Raksts

Cilvēkdrošība – jauns jēdziens ienāk Latvijā


Datums:
02. decembris, 2003


Autori

Māra Sīmane


Foto: N. Mežiņš © AFI

Aktīvi iedzīvotāji vienmēr saskatīs iespējas, bet nomākto sabiedrības daļu pārmaiņas var novest aiz drošības sliekšņa. Kā iespējams stiprināt cilvēku drošumspēju Latvijā, lai “brīvība no bailēm un trūkuma” kļūtu par realitāti?

Izdevums “Latvija. Pārskats par tautas attīstību 2002/2003” veltīts cilvēkdrošībai. Tas ir jēdziens, kuram visaptverošā skatījumā Latvijā pievēršas pirmo reizi. Tautas attīstība notiek, ja cilvēks var izvēlēties, kā dzīvot un var dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Cilvēkdrošība ir “brīvība no bailēm un trūkuma” (Kofi Annans), tātad priekšnoteikums tautas attīstībai.

Latvijā ir cilvēki, kuri jūtas tik apdraudēti, ka viņiem nešķiet, ka var ietekmēt procesus savā dzīvē un jaunu iespēju vietā bieži vien saskata tikai jaunus draudus. Sekas šādai apdraudētības sajūtai var būt, piemēram, augsts trauksmes līmenis, depresija un citas slimības, atkarība no alkohola un/vai narkotikām un galējā gadījumā pašnāvība.

Nav noslēpums, ka nākotne (t.sk. tehnoloģiskais progress, globalizācija, līdzdalība Eiropas Savienībā) mums visiem nesīs vēl jaunus apstākļus, ar kuriem jātiek galā. Kad daļa valsts iedzīvotāju cieš no nedrošības, cieš arī visa tauta kopumā un ir ierobežota tās spēja attīstīties, tādēļ mums jāizprot cilvēkdrošības anatomija Latvijā.

Cilvēkdrošība kā politisks jēdziens pasaulē attīstījies pēdējos divpadsmit gados. Nu jau cilvēkdrošības stiprināšana ir viens no Japānas, Norvēģijas un Kanādas ārpolitikas stūrakmeņiem. Pastāv 12 valstu Cilvēkdrošības tīkls un globāls politikas veidotāju un zinātnieku Kopīgais drošības forums. 2001.g. dibinātā ANO Cilvēkdrošības komisija šovasar publicēja līdz šim visizsmeļošāko ziņojumu par cilvēkdrošību – “Cilvēkdrošība tagad”.

Tautas attīstības pārskata tapšanas pirmsākumā nekas nebija zināms par cilvēkdrošību, tādēļ autori pievērsās šādam jautājumu lokam:

  • par ko cilvēki baidās 2002/2003 gadā? Tā ir ekonomiskā drošība, it īpaši ienākumu regularitāte un pietiekamība, finansiāli un citādi pieejama kvalitatīva medicīniskā aprūpe; narkotiku izplatība; HIV izplatība un saslimstība ar AIDS; organizētās noziedzības sekas;
  • kuriem cilvēkiem Latvijā ir vislielākais risks nonākt aiz drošības sliekšņa;
  • kā iedzīvotāju bažas saskan ar situāciju septiņās cilvēkdrošības jomās – veselības, ekonomiskā, personīga (fiziskā), ekoloģiskā, uzturdrošība, kopienas un politiskā drošība;
  • kādi drošumspējas faktori stiprina iedzīvotāju spējas justies un būt drošiem.

Autoru darbs ir inovatīvs globālajā mērogā tieši pēdējā punkta dēļ. Autori iedibinājuši jēdzienu drošumspēja (angliski izveidojot jaunvārdu securitability). Drošumspēja ir indivīda spēja nezaudēt drošību un drošības sajūtu, bet ja tas noticis, atgūt. Sūrā sintezēšanas procesā, autori noskaidroja piecus drošumspējas faktorus (DF), kas vairumam iedzīvotāju Latvijā visvairāk palīdz vai varētu palīdzēt uzlabot savu faktisko drosības stāvokli un drošības sajūtu. Šie faktori ir: pozitīvas indivīda īpašības (apmierinātība ar dzīvi, uzņēmība, pašcieņa, veselība, ticība Dievam, piederības apziņa), pozitīvas tuvākās attiecības, ekonomiskā drošība, spēja pozitīvi iesaistīties sabiedriskos tīklojumos, sadarbība un uzticēšanās valsts institūcijām un starptautiskām organizācijām.
Vairums pārskata ieteikumi vērsti drošumspējas stiprināšanai valstī. Tas ir tādēļ, ka rekomendāciju sastādīšana cilvēkdrošības uzlabošanai septiņās jomās būtu pasākums, kas mēroga ziņā līdzinātos valdības deklarācijas veidošanai, turklāt nenosegtu visus šībrīža bažu avotus, kur nu vēl tos, kuri radīsies nākotnē. Pārskata autori norāda, ka nozīmīgi ir sabiedrībai stiprināt izanalizētos drošumspējas faktorus, ikkatram veidot savas personīgās drošumspējas un drošumprasmes, un valstī panākt darbu drošības konstelācijās.

Drošības konstelācijas ir dažādu drošības gādnieku (indivīdu, ģimenes, vietējās kopienas, NVO, pašvaldību, valsts, starptautisku organizāciju) koordinēta stratēģija un rīcība draudu un/vai risku novēršanai. Vienkāršs piemērs – narkotiku straujo izplatību jauniešu vidū nevar mazināt bez saskaņotas rīcības starp skolu vadību, skolotājiem, vecākiem, policiju un pašiem skolēniem.

Lai gan šeit aprakstītais skan ļoti teorētiski, jāsaprot, ka cilvēku bailes ir reālas. Aizvadīto piecpadsmit gadu dziļās pārmaiņas skārušas ikvienu. Tagad trūcīgais ir nobažījies, ka nevarēs samaksāt par kvalitatīvu medicīnas aprūpi, skolotāja, ka nevarēs atļauties izglītot savu bērnu, vecmāmiņa, ka mazmeita kļūs par prostitūtu ārzemēs.

Valstī ir daudz darāma, lai mēs būtu konkurētspējīgi, ieejot Eiropas Savienībā. Aktīvi iedzīvotāji vienmēr saskatīs iespējas, meklēs risinājumus, bet to lielo iedzīvotāju daļu, kas ir nomākti, izmaiņas var novest aiz drošības sliekšņa. Tādēļ gada nogalē, kad tiek kaltas 2004. gada stratēģijas un plāni, ir lietderīgi ikkatram izlasīt Pārskatu par tautas attīstību un tā atklājumu gaismā attiecīgi plānot savu darbu, lai stiprinātu drošību un drošumspēju tiem, kam tas visvairāk nepieciešams.


Latvija. Pārskats par tautas attīstību 2002/2003. Cilvēkdrošība

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!