Latvijā informācija par jau pieņemto valsts budžetu ir salīdzinoši plaši pieejama, taču tā tapšana sabiedrībai paliek neredzama, bet publiskotie dati reti ļauj saprast, par ko tieši tiek maksāts un ko tas dod. Tāds bija galvenais secinājums diskusijā “Valsts budžeta atklātība: no pieejamiem datiem līdz saprotamiem lēmumiem”, ar kuru domnīca PROVIDUS noslēdza diskusiju ciklu “Latvijas attīstības vektori”.
Pie apaļā galda sēdās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Aiva Vīksna, Finanšu ministrijas Budžeta politikas attīstības departamenta direktors Kārlis Ketners, Valsts kases Pārskatu departamenta direktore Vineta Parfenkova, Valsts kancelejas konsultante labas pārvaldības jautājumos Inese Kušķe, biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” pētnieks Arturs Bikovs un žurnāliste Madara Fridrihsone (“Kas notiek Latvijā?”). Diskusijā iesaistījās arī Saeimas deputāts Andris Šuvajevs, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) pārstāvis Jānis Hermanis un tiešsaistes dalībnieki. Sarunu ievadīja PROVIDUS pētnieces Līgas Stafeckas prezentācija par izaicinājumiem valsts budžeta atklātībā.
Galvenie temati un problēmjautājumi
Vienkāršs jautājums bez vienkāršas atbildes
Diskusija sākās ar jautājumu: kur iedzīvotājs var uzzināt, kas nākamgad mainīsies viņam svarīgā valsts pakalpojumā un kāpēc? Atbildes atklāja sistēmas sadrumstalotību. Aiva Vīksna atzina, ka pat ar savu pieredzi neatrastu, piemēram, cik efektīvi tiek izlietots Nodarbinātības valsts aģentūras finansējums. Valsts kase norādīja uz savu izpildes datu vietni un iestāžu mājaslapām, Valsts kanceleja – uz FM interaktīvo budžetu un strukturētajiem paskaidrojumiem. Arturs Bikovs atzina, ka parasts cilvēks visticamāk vaicās mākslīgajam intelektam, taču nepilnīgi dati rada riskantas atbildes. Madara Fridrihsone norādīja, ka arī budžeta paskaidrojumos rezultatīvie rādītāji bieži ir formāli – piemēram, pensiju saņēmēju skaits, nevis tas, kas mainīsies cilvēka dzīvē.
Redzams gatavais budžets, ne tā tapšana
PROVIDUS izvērtēja visu 14 ministriju tīmekļvietnes pēc likuma prasībām un FM un Valsts kancelejas 2024. gada labās prakses rekomendācijām. Budžeta sadaļa ir visās vietnēs, apstiprinātie izdevumi pilnībā atrodami 12, iepriekšējā gada publiskais pārskats – 11 ministrijās. Taču neviena ministrija pilnībā nepublisko sākotnējās prioritātes, budžeta pieprasījumus, Ministru kabineta akceptētos pieprasījumus vai budžeta izpildes analīzi. Tātad sabiedrība redz rezultātu, bet ne to, ko ministrijas prasīja, ko valdība atbalstīja vai noraidīja un kāpēc. Vienlaikus tika atzīti uzlabojumi: FM interaktīvais budžets, strukturētie paskaidrojumi, budžeta atvērtie dati un Valsts kases jaunās tāmju un izpildes vizualizācijas.
Cik valstij maksā pakalpojums?
PROVIDUS piecām iestādēm prasīja datus par 2025. gadā apmaksātajiem IT pakalpojumiem. Pēc būtības atbildēja Valsts ieņēmumu dienests un Nacionālais veselības dienests, CSDD un “Latvijas valsts meži” atteica drošības apsvērumu dēļ, bet Izglītības un zinātnes ministrija neatbildēja vispār. Iegūtās summas būtiski atšķīrās no publiskajiem datiem: VID norādīja 34,8 milj. eiro, kamēr izpildes pārskatā attiecīgajā kodā redzami 19,6 milj. eiro. Tā nav kļūda – iestādes “IT” saprot plašāk nekā viens ekonomiskās klasifikācijas kods. Taču tas parāda, ka trūkst saiknes starp budžeta programmu, kodu, iepirkuma līgumu un faktisko maksājumu. Salīdzinājumam tika demonstrēts Ukrainas portāls spending.gov.ua un Somijas tutkihankintoja.fi, kur dažās minūtēs var atrast maksātāju, saņēmēju, summu un izdevumu veidu.
