Diena, 13. 03. 2001.Rubrika: 2. lpp.

Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) prezidents Luciuss Vildhābers atbild uz laikraksta Diena reportieres Intas Lases jautājumiem

Ko pašlaik modernajā Rietumeiropas tiesību praksē saprot ar jēdzienu “cilvēktiesības”? Kā šis jēdziens mainījies gadu gaitā kopš Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas pieņemšanas 1950.gadā?

Kopš 1950.gada, kad Eiropas Padomes (EP) dalībvalstis parakstīja Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, daudz kas mainījies gan Eiropas juridiskajā domā, gan sabiedrības izpratnē par tās tiesībām un valsts pienākumu pret katru iedzīvotāju. Vislabāk šīs izmaiņas raksturo tādas cilvēktiesību sfēras kā ģimenes tiesības un privātās dzīves neaizskaramība.

Manuprāt, tieši ģimenes tiesības visprecīzāk un visuzskatāmāk rāda, kā atkarībā no sabiedrībā dominējošo vērtību maiņas mainījusies izpratne par šo tiesību sfēru. Pirms 20 gadiem tiesa skatīja lietas par diskrimināciju ģimenē. Šajās lietās galvenā problēma bija sievietes diskriminācija un viņas nostādīšana, tā teikt, otrās šķiras pilsoņa statusā. Gadu gaitā valstīs pakāpeniski radās izpratne par visu valsts pilsoņu tiesību vienlīdzību neatkarīgi no dzimuma. Šī tendence radīja nākamo ar ģimenes tiesībām saistīto problēmu loku – tiesai nācās saskarties ar tā saukto pozitīvo diskrimināciju. Proti, vīrieši sūdzējās, ka, šķirot laulību, tiek ierobežotas viņu tiesības audzināt un tikties ar bērnu tikpat bieži kā sievai. Šīs lietas lika mums domāt, kā sabalansēt bērna tiesības un viņa nu jau šķirti dzīvojošo vecāku tiesības.

Pilnu “Dienas” raksta tekstu lasiet šeit