka sabiedriskās drošības un kārtības uzturēšana ir policijas uzdevums, kuru nodokļu maksātāji jau vienreiz apmaksājuši.

Sabiedriskā drošība var būt prece, ko tirgus ekonomikas apstākļos var piedāvāt visiem interesentiem. Un tiešām nav nekas ļauns, ja kāds, nolīgto samaksu saņemdams, ir gatavs sargāt sabiedrisko mieru un kārtību. Bažas vien rada gadījumi, kad bodnieka lomā grib uzstāties valsts institūcijas, turklāt, ja tas notiek ne no labas dzīves, bet gan izmisuma dēļ.

Jau kādu gadu Valsts policija runā par nepietiekamu finansējumu un tā radītajām problēmām noteiktu uzdevumu īstenošanā. To pašu stāsta arī Iekšlietu ministrija, skaidri apzinādamās, ka valdība nekļūs pēkšņi tik dāsna, lai piešķirtu policijai visu nepieciešamo naudu. Finansējuma problēma nav noklusēta, un valsts amatpersonas par to publiski diskutē. Žēl vienīgi, ka daži no runātājiem nesaprot, ka ne gluži katra ideja par to, kā iegūt naudu, ir derīga un atbalstāma.

Vienreiz apmaksāts

Augusta sākumā Iekšlietu ministrija pauda atzinumu, ka ar katru gadu valstī pieaug publisko pasākumu skaits, kas prasa arvien lielākus policijas resursus. Valsts budžeta iespējas ir ierobežotas un tāpēc ministrijas gaiteņos atrasts risinājums ­— piedāvāt publisko pasākumu organizētājiem slēgt ar Valsts policiju līgumus par maksas pakalpojumu — apsardzes darba veikšanu. Sabiedrība tiek mierināta, ka šis bizness nemazinās policijas kapacitāti tās pamata funkciju veikšanā, vienlaikus nodrošinot policistiem iespēju par papildus veikto darbu nopelnīt naudiņu.

Kāda omulīga aina — pasākumu organizētāji noalgo policistus, tie savukārt, drusciņ daloties peļņā, saņem oficiālu papildienākumu un turklāt arī sabiedriskā kārtība tiek pienācīgi uzturēta! Žēl vienīgi, ka tiek pilnīgi aizmirsts — sabiedriskās drošības un kārtības uzturēšana ir policijas uzdevums, kas pildāms bez papildu līgumu noslēgšanas un kas jau vienreiz ar nodokļu maksātāju naudu ir apmaksāts. Valsts policijas klienti ir nevis daži sabiedrisko pasākumu organizatori, kuri noslēdz līgumus ar policiju un maksā tai naudu par policistu klātbūtni norunātajā vietā un laikā, bet gan visa sabiedrība, kas var prasīt vienlīdz kvalitatīvus policijas pakalpojumus neatkarīgi no tā, vai kāds policijai ir samaksājis papildu naudu vai nē.

Jāatgādina, ka runa nav par kādu privātu ballīti, uz kuru, lai būtu interesantāk, uzaicina policistus. Par publiskiem atzīstami visdažādākie koncerti, svētki, piemiņas, atpūtas, sporta un citi plašai publikai pieejami pasākumi, kas pulcē simtiem un tūkstošiem cilvēku. To organizatoriem ir pienākums gādāt par sabiedrisko kārtību un drošību pasākumu laikā. Viņi var algot cilvēkus, kas uzturēs kārtību, vai slēgt līgumus ar apsardzes firmām. Vai Valsts policijai arī jākļūst par firmu, kas pretendēs uz noteiktu daļu no šī naudas pīrāga? Noteikti — nē. Policijai nav jānodarbojas ar komerciju, bet jāiztiek ar to naudu, ko valsts (Saeima, valdība) uzskata par pietiekamu, lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību. Vai tiešam nav skaidrs, ka policijas spēkiem jābūt klāt un jārīkojas visos gadījumos, ja ir pamats uzskatīt, ka kaut kur var notikt likumpārkāpumi, ka var būt nodarīts kaitējums cilvēkiem, ka sabiedriskā kārtība var būt traucēta?

Bīstama tendence

Papildu drošību var piedāvāt privātais bizness, bet policija nevar solīt sabiedrībai, ka minimālā drošības pakete ir bezmaksas, savukārt par “ekstra-drošību” turpmāk tiks iekasēta naudiņa. Ja finansiālā situācija vēl vairāk pasliktināsies, vai tādā gadījumā Iekšlietu ministrija nāks ar priekšlikumu iedzīvotājiem slēgt apdrošināšanas līgumus ar policiju, kas garantēs, ka tā nekavējoties ieradīsies pēc cietušā izsaukuma un sniegs palīdzību? Absurds? Protams. Bet tikai nedaudz lielāks par ideju svētkiem un koncertiem nolīgt policistus.

Ņemot vērā to, kāds ir pašreizējais policijas finansējums, var diskutēt par sniedzamo drošības uzturēšanas pakalpojuma apjomu. Ja policijai nav naudas un tā vairs nevar pakalpojumus sniegt to iepriekšējā apjomā un kvalitātē, tad jāprasa nauda no budžeta, bet, ja Saeima ir kurla, tad pakalpojumu apjoms un saturs ir jāpārskata. Vai nepietiek ar ačgārno situāciju medicīnā, kad valsts it kā maksā mediķiem un pēc tām caur pirkstiem skatās uz viņu centieniem piepelnīties? Vai gribam arī policiju, kas “par saprātīgu cenu” brauks sargāt kārtību pēc maksātspējīga klienta norādījumiem?

Skaidrs, ka Iekšlietu ministrijas iniciatīva nav radusies no labas dzīves — naivi būtu cerēt, ka sabiedriskās drošības uzturēšanai pēkšņi būtiski palielinās finansējumu. Bet secinājums, ka policijai tādēļ jāsāk nodarboties ar biznesu, ir aplams pēc būtības un kārtējo reizi atspoguļo bīstamo tendenci, ka no valsts budžeta finansētajām institūcijām un organizācijām pašām jāizdomā mehānisms, kā nopelnīt naudu savu pamatuzdevumu un funkciju pildīšanai.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!