Foto: Foto - © AFI

Pāragri minēt konkrētas e-pārvaldes ieviešanas izmaksas valsts iestādēs, taču e-pārvaldes koncepcijā tās lēstas ap 600 000 latiem. Lielākās izmaksas veidos nevis valsts iestāžu apgādāšana ar datoriem, interneta mājas lapu pārbūve, bet gan valsts iestāžu sniegto pakalpojumu inventarizācija, revīzija un reorganizācija uz e-pārvaldes principiem, kā arī strādājošo apmācība un valdības portāla izveide.

Drīzumā Ministru kabinets skatīs “Latvijas e-pārvaldes koncepcijas” projektu. Šis stratēģiskais dokuments nepieciešams kā pamats un vadlīnijas, lai realizētu visus līdzšinējos un nākamos projektus, kas saistīti ar informācijas tehnoloģijām un mūsdienu prasībām atbilstoša valsts pārvaldes darba reorganizāciju. Dokumentā noteikta vīzija, mērķi un konkrēti uzdevumi e-pārvaldes ieviešanai.

Gan izpētot ārvalstu pieredzi, gan uzklausot mūsu klientu vēlmes, esam sapratuši, ka līdz ar informācijas tehnoloģiju attīstību ir strauji augušas iedzīvotāju prasības pēc ātrākiem un kvalitatīvākiem valsts iestāžu pakalpojumiem. Vēl pirms pieciem, septiņiem gadiem iedzīvotāji bija ar mieru gaidīt mēnešiem līdz iesniegumu izskatīšanai, bet tagad iedzīvotāji un uzņēmēji pakalpojumus no valsts iestādēm vēlas saņemt jebkurā laikā, no jebkuras vietas, kvalitatīvi un vienkārši.

E-pārvaldes izveides pamatā ir vīzija par Latviju kā attīstītu, dinamisku, nacionālu un pārtikušu valsti, kuras viena no pamatiezīmēm ir uz iedzīvotāju vajadzībām vērsta, demokrātiska un efektīva valsts pārvalde, kas spēj nodrošināt Latvijas valsts, kā arī tās iedzīvotāju konkurētspēju un labklājību informācijas laikmetā.

E-pārvaldes programmas mērķi ir:

• Labāka pārvalde – sabiedrisko pakalpojumu kvalitātes uzlabošana;
• Lētāka pārvalde – pārvaldes efektivitātes uzlabošana un izmaksu samazināšana;
• Demokrātiskāka pārvalde – sabiedrības līdzdalības palielināšana valsts pārvaldes darbā.

Kā vienu no konkrētajiem mērķiem esam noteikuši sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas elektronizāciju līdz 2007.gadam. Uzticība elektroniskajiem dokumentiem un to reālas izmantošanas iespējamība ir viens no e-pārvaldes projekta veiksmes un izdošanās stūrakmeņiem.

Pašreiz ir pāragri minēt konkrētas e-pārvaldes ieviešanas izmaksas valsts iestādēs, taču e-pārvaldes koncepcijā minēts, ka aptuvenā summa varētu būt ap 600 000 latu. Taču jāprecizē ne tikai konkrētas izmaksas, bet arī tas, cik jau šobrīd ir ieguldīts valsts iestāžu datorizācijā, e-risinājumu ieviešanā, tātad – cik no šiem minētajiem 600 000 latu jau ieguldīts. Var prognozēt, ka lielākās izmaksas veidos nevis valsts iestāžu apgādāšana ar datoriem, interneta mājas lapu pārbūve, bet gan valsts iestāžu sniegto pakalpojumu inventarizācija, revīzija un reorganizācija uz e-pārvaldes principiem. Tāpat ievērojamus līdzekļus prasīs valsts iestādēs strādājošo apmācība un valdības portāla izveide.

Uzņēmumu reģistrs (UR) ir pirmā valsts iestāde, kurā plānots ieviest elektronisko dokumentu apriti attiecībās ar klientiem: “Elektronisko dokumentu likuma” pārejas noteikumos noteikts, ka elektronisko dokumentu ieviešana kā pilotprojekts ir jārealizē UR Komercķīlu reģistrācijas nodaļā. Tas nozīmē, ka pēc likuma spēkā stāšanās klients varēs izvēlēties iesniegt dokumentus Komercķīlu reģistrā vai nu papīra formā, vai nosūtot visus nepieciešamos dokumentus elektroniski. Elektronisko dokumentu ieviešana nenozīmē izmaiņas līdzšinējā dokumentu iesniegšanas kārtībā vien, tā ir arī elektronisko dokumentu glabāšana, apmaiņa, iespēja saņemt dokumenta kopiju, izrakstu no tā utt.

Pilotprojekta realizēšanā ir jāiegulda milzīgs darbs. Tas ietver sevī ne tikai tehniskos priekšnosacījumus – programmatūras iegādi, elektroniskā paraksta piešķiršanu, līdzšinējo sistēmu pārveidi, bet arī vairāku juridisku šķēršļu novēršanu (piemēram, iesniedzēju parakstu pareizības apliecināšana pie zvērināta notāra, likumu un noteikumu pretrunas u.c.) un plašu sabiedrības informēšanu un izglītošanu.

UR pilotprojekts ir liels izaicinājums un atbildība, jo par tā rezultātiem, par mūsu spēju pielāgoties informācijas laikmeta un klientu prasībām spriedīs gan valdība, gan valsts iedzīvotāji un uzņēmēji, gan citu valstu speciālisti, jo elektronisko dokumentu ieviešana ir viena no Eiropas Savienības prasībām. Pilotprojekta veiksme būs milzīgs solis pretī e-pārvaldes ieviešanai Latvijā un ieguldījums e-komercijas attīstībai valstī.