Līdzdalība – par vēlu un bez atgriezeniskās saites
PROVIDUS aptaujāja 20 NVO, kas sniedza priekšlikumus 2026. gada budžetam. 17 no tām norādīja, ka nepietiek laika jēgpilnai līdzdalībai, 19 – ka nav skaidru priekšlikumu vērtēšanas kritēriju, 16 savu ietekmi vērtēja kā formālu vai neesošu. Aptauja nav reprezentatīva visam sektoram, taču secinājumi gandrīz pilnībā atkārto Valsts kontroles 2017. gada revīzijā konstatēto. Ministriju atbildes rāda, ka ar NVO konsultējas, bet katra savā veidā, bieži ārpus budžeta grafika un galvenokārt ar sociālajiem partneriem. Vairākas ministrijas iesaistes trūkumu skaidroja ar to, ka naudas jaunām prioritātēm tāpat nav.
Saeimai – maz laika un milzīga pakete
Budžeta galvenās izvēles koncentrējas parasti aptuveni 2 rudens mēnešos. 2026. gada budžets Saeimā tika izskatīts 50 dienās, un tam bija pievienoti 47 pavadošie likumprojekti, kuros iekļautas arī nodokļu un nozaru reformas. Aiva Vīksna, pati izlasījusi apjomīgos budžeta paskaidrojumus, atzina, ka caurskatāmība ir nepietiekama, bet datu formāti nav savietojami. Madara Fridrihsone ar piemēru par 2023. gada prioritāro pasākumu parādīja, ka deputāti, balsojot par summu, bieži nezina, kas aiz tās slēpjas – to atklāj tikai prioritārā pasākuma kartīte, ko žurnālistiem nācās īpaši pieprasīt.
Kas jāmaina: diskusijā izskanējušie uzlabojumi
Dalībnieki bija vienisprātis, ka jauni datu rīki vien problēmu neatrisinās. Pārmaiņas skar arī pašu budžeta veidošanas procesu, lēmumu laiku un institūciju atbildību.
1. Galvenās politiskās izvēles – pavasarī, nevis rudenī
Kārlis Ketners raksturoja budžeta procesu kā kustību “no augšas uz leju un tad no lejas uz augšu”: pavasarī būtu jānosaka izdevumu griesti pa ministrijām vai politikas jomām, un tikai tad ministrijas to robežās izvēlas prioritātes un pārskata izdevumus. Latvijā joprojām dominē pieaugošā budžeta tradīcija, kurā diskusija notiek par to, kurš cik papildu naudas dabūs, nevis par sasniegto. Vienlaikus Ketners brīdināja: bez izmaiņām politiskajā praksē pavasara lēmumi var kļūt tikai par vēl vienu papildu finansējuma pieprasījumu kārtu, ja ministrijas rudenī atkal nāk ar jaunām prasībām. Tāpēc nepieciešama politiska vienošanās un procesa formalizēšana.
PROVIDUS rosina pavasarī noteikt izdevumu ietvarus pa politikas jomām, sasaistot tos ar fiskāli strukturālā plāna apspriešanu Saeimā, kā tas notiek Zviedrijā un Nīderlandē. Tāpat jāpārskata budžeta iesniegšanas termiņš, lai Saeimai būtu vairāk laika, un jāatsakās no prakses pavadošajos likumprojektos iekļaut ar budžetu tieši nesaistītas reformas. Francijā šādus noteikumus izsvītro Konstitucionālā padome. Aiva Vīksna atbalstīja budžeta darbu sākt jau tūlīt pēc iepriekšējā budžeta pieņemšanas un izskaust pavadošo likumu “omnibusa” praksi. Ketners piebilda, ka budžeta plānošanā būtu jāaptver arī pašvaldības un jāsasaista tā ar ilgtermiņa attīstības stratēģiju.
