Foto: N. Mežiņš © AFI
Eiropā arī uz pansionātiem un sociālās aprūpes centriem arvien biežāk attiecina spīdzināšanas novēršanas konvenciju, piemēram, Ungārijai tika pieprasīts atteikties no cilvēku turēšanas krātiņos. Arī par situāciju Latvijā šogad tiks gatavots jau otrais ziņojums.
Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centra (LCESC) nu jau piekto reizi izdotajā gadskārtējā pārskatā Cilvēktiesības Latvijā 2001.gadā sniegts apskats par situāciju cilvēktiesību jomā. Daudzas pārskatā uzsvērtās cilvēktiesību problēmas saglabājās tās pašas, kas iepriekšējā gadā, – gan lielais neizskatīto lietu skaits tiesās, gan ar to saistītie ilgie pirmstiesas apcietinājuma termiņi.
Tāpat kā iepriekšējos gados LCESC uzmanības lokā bija arī apstākļi slēgta tipa iestādēs (cietumos, policijas izolatoros un psihoneiroloģiskajās slimnīcās), kur ar valsts sankciju cilvēkiem ir atņemta vai ierobežota brīvība. LCESC turpināja sekot arī nepilngadīgo turēšanas apstākļiem izmeklēšanas cietumos un apstākļiem ieslodzījuma vietās, kā arī notikumu attīstībai ap Aleksandrovas bērnu namu, kur 2000.gadā tika atklāta vardarbība un cietsirdība pret bērniem.
Aktualizējās arī 1998. un 1999.gadā pirmoreiz skartais jautājums par apstākļiem un personāla attieksmi specializētajos sociālās aprūpes centros un pansionātos personām ar garīga rakstura traucējumiem: šoreiz specializētajā sociālās aprūpes centrā Veģi bērniem ar garīga rakstura traucējumiem. Lai gan pansionāti un sociālās aprūpes centri cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem nav uzskatāmi par slēgta tipa iestādēm, tajos klienti bieži vien dzīvo izolētībā, tālu no apdzīvotām vietām un reizēm pat aiz bezrokturu durvīm. Tāpēc pēdējos gados Eiropas valstīs arī uz sociālās aprūpes institūcijām arvien biežāk tiek attiecināta Eiropas Padomes (EP) Konvencija par spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanu, kuras īstenošanu dalībvalstīs uzrauga EP Spīdzināšanas novēršanas komiteja. Piemēram, Komiteja par nepieņemamu uzskatīja 1999.gadā Ungārijas vizītes laikā atklāto pansionātos izplatīto klientu turēšanu t.s. būros jeb krātiņos – t.i. gultai apkārt novīts režģis, kurā cilvēks var sēdēt un gulēt, bet nevar piecelties stāvus. Komiteja atklāja, ka reizēm cilvēki šādos krātiņos turēti mēnešiem un pat gadiem ilgi. Ungārijas valdībai tika pieprasīts nekavējoties atteikties no krātiņiem visās institūcijās. Šādas klienta aprūpes “efektivitātes” šausminošākais pierādījums ir kāda Ungārijas pacienta bojāeja 2000.gadā ugunsgrēkā, kura laikā viņš nepaspēja izkļūt no krātiņa, kurā bija ieslodzīts.
Vērtējot situāciju šajās slēgta tipa iestādēs, galvenokārt vadāmies no EP Spīdzināšanas novēršanas komitejas vadlīnijām un citiem starptautiskajiem standartiem. Tāpēc LCESC darbā ļoti noderēja gada beigās beidzot publiskotais EP Spīdzināšanas novēršanas komitejas ziņojums par vizīti Latvijā 1999.gadā. Ziņojums diemžēl tika maz izmantots produktīvās publiskās diskusijās, lai izvērtētu kas un kāpēc mums būtu jāuzlabo, bet, kuru tai pašā laikā vairākas amatpersonas, apšaubot šīs autoritatīvās institūcijas kompetenci, asi kritizēja masu saziņas līdzekļos. Gada beigās Komiteja publiskoja 2002.gadā apmeklējamo valstu sarakstu, kurā lasāms arī Latvijas vārds. Vai mūsu slēgta tipa iestādes un attiecīgās ministrijas ir un vēlas būt gatavas nu jau otrajai vizītei, varēsim vērtēt pēc gada vai vairākiem, atkarībā no tā, cik ātri valdība būs gatava publiskot nākamo Komitejas ziņojumu.
ASV Valsts departamenta ziņojums par cilvēktiesību stāvokli Latvijā, 2001
Eiropas padomes Spīdzināšanas novēršanas komitejas ziņojums par Latvijas slēgta tipa iestādēm