Raksts

Datu bāze bez risinājuma


Datums:
29. aprīlis, 2003


Autori

Evita Lune


Foto: E.Rudzītis © AFI

Pētījuma "Izglītības finansēšana Latvijā" recenzija

Iepazīstoties ar projekta grupai uzstādīto darba uzdevumu, kas iekļauj pārskata un rekomendāciju sagatavošanu par izglītības finansēšanu Latvijā dažādos līmeņos, dažādos reģionos, privātajā un valsts sektorā, kā arī efektivitātes rādītāju novērtēšanu un salīdzināšanu ar ārzemju piemēriem un darba grupas rīcībā esošajiem resursiem, jāsecina, ka projekta mērķis un uzdevumi ir ļoti apjomīgi, bet pieejamie resursi šāda pētījuma veikšanai – visai ierobežoti.

Uzdevumi, kas saistīti ar efektivitātes jautājumiem un ārzemju pieredzes izmantošanu, prasa dziļu un detalizētu pieeju, lai varētu nākt klajā ar praktiski izmantojamām rekomendācijām.

Tāpēc jānovērtē projekta autoru lielais darba apjoms un jāatzīmē, ka darba gaitā apkopotās informācijas daudzums ir ārkārtīgi liels un ērti pielietojams praktiķu darbā. Lai arī projekta materiālā var atrast nepilnības, kas tiks uzskaitītas šīs recenzijas ietvaros, jāuzsver, ka materiālam ir liela nozīme un plašs profesionāls praktisks pielietojums, un projektam atvēlētie līdzekļi tikuši izmantoti lietderīgi.

Metodika

Anotācijā par projektu “Izglītības finansēšana Latvijā” varam iepazīties ar vairākām hipotēzēm, ko autori izvirzījuši, uzsākot projektu. Tā kā projekts pēc savas ievirzes ir izzinošs, domāju, ka mērķtiecīgāk būtu izvirzīt pētnieciskus jautājumus, nevis hipotēzes, jo centieni pierādīt vienu vai otru hipotēzi mazina pētījuma elastību un dažas būtiskas atziņas var tikt ignorētas sakarā ar neatbilstību nevienai hipotēzei. Tā, piemēram, neviena, no hipotēzēm nedod iespēju meklēt atbildi un šādu būtisku un pašsaprotamu jautājumu: “Vai kādas ārzemju izglītības iestādes pieredze resursu izmantošanā varētu tikt izmantota Latvijas apstākļos naudas līdzekļu izlietojuma efektivitātes paaugstināšanai?”.

Izvēlētā pētījuma metodika, kas pārsvarā ietver statistisko datu apkopojumu un analīzi, nedod iespēju autoriem strādāt ar kvalitatīva rakstura informāciju un arī tādu informāciju, kura netiek oficiāli uzskaitīta, bet tomēr ir ļoti būtiska no izglītības finansēšanas pārskatāmības viedokļa. Piemēram, tiek ignorēts tāds apstāklis, ka daudzās valsts finansētās pamatskolās skolēnu vecākiem piespiedu kārtā jāpiedalās dažādu saimniecisko izdevumu (piemēram, tāfeles, aizkaru iegāde, klases remonts) finansēšanā, kam nepieciešamas samērā lielas summas un kas saasina nevienlīdzību starp skolēniem, kas nāk no ģimenēm ar lielām atšķirībām ienākumu ziņā. Tāpat kā ārsti un policisti ir spiesti meklēt papildu ienākumu avotus, to dara arī skolas nepietiekama finansējuma apstākļos. Šāda veida informāciju var iegūt, veicot daļēji strukturētas, īsas intervijas ar pamatskolas skolēnu vecākiem dažādās skolās. Domāju, ka šis apstāklis ir būtisks, ja tiek analizēta izglītības finansēšana, tās efektivitāte, taisnīgums un atbilstība valsts izglītības finansēšanas politikai.

Metodika neparedz arī konkrētu ārvalstu izglītības iestāžu finansējuma analīzi. Domāju, ka pētījums būtu vēl noderīgāks, ja katrā izglītības līmenī tiktu izvēlēta viena ārzemju izglītības iestāde, kurā līdzekļi tiek izmantoti efektīvi un tiktu piedāvāti konkrēti finansējuma izlietojuma optimizācijas varianti, ko iespējams izmantot arī Latvijā.

