Labrīt, lasītāji!Sabiedriskās politikas pētījumu centrs Providus ir paziņojis rezultātus pētījumam par slēpto reklāmu. Nekādu pārsteigumu tur nav. Tas, ko Providus uzskata par, iespējams, slēpto reklāmu, visvairāk attiecas uz politekonomiski korumpēto savārstījumu, kurā piedalās "Latvijas ceļš" (izveidoja korporatīvo sistēmu, kurā bija iespējami "stipendiāti" un viss pārējais, kas mūsu valsts politisko "eliti" laika gaitā padarīja par banānu republikas cienīgu), "Latvijas pirmā partija" (biznesa projekts vienam cilvēkam, kura attieksme pret politiku (politika, tā mēs šodien uzzinām kādā intervijā, viņam "patīkot," jo "man patīk ietekmēt procesus, kad ar saviem lēmumiem vari virzīt valsti" -- jā, jā, šeptēšanos un "šofera dēlu" biznesu laikam var saukt arī tā), un "Tautas partija," kura politikāņu augstprātību pacēla neiedomājamos augstumos (Kalvītis un viņa "vaukšķi" tandēmā ar pārliecību, ka reiz ievēlēti, politikāņi drīkst darīt da jebko). Šis savārstījums par piecu procentu pārsniegšanu sestdien nevar būt pārliecināts, un tāpēc tas izmisis dara pilnīgi visu ko pēc kārtas, lai sev piesaistītu uzmanību. Neviena cita šogad vēlēšanās pārstāvēta partija nav tik ļoti bombardējusi e-pastus ar paziņojumiem par visu, visu, visu ko. Savārstījums ir parakstījis sadarbības līgumu ar Latvijas zīmuļu asinātāju asociāciju. Savārstījums priecājas par to, ka saule spīd. Savārstījuma "premjerministra kandidāts" ir pakasījis pēcpusi. U.tml.
Tomēr, manuprāt, te runa ir mazāk par slēptu reklāmu un vairāk par nedisciplinētu un angažētu “žurnālistiku.” Ja televīzijas diskusijas laikā uz grīdas ir vienas partijas simbolika, tas nav nekas slēpts. Ja “krievvalodīga” avīze apjūsmo pati savu kolēģi, kurš kandidē vēlēšanās, tad arī tas nav nekas slēpts. Taču jautājums minēto iestāžu darbiniekiem tomēr ir lūk, kāds: Kauna nav? Vai, pareizāk sakot, profesionālā pašcieņa ir devusies atvaļinājumā? Jo pats baismīgākais, ko buldozers ir savāvuļojis minētajā intervijā ir pārliecība, ka tagad, kad viņa kādreizējais biznesa partneris Koziols it kā ir nopircis kontrolpaketi laikrakstā Diena, “avīze kļūs pragmātiskāka, daudz valstiskāka.” Es ļoti ceru, ka katrs Dienas līdzstrādnieks to izlasot norausa pa asarai, jo te nu skaidrāk par skaidru ir redzama mūsu valsts “gudro galvu” indeve kontrolēt medijus, jo ir bail, ko neatkarīgi mediji varētu sarakstīt. Patlaban galvenais Dienā nav tas, kas tur ir. Galvenais ir tas, kā tur vairs nav. Nav vairs satura par buldozeram līdzīgo politikāņu neizdarībām un grēkiem. Moris savu ir padarījis. Pēc vēlēšanām moris varēs iet. Un visticamāk nākamgad starptautiskā organizācija Freedom House Latviju pazeminās reitingos līdz atzinumam, ka mūsu valstī prese ir tikai daļēji brīva. Un tad nu mūsējā būs vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kurai ir piešķirts šāds “gods,” un mūsu banānu republika būs kopā ar tādām valstīm, kā Pakistāna un Nigērija. Urrā!
Taču šodien presē ir arī kaut kas tāds, ka lika pasmaidīt no sirds. Žurnāls Ir intervēja grupu 1. kursa studentu no Latvijas universitātes, kuri šogad pirmo reizi piedalīsies vēlēšanās. No viņiem 90 procenti paredz, ka parīt dosies uz iecirkni. Lieliski. Uzmundrina tas, ka 78 procenti atzina, ka godīgums politikāņos ir vēlama īpašība. Un nudien liels, liels paldies tam vārdā nenosauktajam studentam, kurš atbildot uz jautājumu “Kurš politiķis ir pelnījis, ka viņu uz gadu aizsūta padzīvot uz skarbas, vientuļas salas?” ir atbildējis šādi: “Šķēli, bet ne uz ilgu laiku, jo parādīsies jauns meitasuzņēmums, kas būs reģistrēts tur.” Kā ir ierasts rakstīt mūsdienu interneta vidē — LOL. Vai arī ROFLMAO.
Jauku visiem dienu!