Foto: Renee Silverman

Nevalstisko organizāciju sūtība ir daudz plašāka, nekā tikai tās kvantitatīva darbības izteikšana skaitļos un mērvienībās. Svarīgi arī, kādu ietekmi tās atstāj uz indivīdiem atsevišķi un uz sabiedrību kopumā.

Šis raksts ir turpinājums trīs rakstu sērijā par „sauso atlikumu” nevalstisko organizāciju sektorā. Iepriekšējā rakstā iezīmēju to, cik būtiska ir datu apkopošana un analīze par sektora darbību Latvijā.

Izaicinājumi pastāv ne tikai citiem – valsts, uzņēmējdarbības un mediju sektoram, tādi ir arī nevalstisko organizāciju sektoram. Manuprāt, viens no būtiskākajiem izaicinājumiem nevalstiskajam sektoram saistīts ar plašākas sabiedrības iesaisti tās darbībā un sektora pienesumu tai. Proti, nevalstiskās organizācijas aizpilda tos tukšos laukumus, kurus neviens cits – valsts vai uzņēmējdarbība – neaizpilda. Tādejādi, sabiedrības kopējo problēmu risināšanā ienāk jauni koncepti, kas liek nevalstiskajām organizācijām analizēt un vērtēt savu efektivitāti daudz plašākā kontekstā.

Viens no jaunajiem konceptiem, par ko pirms diviem gadiem daudzi smīkņāja, ir cilvēkdrošības koncepts. Tas ir nonācis ne tikai nevalstisko organizāciju dienas kārtībā, bet iestrādāts Latvijas augstākā līmeņa attīstības plānošanas dokumentu kodolā – tā ir Nacionālā attīstības plāna viena no prioritārajām jomām.

Šāda koncepta parādīšanās uzliek pienākumu nevalstiskajām organizācijām sev jautāt – vai tas, ka nodrošinām kādus pakalpojumus, piedalāmies politikas plānošanas dokumentu izstrādē, veicam sabiedrības izglītošanu padara sabiedrību spēcīgāku? Vai nodrošinot ar visu augstāk minēto, tomēr nepieradinām savus klientus un nepadarām tos nespējīgus pašiem tikt galā ar izaicinājumiem, kuri noteikti ir katra cilvēka dzīvē? Vai paglābjot cilvēku no vienas krīzes situācijas, nākamajā viņam būs gatavs rīcības plāns kā pašam rīkoties, nevis atgriezties palīdzības meklēšanas maģiskajā aplī, kur citi cilvēki piesaistījuši resursus tavam atbalstam krīzes situācijai, lai kādā jomā arī šī krīze būtu? Un krīze var veidoties gan saistībā ar ienākumiem, gan saistībā ar personīgajām īpašībām, saistībā ar indivīda un sabiedrības veselību, ģimeni, kā arī piederības izjūtu savai valstij un citās dzīves sfērās.

Saskaņā ar politikas zinātņu pētnieci Š. Tadjbakhšu (Shahrbanou Tadjbakhsh) –
cilvēkdrošības koncepts ir orientēts uz cilvēku drošības spēju stiprināšanu. Piemērojot šo konceptu, būtiski ir ņemt vērā noteikto kontekstu, kurā radušies draudi konkrētā cilvēka vai grupas drošumspējai. Nozīmīgi ir saskatīt sadarbību starp dažādiem sektoriem, lai mazinātu drošumspējas draudus un ne mazāk svarīgi ir tas, kas tiek darīts, lai veiktu preventīvo darbu. Tādejādi, panākot situāciju, kurā cilvēki jūtas droši. Minētā eksperte arī uzsver, ka nedrīkst aizmirst – cilvēkdrošības koncepts paredz analizēt ne tikai objektīvi izmērāmus parametrus, bet arī konkrētus subjektīvus parametrus. Proti, nereti tiecamies domāt, ka tikai mazaizsargātas grupas un to pārstāvji var nokļūt krīzes situācijā. Cilvēkdrošības koncepcija paredz, ka ikviens, kura drošumspējas faktori ir apdraudēti, var kļūt par „klientiem” programmām, kas stiprina drošumspēju. Īpaši uzteicama ir situācija, ja programmas tiek veidotas sadarbībā starp valsti, pašvaldību, biznesa organizācijām, nevalstiskām organizācijām un citiem aktoriem.

Otrais projekta “Ilgtspējīgas pilsoniskās sabiedrības attīstības atbalsta un monitoringa sistēmas pilnveidošana Latvijā”, pīlārs, kuru eLPA (Latvijas Pilsoniskā alianse) īsteno sadarbībā ar Latvijas Platformu attīstības sadarbībai (LAPAS), analizēs veidus, kā cilvēkdrošības koncepts piemērojams kopienu līmenī. Kopienu aktīvistiem izveidos īpašu rokasgrāmatu par cilvēkdrošības pieeju piemērošanu, veicot jebkāda veida intervenci kopienas attīstības procesos. Veidojot šo rokasgrāmatu, īpašu uzmanību pievērsīsim nevalstisko organizāciju lomas novērtēšanai šajos attīstības procesos. Pētnieki dosies uz kopienām un analizēs cilvēkdrošības aspektus konkrētās situācijās.

No katras organizācijas ir atkarīgs – kādus mērķus tās sev izvirza. Tomēr būtiski – tiem jābūt saistītiem ar konkrētas situācijas, problēmas vai izaicinājuma uzlabošanu un atrisinājuma meklējumu. Tajā pašā laikā, nepieradinot tos, kuru dzīves vēlamies uzlabot. Cilvēkdrošības koncepts ir tieši par to – vai ar savu darbību vēršam par labu to, ko var vērst par labu?

_____________________________________________
Projekts tiek īstenots sadarbībā EEZ un Sabiedrības integrācijas fondu. Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija.