Labrīt, lasītāji!Nu, ko. Pastrādāja līdz puspieciem no rīta, un galu galā apstiprināja gan valdības paģērēto "finanšu stabilizācijas plānu", gan arī valsts budžeta grozījumus, tiesa, ne bez zināmiem grozījumiem. Saeimas deputāti tomēr laikam saprata, ka sagraut presi nebūtu prāta darbs, lai arī cik to nevēlētos atsevišķi valdošās kliķes pārstāvji. It īpaši te jāizceļ Ministru kabineta mēbele Demakova, kura pacēla snīpi gaisā un paziņoja, ka visas avīzes Latvijā esot dzeltenas izņemot "Latvijas Avīzi" -- nu absolūti hrestomātisks piemērs par šo bandu, kura ir uzsēdusies Latvijai uz kakla, un kauns par šo sievieti, kura sevi ir tik pilnīgi degradējusi, jo "dzeltens" tādā gadījumā ir arī "Dienas Bizness", "The Baltic Times", "Rīgas Apriņķa Avīze", "Latvijas Vēstnesis", "Ogres Vēstis" un visas pārējās avīzes pēc kārtas. Vēl vairāk, kultūras kūrētāja ir pat īpaši uzstājusi, ka viņas daiļrunīgais, lai arī cik muļķīgais teksts ir jāieraksta valdības sēdes protokollēmumā, no kā jāsecina, ka acīmredzot arī visi pārējie ministri valstij piederošo "Latvijas Vēstnesi" uzskata par dzeltenu. Demakova ir klasisks piemērs tam, kāpēc "Tautas" partija būtu padzenama no valsts dzīves pavisam un ar vislielāko mietu. Jo par ko gan citu Valsts prezidents runāja tad, kad Saeimā vakar pateica: "Kādu brīdi mums pat sāka likties, ka esam sevišķi īpaši un Latvijā ekonomikas likumi vairs nedarbojas. Izrādījās, ka tomēr tā tas nav. Mēs nebijām gatavi pieņemt pat domu par iespējamo ekonomikas lejupslīdi un labākajos gados neveidojām uzkrājumus nebaltām dienām." Tas vislielākā mērā attiecas uz kādreizējo "stabilitātes garantu" Kalvīti. Demakovai kopā ar visiem pārējiem "Tautas" partijas politikāņiem būtu reiz jāvācas prom. Saku vēlreiz -- kauns par šo sievieti.
Kauns arī par visu valdību. Lai arī Saeima tomēr sasparojās un piespieda Godmaņa vadīto bariņu atteikties no “vadības līgumiem,” kuri pamatīgi izkropļo apmaksas sistēmu valsts pārvaldē, bariņš tomēr spītīgi palika pie valsts un pašvaldību uzņēmumu padomēm, kurās “savējie” var nopelnīt pat ļoti brangu naudu. Piemērs tam ir kāda Inguna Gulbe, kura par piedalīšanos uzņēmuma Latvijas Valsts meži padomes sēdēs katru reizi (uzsveru … katru reizi) saņem gandrīz 2500 latu. Ļoti silta vietiņa, it īpaši, ja ņemam vērā, kā to ir uzsvērusi “Diena”, ka I. Gulbe šogad no septiņām LVM padomes sēdēm ar savu klātbūtni pagodināja tikai četras, bet 2006. gadā — tikai vienu reizi. Lieki teikt, ka viņa savus 2500 latus saņēma neatkarīgi no tā, vai viņa tur bija vai nebija. Pati censone, protams, nekā slikta tajā nesaskata, bet arī tas ir lielisks piemērs par to, kā mūsu valsts “strādā.” Ne mazumis tajā ziņā, ka LVM padome I. Gulbei acīmredzot ir tāda kā haltūra, jo viņa arī ir asociēta profesore Latvijas Lauksaimniecības Universitātē, Latvijas Valsts Agrārā institūta nodaļas vadītāja, kā arī finanšu un zemkopības ministra padomdevēja. It īpaši finanšu ministra gadījumā bijusi redzama tik masīva nekompetence, ka “padomdevēja” būtu jāpatriec visnotaļ automātiski. Taču nē. Protams, ka nē. Arī padomdevēji un ministriju šoferi vēlas labu dzīvi. Vien tā sāk izskatīties visnotaļ, piedodiet, kretiniska, ja to salīdzina ar jostas pievilkšanu, kāda būs nepieciešama tiem, kuri nav pamanījušies kļūt par valdošās kliķes “savējiem.”
Jauku visiem dienu — ja varat tādu atļauties.