Raksts

Daži padomi, kā pavasarī nepārvērsties par mērgli


Datums:
15. maijs, 2013


Autori

Linda Curika


Foto: Eneas

Šī raksta rakstīšanai mani iedvesmoja kāds lasītājs. Tiešām, pavasaris ir iestājies, sieviešu kleitas ir kļuvušas īsākas, vīriešu skati tām nevilšus pievēršas. Tāpēc ir īstais laiks, kad parunāt par robežu starp patīkamu un nepatīkamu vīriešu uzmanību.

Sākšu ar to, ka manā skatījumā sieviete ir tiesīga vilkt mugurā ne tikai jebko, kas viņai ienāk prātā, bet, ja iegribas, arī nevilkt kaut ko mugurā. Bikini ķermeni iegūst nevis svīstot sporta zālē, bet gan uzvelkot bikini. Un nevienam nav tiesību norādīt, ka sievietes svārki ir par īsu vai par garu. Vai ka ciskas ir par lielu īsiem šortiem. Sievietes apģērbs ir nevis sabiedrības satraukuma temats, bet gan viņas personiska izvēle. Sabiedrībai ir daudz citu problēmu, kurām pievērsties.

Sieviete ir tiesīga izrādīt savu seksualitāti un nejusties apdraudēta. Esmu daudz augstākās domās par vīriešiem, nekā dažkārt paši vīrieši un neuzskatu, ka viņi ir mežoņi, kas nespēj kontrolēt savas dziņas. Ja neskaita tos dažus, kuriem ir medicīniski iemesli nekontrolētai rīcībai.

Un tagad centrālais jautājums, kuru vēlos adresēt dažiem vīriešiem. Vai un kāpēc Jums šķiet, ka īsi svārki un dziļš dekoltē ir personisks uzaicinājums tieši Jums?

Sievietes rīcības pamatā ir simtiem dažādu iemeslu, un ir ļoti maza iespēja, ka šis iemesls ir jebkurš vīrietis, kurš viņu ieraudzīs uz ielas. Jā, tieši tā – viņa dzīvo savu dzīvi un dara lietas sev par prieku, lai iepriecinātu draugu, vīru vai draudzeni.

It kā jau mēs visi zinām, ka citi cilvēki nepastāv tikai tavam priekam/izklaidei/iekārēm/izmantošanai. Tomēr dīvainā kārtā vienmēr parādās dīvaiņi, kuri pierāda, ka ir zināma starpība starp to, ko tu zini un kā tu to realizē ikdienas gaitās un kā šī rīcība iederas plašākā sabiedrības pastāvēšanas kontekstā.

Tādēļ vēlos padalīties ar dažiem niecīgiem ieteikumiem, kā sevi pavasara un vasaras periodā nepadarīt par mērgli sieviešu acīs:

1. Cilvēki dodas uz dažādiem pasākumiem, lai satiktos ar citiem cilvēkiem, tomēr ne vienmēr tas nozīmē, ka sievietes ir tur ieradušās, jo vēlas satikties ar tevi. Sieviete, kura nēsā tās seksīgās krūtis un seksīgo krekliņu, kas tās tikai izceļ to dara daļēji tādēļ, ka viņai patīk sevi tajā redzēt, daļēji tāpēc, ka viņai patīk, ka citiem patīk viņu tajā redzēt, tomēr viņa to nav uzvilkusi tevis dēļ. TIEC TAM PĀRI.

2. Tā meitene, kurai uz krekliņa vai bikšu mugurpuses ir rakstīts ‘sexy, hot, dirty, f*ck yeah vai yes’ to nav uzvilkusi, lai iepriecinātu tevi. Pavasarī meitenes, kuras ir uzvilkušas īsos svārkus un augstpapēžu kurpes, to nav izdarījušas, lai tevi uzbudinātu. Viņas to ir izdarījušas daudzu iemeslu dēļ un neviens no tiem, visdrīzāk, nebūs saistīts ar tevi – nepazīstamu vīrieti.

