Partiju programmas pirms 11.Saeimas vēlēšanām vērtē cilvēktiesību pētnieks Kaspars Zālītis.
Līdz šim Vienotība ir vienīgā partija, kuras 4000 zīmju programmu var noklausīties audio failā (parādījās tikai 7. septembrī), tādējādi tā kļūst pieejamāka arī cilvēkiem ar redzes traucējumiem.
Īsajā programmā izteiktas rūpes par cilvēku vienlīdzību valsts un likuma priekšā neatkarīgi no to etniskās piederības, mantiskā stāvokļa vai seksuālās orientācijas. Tas labi, bet tomēr neatbildēts paliek jautājums, kāpēc tikai šīs grupas? Kur paliek dzimums, invaliditāte, vecums, sociālā izcelsme un vēl virkne pazīmju, pēc kurām parasti cilvēki tiek diskriminēti?
Vienotība arīdzan liek lielu uzsvaru uz cilvēku ar invaliditāti integrāciju sabiedrībā, kā arī ir vienīgā partija, kas akcentē tiesībsarga institūta stiprināšanu un tā autoritātes palielināšanu.
Vienotība jau otro gadu cēli raksta, ka “stiprākais palīdz vājākajam” un “cilvēkus vieno savstarpējā cieņa, iecietība un solidaritāte”, un “neviens nav pamests nelaimē viens”. Jācer, ka šie nav tikai skaisti vārdi, bet arī pārliecība ikvienam šīs partijas 11. Saeimas deputāta kandidātam.
Cilvēkiem, kuri lasa tikai īsās partiju programmas, jāsaka, ka cilvēktiesību jautājumus tur neatrast.
Tomēr izvērstajā programmā varam uzzināt, ka arī ZRP aktīvi iestāsies pret neiecietību un strādās, lai valsts aizsargātu Latvijas iedzīvotājus pret jebkāda veida diskrimināciju uz dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas pamata. Patīkami lasīt, un izsakām cerības, šis solījums arī materializēsies dzīvē.
Arī ZRP liek lielu uzsvaru uz cilvēku ar invaliditāti integrāciju sabiedrībā gan vides pieejamības jautājumos, gan darba vietu radīšanā. Tikai, cik mērķtiecīga būs šī darbība, lai kļūtu reāla?
Tomēr jāteic, arī ZRP ir padevusies „mistiskiem spēkiem”, jo no programmas pēkšņi pazudusi tur vēl nesen ierakstītā dzimumneitrāla partnerattiecību regulējuma ieviešana. Tās vietā parādījies nedaudz pārveidots teksts: “Nobriedušā sabiedrībā kopdzīves izvēle ir pieaugušu cilvēku privāta lieta. ZRP uzskata, ka mantisko attiecību tiesiskais noregulējums kopdzīvē, tai skaitā viendzimuma, noņems nevajadzīgo spriedzi un konfrontāciju sabiedrībā”. Jāmin, ka jēdziens „dzimumneitrāls” ir daudz plašāks nekā tas pie mums vairumā gadījumu tiek izprasts.
Šlesera reformu partija LPP/LC
Kā jau tradicionāla partija, ŠRP tradicionāli iestājas par tradicionālām lietām, tradicionālām ģimenēm. Diemžēl tradicionāli šī partija un tradicionālais tās biedrs, labklājības ministrijas kandidāts Ainars Baštiks nesaskata, ka tradicionālas ģimenes nav vienīgās stiprās ģimenes un daudzas mazāk tradicionālas ģimenes var būt un arī ir daudz pamatīgāks Latvijas attīstības un nākotnes garants. Vēlētos no šīs partijas skaidri dzirdēt, kas tad ir tradicionāla ģimene un kas — nav.
Savukārt plānotais aizsardzības un iekšlietu ministrs Dainis Turlais joprojām ir satraukts par notikumiem Norvēģijā: “Traģēdija Norvēģijā pierāda: iekšējā un ārējā drošība vairs nav atdalāmi jēdzieni”. Te D. Turlajam vietā būtu atgādināt Norvēģijas premjera citātu pēc traģēdijas: “Mūsu atbilde ir lielāka demokrātija, vairāk atbildības, vairāk cilvēcības, bet nekad naivums.”[1]
Saskaņas centrs saredz, ka „mūsu galvenajai problēmai — grimšanai nabadzībā un sociālās spriedzes pieaugumam — nav tautības vai valodas īpašību. Bet daudzie politiskie spēki, kuri pārstāv gan latviešu intereses, gan nacionālo mazākumtautību intereses, turpina uzsvērt nacionālos un vēstures jautājumus, izvairoties risināt sociālās un ekonomiskās problēmas.” Jāsaka gan, ka Saskaņas centrs pats arīdzan ir starp tiem politiskajiem spēkiem, kas turpina uzsvērt nacionālos un vēstures jautājumus.
Lielu satraukumu Saskaņas centra darbībā tomēr rada šī spēka “sirsnīgās” attiecības ar Šlesera reformu partiju LPP/LC, kā arī līgumos nostiprinātās attiecības ar partijām pasaules “cilvēktiesību mekās” jeb valstīs, kurās cilvēktiesību stāvoklis tiek kritizēts ļoti skaļi un pamatoti — Krievijā, Baltkrievijā un Ķīnā. Tāpēc neatbildēts paliek jautājums, vai šīs „ekonomiskās mīlestības” iespaidā SC nav aizšūta mute, lai tā nespētu kritizēt šajās valstīs notiekošo.
Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK
Arī VL!-TB/LNNK plāno iestāties par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām līdzīgi kā pagājušajā gadā: „Bērni ar īpašām vajadzībām iekļaujami sabiedrībā, radot viņiem iespējas mācīties vispārizglītojošās skolās, papildus apgūstot amatu, kas vairo iespēju dzīvot pastāvīgi pēc skolas beigšanas”. Un tradicionāli kā stabuli VL!-TB/LNNK turpina „spēlēt” arī nacionālo jautājumu, solot bargāku naudas sodu ieviešanu par Valsts valodas likuma pārkāpumiem, tomēr ne vārda nesakot, kā veicināt Latvijā dzīvojošo piederību savai valstij.
Interesanti, cik plaši un ar kādiem resursiem VL!-TB/LNNK plāno solīto — atbalstīt Krievijas tautiešu mājup atgriešanās programmas, pastāvīgi palīdzot ikvienam repatriantam ar padomu, profesionālu konsultāciju un pārcelšanās pabalstiem.
VL!-TB/LNNK joprojām arī izspēlē lojalitātes kārti, neminot konkrētus un objektīvus indikatorus, kā var izmērīt jaunpilsoņu lojalitāti Latvijai, jo apvienība „vienlaikus piedāvās ierobežot naturalizāciju un iestrādāt likumā nosacījumus, kas, izpildoties noteiktiem un objektīviem kritērijiem, ļautu atņemt pilsonību nelojāliem jaunpilsoņiem.”
Kā jau sevis cienīga partija, kas atbild par labklājības jomu valstī, kā vienīgo savā programmā min to, ka tā plāno „veicināt cilvēku sociālo integrāciju, savstarpējo sapratni un toleranci.”
____________________________
[1] Norvēģijas premjera citāts http://www.huffingtonpost.co.uk/