Sestdien daudzās pasaules valstīs norisinājās starptautiskā Diena bez iepirkšanās. Arī Latvijā aicinājām cilvēkus tai pievienoties. Diena bez iepirkšanās ir atgādinājums, ka cilvēks nav tas, kas viņam pieder, ka brīvdienas nav jāpavada iepirkšanās centros, Ziemassvētki nav paredzēti tirdzniecības apjomu palielināšanai, dāvināt nav pienākums un dāvanu vērtība nav vienāda ar to cenu.

Mūsdienu neilgtspējīgie patēriņa modeļi jau sen kā ir atzīti par vienu no galvenajām vides problēmām. Tie vainojami gan pie klimata izmaiņām, gan gaisa, ūdens un augsnes piesārņojuma un citām problēmām. Piemēram, apstrādātas gaļas produkti ir preču grupa ar lielāko ietekmi uz klimata izmaiņām (ņemot vērā visu šā produkta dzīves ciklu un to, cik daudz mēs to patērējam).

Latvijā gan laikam vēl pirms Ziemassvētku iepirkumu drudzis tā īsti nav sācies. Taču iepirkšanās ir kļuvusi par ikdienas dzīves būtiskāko sastāvdaļu lielai daļai cilvēku. Arī aptaujas liecina, ka Latvijā cilvēkiem laba dzīve pamatā nozīmē daudz naudas (45%) un tātad arī tās tērēšanu. Veselība ar 26% ir otrajā vietā. Taču tikai nepilni 6% aptaujāto uzskata, ka laba dzīve ir būt laimīgam.

Dienā bez iepirkšanās cilvēki tiek aicināti 24 stundas atturēties no pirkšanas, tās vietā iepriecinot sevi un citus. Taču ir cilvēki, kas eksperimentē, un neiepērkas gadu vai pat ilgāk. Par šo tēmu ir pat uzrakstītās grāmatas (http://www.judithlevine.com/) un atsevišķi blogi (http://sfcompact.blogspot.com/).

Es pats sestdien biju studiju braucienā Slīterē un ļoti viegli iztiku bez iepirkšanās. Patiesībā pats tajā dienā nenopirku neko, bet šo to jau, protams, patērēju. Kā lielākais pārkāpums laikam būtu jāmin brauciens ar mašīnu, lai gan nebraucu viens, bet ar kolēģi.
Domāju, ka Latvijā vēl daudzi cilvēki pavada lielu daļu savas dzīves bez iepirkšanās. It sevišķi, ja autoveikals piebrauc tikai divas reizes nedēļā, bet šī akcija jau nav domāta viņiem, bet tiem jaunajiem patērētāju kultūras karognesējiem, kuru Latvijā ar katru dienu kļūst vairāk un vairāk.