Iespējams, ka šīs metodiskā rakstura nepilnības saistītas ar projekta resursu ierobežotību un turpmākajos pētījumos būtu vērts orientēties tieši uz šādu pieeju izmantošanu, lai pētījumi papildinātu viens otru.

Informācijas atspoguļojums

Projekta materiālā sniegta apjomīga vispārīga rakstura informācija (Latvijas demogrāfiskā situācija, iekšzemes kopprodukta pieaugums, nodarbinātības rādītāji). Tai pašā laikā daudz būtiskāk šķiet sniegt izsmeļošāku informāciju par Latvijas reģioniem (piemēram, IKP uz vienu iedzīvotāju reģionos un ieguldījumu izglītībā īpatsvars reģionos). Tā rezultātā materiālā ir ietverta informācija, kas ir viegli pieejama jebkuram interesentam, bet trūkst specifisku datu, kas ir būtiski tieši izglītības finansēšanas jautājumu risināšanai un pamato tieši kādu no izvirzītajām hipotēzēm.

Arī šo vispārīgo datu pārstāstā vērojama zināma nekonsekvence. Piemēram, tikai informācija par iedzīvotāju skaitu ietver prognozi līdz 2009. gadam (1. tabula), bet IKP un citu datu, piemēram izglītības izdevumu atspoguļojums šādu prognozi neiekļauj. Tāpat 1. tabulas virsraksts neatbilst saturam (pamatnodarbošanās: sievietes, jaunieši). Periodu neatbilstība ir novērojama arī vairākas citās tabulās, kas liek domāt par tendenci atspoguļot pieejamos, nevis vajadzīgos datus.

Faktu materiāls, kas atspoguļots tabulās, tiek pārstāstīts teksta materiālā, nevis skaidrotas šo faktu cēloņsakarības un izdarīti secinājumi. Tā, piemēram, pēc 3. tabulas “Nodarbināto iedzīvotāju sadalījums pēc izglītības līmeņa” par šo tēmu seko tikai atsevišķu tabulas datu izklāsts. Nav skaidrs, kāpēc autori iekļāvuši šādu tabulu, nevis, piemēram:

  • Dinamika un skaidrojums Latvijas iedzīvotāju (visu, ne tikai nodarbināto) sadalījumam pēc izglītības līmeņa: vai bijušas izmaiņas, vai šie skaitļi dod iespējas secināt par reālo izglītības līmeni (izglītības kvalitātes jautājums),
  • Izglītības iesaistes rādītāji dažādos līmeņos (angļu val. gross enrollment) un sadalījums pa līmeņiem, tā attīstība, salīdzinājums ar ārvalstīm,
  • Darba meklētāju sadalījums pēc izglītības līmeņa (nav skaidrs, kāpēc aplūkoti tikai nodarbinātie) dotu iespēju novērtēt, vai augstāka izglītība tiešām dod priekšrocības darba tirgū apstākļos, kad daudzu iedzīvotāju augstākā izglītība iegūta komandu administratīvās saimniekošanas apstākļos un nav pielietojama profesionālajā jomā,
  • Latvijas iedzīvotāju sadalījums ienākumu kvintilēs vai decilēs un izglītības līmenis tajās. Centrālās statistikas pārvaldes mājsaimniecību budžetu datu neizmantošana ir trūkums. Tiktu izmantota tā pati tabulas vieta, bet sniegta daudz izsmeļošāka informācija.

Bez dziļāka skaidrojuma atstāta arī informācija par izglītības finansējumu uz vienu iedzīvotāju Latvijas reģionos. Tā, piemēram, no 11. tabulas var secināt, ka Ventspilī ir visaugstākais izdevumu uz vienu iedzīvotāju apjoms, salīdzinot ar citām Latvijas pilsētām. Autori nesniedz paskaidrojumu, kāpēc izveidojusies šāda situācija (varbūt sakarā ar to, ka IKP uz vienu iedzīvotāju Ventspilī ir ievērojami augstāks nekā citur Latvijā), un vai šādas atšķirības ir vēlamas, pieņemamas, ļauj izdarīt vēl kādus secinājumus. Kas ir cēlonis veiksmīgākai Ventspils situācijai? Varbūt labāk izglītotie pilsētas iedzīvotāju sniedz lielāku atdevi pilsētas ekonomiskajā uzplaukumā? Kāds būtu optimālais rādītājs? Kā tas salīdzināms ar atbilstošiem rādītājiem ārzemēs?