3. Tādēļ kontrolē savas iekāres. Ja viņa tev saka, ka nevēlas ar tevi iepazīties un viņu tavi piedāvājumi neinteresē, pieņem to. Neseko viņai. Nesauc skaļā balsī viņai aiz muguras divdomīgas frāzes. Neuzmācies. Viņa nepastāv šajā pasaulē tavai izklaidei.

Es nevaru pat saskaitīt tās reizes, kad esmu nonākusi nepatīkamās situācijās tādēļ, ka citiem šķiet – es pastāvu un rīkojos tikai tādēļ, lai saņemtu uzmanības apliecinājumus no nepazīstamiem vīriešiem un viņus iepriecinātu. Esmu vērojusi, kā manām draudzenēm un citām sievietēm ir “jāatkratās” no nevēlamiem, uzmācīgiem vai pat draudīgiem uzmanības apliecinājumiem.

Šeit pirmkārt es runāju par t.s. catcalling – kad uz ielas, tikko esmu pagājusi garām, sadzirdu piezīmes kā “sveika, smukā!” vai “skaties, kāds foršs dibens!”. Lieki teikt, ka mani šādas frāzes neiepriecina, neliek justies labāk, bet gan ir nepatīkamas un dažkārt vēlu vakarā liek justies apdraudētai. Tomēr ir vīrieši, kas uzskata, ka tādā veidā sievietes pagodina.

Otrkārt es gribu runāt par to, ka vīriešiem ir jāiemācās saprast, ko nozīmē “nē”. Tas, ka kāda sieviete izskatās seksīga, nav uzaicinājums. Un tur nelīdzēs ne pierunāšana, ne sekošana uz ielas. Tas, ko esmu novērojusi – no šādiem tēviņiem var atbrīvoties tikai vienā veidā: pasakot, ka tu jau piederi citam “tēviņam”. Tomēr pat tas dažkārt nav arguments un godīgi sakot šāda argumenta izmantošana atgādina nesenos laikus, kuros sieviete bija vīrieša īpašums. Šāda veida nelūgta uzmanība ne tikai neglaimo, bet liek justies apdraudētai.

Es saprotu, ka ir daudz vīriešu, kuriem nav sapratnes par to, kā izturēties pret nepazīstamām sievietēm, tai pat laikā neradot par sevi iespaidu kā par mērgli. Pirmkārt, ir jāiemācās cienīt otrs cilvēks un tad jau var spert soli pretī otram uzdevumam – klausīties, ko tev saka un lasīt, kas rakstīts sejā. Nav runa par to, ka nevar izteikt komplimentus, tomēr ir jākontrolē sava izturēšanās un jāreaģē uz signāliem. Visapdraudētākā sieviete jūtas vienatnē vakarā, ejot pa tumšām ielām un tādēļ tas ir sliktākais laiks, kad mēģināt iepazīties. Pat vēl labāk – neej viņai biedējoši aiz muguras, bet gan paej garām un ejot garām pasaki vienkāršu “labvakar”. Un dodies tālāk savās gaitās.

P.S. Nevaru nepiebilst vēl kādu teikumu par cieņu pret apkārtējiem. Diskusijā par mačismu šodienas Latvijā Klāvs Sedlinieks lieliski atzīmēja – kad tu sēdi sabiedriskajā transportā, vai tu gribi, lai tev blakus nosēžas sieviete vai vīrietis? Tagad ir vasara un gribētos lielo diskusiju par celulītu, riepām uz vēdera un sieviešu spalvainajām kājām novirzīt pie smakojošajām vīriešu padusēm un vakardienas alus dvaku no mutes. Manā skatījumā tas ir tas, kas patiešām ir pretēji sabiedrības interesēm un būtu jāatgādina dēliem, vīriem un draugiem.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!