2. Publiskot budžeta tapšanu, ne tikai rezultātu
Ministrijām jāpublicē sākotnējās prioritātes un budžeta pieprasījumi, kā arī informācija, kuri priekšlikumi atbalstīti, kuri noraidīti un kāpēc. Pirms valdības lēmumiem jāpublisko izdevumu pārskatīšanas rezultāti un iespējamie varianti, bet katram būtiskam samazinājumam jāskaidro, kurus pakalpojumus un sabiedrības grupas tas skars. Arturs Bikovs uzsvēra, ka atklātība jāsāk ar jau spēkā esošo prasību izpildi: ja ministrijas pašas nepilda likumu, tās nevar sagaidīt sabiedrības uzticēšanos. Viņš aicināja noskaidrot, kāpēc prasības netiek pildītas, un nodrošināt iestādēm cilvēkresursus kvalitatīvai skaidrošanai, nevis tos samazināt birokrātijas mazināšanas vārdā. Madara Fridrihsone atgādināja, ka šogad dažas ministrijas sagatavotās budžeta bāzes pat noteikušas par ierobežotas pieejamības informāciju.
3. Stipra Saeima: analītiķi, nozaru komisijas un kontrole izpildes laikā
Diskusijā daudz runāja par neatkarīgu Saeimas budžeta analītisko dienestu. Austrijas parlamenta Budžeta dienests kopš 2012. gada ar aptuveni 10 ekspertiem analizē budžetu pa ministriju jomām, pārbauda valdības aprēķinus un atbild uz deputātu jautājumiem, un visi tā darbi ir publiski. Īrijas parlamenta budžeta birojs papildus novērtē arī deputātu priekšlikumu izmaksas. Aiva Vīksna šādu analītisko atbalstu komisijai norādīja kā nākotnē apsveramu. Andris Šuvajevs uzsvēra, ka Budžeta komisija var ne tikai uzraudzīt, bet arī pati rosināt sistēmiskas pārmaiņas, kā tas notiek ar atlīdzības sistēmas jautājumu. Tika ieteikts arī stiprināt nozaru komisiju lomu, uzklausot ministrijas par vajadzībām un rezultātiem, kā arī nodrošināt deputātiem prioritāro pasākumu detalizētos aprēķinus pirms balsojuma. Parlamentārā kontrole nepieciešama arī budžeta izpildes laikā – īpaši pār apropriāciju pārdalēm, kas būtiski maina sākotnējo budžetu.
4. Izdevumi izsekojami līdz līgumam un maksājumam
Vineta Parfenkova uzsvēra, ka datu atvērtības priekšnoteikums ir datu kvalitāte. Pārņemot iestāžu grāmatvedību vienotajā pakalpojumu centrā, atklājās, ka iestādes vienus un tos pašus kodus interpretē atšķirīgi. Jaunais budžeta plānošanas un finanšu vadības risinājums, kurā jau tiek plānots 2027. gada budžets, ļaus strukturētus datus iegūt iestādes, nozares un valsts līmenī. Valsts kase arī plāno 2027. gadā publiskot informāciju par katru apropriācijas izmaiņu.
Par individuālu maksājumu publiskošanu vienprātības nebija. Parfenkova norādīja, ka tehniski tas būtu iespējams, taču Valsts kasi kā maksājumu pakalpojumu sniedzēju saista klientu darījumu informācijas aizsardzība. Ketners atgādināja agrākos mēģinājumus un juridiskos šķēršļus, uzskatot, ka praktiskāks ceļš ir publiskošana caur iepirkumu regulējumu un ka jāaizsargā fizisko personu dati. Bikovs aicināja datu aizsardzības un drošības argumentus neuzskatīt par automātisku pamatu ierobežojumiem. Andris Šuvajevs rosināja vienotu piekļuves punktu un sasaisti starp līgumiem, maksājumiem un kodiem. Jānis Hermanis uzsvēra, ka valsts sektors pagaidām “pats sevi mēra”, un aicināja nodrošināt neatkarīgu iespēju salīdzināt plānu ar izpildi, kā arī lielāku pašvaldību izdevumu pārskatāmību.