Vispārīgas piezīmes

Iepriekš minētās tabulas piemērs labi atspoguļo trūkumu, kas ir visam projektam: nav sniegta pietiekama argumentācija, faktu skaidrojums, vērtējums un rekomendācijas. Pārsvarā pēc tabulām tiek neitrālā formā pārstāstīta tabulās redzamā informācija bez tik ļoti vēlamā ekspertu vērtējuma par tabulu saturu. Rezultātā materiāls ir kā plaša datu bāze, bet nedod gatavu risinājumu situācijas uzlabošanai un nerosina politisku diskusiju. Materiāls ir pārāk neitrāls un nenorāda skaidru rīcības virzienu, trūkst konkrētas rīcības programmas, ar ko autori noteikti varētu nākt klajā pēc tik apjomīga darba.

Teksta materiāls ir nevis argumentu formā, bet neapstrīdamu patiesību formā, tāpēc nerosina diskusiju un neizceļas ar novitāti.

Uzskatu, ka likumu citēšanai šī projekta ietvaros nav būtiskas jēgas, pietiktu ar norādēm par izglītības finansēšanas jautājumu regulējošo likumdošanu. Tāpat lietotājam būtu daudz interesantāk iepazīties ar analīzi par to, vai minētās likumdošanas normas un valsts likumi pilnīgi un pareizi tiek ievēroti un valsts politika izglītības finansēšanas jomā tiek veiksmīgi realizēta.

Projekta ietvaros nav pietiekoši analizēts privātais sektors. Tikai projekta sākumā sniegta informācija par audzēkņu skaitu privātajās mācību iestādēs, bet tāda rakstura informācija, kas prasītu speciālu pētījumu, nav atspoguļota. Vai Latvijā privātajām mācību iestādēm ir lielāks finansējuma apjoms uz vienu audzēkni? Vai šie līdzekļi tiek izmantoti mazāk vai vairāk efektīvi, salīdzinot ar valsts sektoru? Kā tas ir salīdzinājumā ar privātajām mācību iestādēm ārzemēs?

Projekta materiālā nepietiekami analizēta izglītības finansēšanas efektivitāte. Arī nobeigumā par to netiek izdarīti secinājumi. Vai līdzekļi tiek izmantoti efektīvi visos izglītības līmeņos? Vai valsts finansētās izglītības iestādes var izmantot kādus ārzemju vai vietējo privāto struktūru veiksmīgos piemērus izglītības kvalitātes uzlabošanā un resursu izlietojuma efektivitātes paaugstināšanā?

Visbeidzot jāsecina, ka nobeigumā netiek apstiprināta kāda no sākumā izvirzītajām hipotēzēm un rekomendāciju daļa ir ļoti īsa.

Projekta mērķis bija: “Noskaidrot izglītības finansēšanas kārtību, pietiekamību un efektivitāti Latvijā dažādās izglītības pakāpēs un veidos”. Var secināt, ka šis mērķis ir sasniegts daļēji – ir sniegts plašs pārskats par izglītības finansēšanas kārtību un pietiekamību valsts finansētajās izglītības iestādēs, bet nav pietiekami aplūkots finansēšanas efektivitātes jautājums un privātā sektora rādītāji.

Projekta materiāls izmantojams kā ļoti dziļš informācijas avots un it sevišķi kombinācijā ar citiem pētījumiem var sniegt būtisku ieguldījumu Latvijas izglītības finansēšanas optimizācijā. Būtu ļoti vēlams iesaistīt šo un citas darba grupas saistīto pētījumu izstrādē un nodrošināt, lai šie aktuālie jautājumi un atziņas rastu praktisku pielietojumu.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!