Nesaki ne jā, ne nē, ne balts, ne melns... Prasti runājot, to jau varētu attiecināt uz to, kas ir diplomātija. Kādreiz gan diplomātija attiecās gandrīz tikai uz sadarbību ar ārvalstīm. Bet šodien tā ir "ievazājusies" praktiski visās lietās, visos jautājumos, kas kaut kā skar valsts iedzīvotāju ikdienu

– Vai ceļi būs vēl sliktāki?

– Tas atkarīgs no tā, cik daudz Eiropas Savienība nolems mums piešķirt naudu, – tā un līdzīgi tiek saņemta atbilde uz jebkuru jautājumu. Ne jā, ne nē.

Un kam šī diplomātija ir vajadzīga? Kāds ir tās mērķis, vīzija? Nekāds, tāpat kā šai valstij? Diplomātija ārvalstīs nepieciešama valstij sadarbībai ar ārvalstīm. Bet ministru, ierēdņu, deputātu diplomātija? Viņiem pašiem?