5. Budžets iedzīvotājiem un viena ieeja informācijai
PROVIDUS rosināja ieviest “budžetu iedzīvotājiem” – vienkāršā valodā rakstītu skaidrojumu par ieņēmumiem, izdevumu prioritātēm, izmaiņām un to ietekmi, kas kalpo kā ieejas punkts uz detalizētiem datiem. Par paraugu minēta Igaunija, kur vienā vietnē pieejams gan budžets iedzīvotājiem, gan divu lappušu ministriju pārskati, interaktīvs panelis un budžeta simulators. Ketners atgādināja, ka līdzīgi nozaru pārskati Latvijā jau ir, taču tie ir birokrātiskā valodā un tiek maz popularizēti. Inese Kušķe uzsvēra, ka viegli uztverami budžeta kopsavilkumi ir Sestā atvērtās pārvaldības rīcības plāna apņemšanās, un saistīja saprotamu informāciju ar uzticēšanos valsts institūcijām: tā palīdz cilvēkam pārliecināties, ka līdzekļi sadalīti taisnīgi.
6. Savlaicīga un izsekojama līdzdalība
Kopā ar budžeta grafiku būtu jāpublisko līdzdalības kalendārs, NVO jāiesaista jau pavasarī un jāpublicē saņemtie priekšlikumi, vērtēšanas kritēriji un atbildes. Konsultācijas nepieciešamas arī par izdevumu pārskatīšanu un samazinājumiem, nevis tikai par jaunu finansējumu. Kā paraugs minēta Kanāda, kur parlamenta Finanšu komiteja katru gadu izsludina priekšlikumu iesniegšanu, tos publicē un sagatavo ziņojumu valdībai. Andris Šuvajevs aktualizēja dilemmu: ministriju līmeņa konsultācijas ņem vērā nozaru specifiku, bet var dot priekšrocības atsevišķiem partneriem, savukārt centralizēts process ir pārskatāmāks, bet zaudē specifiku.
7. No iztērētās naudas uz sasniegtajiem rezultātiem
Ketners aicināja diskutēt mazāk par atsevišķām izdevumu rindām un vairāk par sasniegto, attīstot uz sniegumu orientētu budžetu. Rezultatīvajiem rādītājiem jāparāda pārmaiņas sabiedrībai, nevis tikai finansēto projektu vai pakalpojumu skaits. Viņš arī norādīja, ka Latvijā trūkst akadēmiskās kapacitātes publisko finanšu pētniecībā. Līga Stafecka noslēgumā uzsvēra, ka iestādēm jāprot pastāstīt cilvēkiem saprotamu stāstu par to, ko tās paveikušas un kas nav izdevies, nevis jāslēpjas aiz grāmatvedības valodas.
Turpmākie soļi
No diskusijas izriet rīcība trīs termiņos:
2027. gada budžetā (nov. 2026 – feb. 2027): publiskot izdevumu pārskatīšanas rezultātus, sākotnējos finansējuma ietvarus un būtiskāko izmaiņu pamatojumu; Saeimas komisijās uzklausīt ministrijas, īpaši par plānotajiem samazinājumiem un to ietekmi uz pakalpojumiem.
2028. gada budžeta ciklā: pārskatīt budžeta grafiku, pieņemt politiskos lēmumus agrāk, ieviest līdzdalības kalendāru, publiskot ministriju pieprasījumus un sagatavot budžetu iedzīvotājiem.
Vidējā termiņā: veidot savienotu budžeta datu sistēmu, kas ļauj izsekot izdevumiem no politikas mērķa līdz maksājumam un rezultātam, un izvērtēt neatkarīga Saeimas budžeta analītiskā dienesta izveidi.
Tie ir PROVIDUS prezentācijā un diskusijā izskanējušie priekšlikumi, nevis visu dalībnieku kopīgi apstiprināts rīcības plāns. Kopīgā atziņa – budžeta atklātībai jāaptver viss cikls, no sākotnējām politiskajām izvēlēm līdz konkrētiem izdevumiem un sabiedrības ieguvumiem. Kā noslēgumā sacīja Aiva Vīksna, par šīm problēmām runāts gadu desmitiem, un tagad ir laiks rīkoties.
Runātāju teiktais atstāstīts pēc būtības, nevis kā tiešie citāti.
Diskusija rīkota un kopsavilkums sagatavots projekta “Latvijas attīstības vektori – diskusiju cikls” ietvaros, ko finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild domnīca PROVIDUS.