Diena, 03.04.2006.
Jūrmalgeitas notikumi pēc būtības norāda, cik attālināti cits no cita ir vēlētāji un ievēlētie. Te ir skaidri redzama dažu Jūrmalas domes deputātu izsmejošā attieksme pret Jūrmalas vēlētājiem un, daudz nopietnāk, ir arī redzams, ka šāda attieksme sniedzas pat līdz dažu Saeimā pārstāvēto partiju vadošajiem biedriem. Par šādu attālinātību liecina nupat biedrības ELJA 50 pie SKDS veiktais pētījums, kurā tikai 1 no 20 vēlētājiem uzskata, ka vēlētāju un Saeimas deputātu savstarpējais kontakts ir tuvs vai ļoti tuvs, bet absolūtais vairākums (66,6%) — ka tas ir attālināts vai ļoti attālināts. It kā deputāti iet vienā virzienā pa vienām durvīm, bet vēlētāji otrā virzienā pa otrām durvīm. Un varbūt pa retam pat saskatās!
Presē speciālisti un politiķi ir izteikušies par iespējamiem Jūrmalgeitas un korupcijas risinājumiem, bet tikai retais ir pieminējis šo lielo attālumu starp politiķiem un vēlētājiem, kas jāsamazina, lai ieteiktie risinājumi kļūtu īsteni efektīvi.
Varam runāt par ētikas komitejām un komisijām, partiju iekšējo disciplīnu un uzraudzības mehānismiem. Tas viss ir labi un vajadzīgi, bet kamēr Latvijas t.s. politiskā elite nemainīs savu attieksmi, šīs komitejas, komisijas un mehānismi paliks tikai kā līdzekļi vēlētāju mierināšanai un mānīšanai, nevis konkrētiem uzlabojumiem. Politiskās partijas un to vadītāji labprātīgi paši no sevis nemainās. Ir vajadzīgs politisks un konkrēts, pēc iespējas tiešs spiediens no vēlētājiem. Kamēr pastāvēs minētā plaisa, šāds spiediens nav iespējams. Vēlētāji balsojot varēs arī turpmāk, kā visus Latvijas neatkarības gadus, savu gribu izteikt, bet ne īstenot.
Stingrāki finansēšanas ierobežojumi un kontrole, nopietnas pārkāpumu sankcijas, vēlēšanu finansēšana no valsts kases un citi līdzekļi mazinātu iespēju politiskās partijas ietekmēt un pakļaut koruptīviem spiedieniem. Tas viss arī ir labi un vajadzīgi, bet šādas izmaiņas ir atkarīgas no politiskās elites labās gribas un reālās nepieciešamības. Tiešāka atbildība pret vēlētājiem to veicinātu.
Bez šaubām, jānostiprina KNAB, tiesu sistēma un prokuratūra. Tas veicinās atbildību likuma priekšā, bet arī tas daudzējādā ziņā būs atkarīgs no politiķu labās gribas.
Un, saprotams, būtiska loma ir masu medijiem, atmaskojot un izsekojot dažādas politiskas nebūšanas. Arī ombudam būtu loma. Bet cik tam liela nozīme, ja vēlētājiem nav tiešas ietekmes uz ievēlētajiem? Skandāls seko skandālam un cits pēc cita nogrimst kopējā skandālu gūzmā, jo nevienam politiķim nav tiešas atbildības pret vēlētājiem.
Ir izteikts uzskats, ka tautai vajadzētu būt aktīvākai un iesaistīties politiskos procesos, bet nav mehānismu, kā to reāli panākt. Var rakstīt vēstules, rīkot sanāksmes, protesta gājienus un mītiņus, arī censties iestāties partijās. Zināms efekts tam visam noteikti ir, bet efekts būtu krietni lielāks, ja vēlētāji varētu savas vēlmes izklāstīt un atsaucību prasīt no konkrēta deputāta, kura politiskā nākotne būtu atkarīga no viņa attieksmes un pieejamības sava iecirkņa vēlētājiem.
Runā par mūsu zemo politisko kultūru un politiskā brieduma trūkumu kā mūsu politisko nekārtību iemeslu. Noliegt to nevar, bet atrisinājums nav vienkāršs. Rietumu demokrātijas ir gadiem ilgi briedušas un turpina briest. Mēs tikai sākam gūt demokrātijas pieredzi, neesam apmierināti, ka nevaram saukt politiķus pie tiešas atbildības, un meklējam jaunus risinājumus. Atslēga ir atrodama vēlētāju un ievēlēto attāluma būtiskā samazināšanā, lai vēlētājs zina, kas viņu Saeimā pārstāv, un deputāts zina, ko viņš pārstāv, — vajadzīga tieša saikne starp abiem.
Esošo proporcionālo Saeimas vēlēšanu sistēmu esam lāpījuši jau atkārtoti, bet, kā pētījumi atkārtoti rāda, apmierināti neesam. Tas nozīmē, ka lāpām nepareizās vietās vai pašā pamata materiālā ir trūkumi un ne ielāpi, ne materiāls neatbilst Latvijas apstākļiem. Bet tas nenozīmē, ka abi ir jāmet ārā, varbūt tikai jānostiprina vai jāizmaina.
Viens risinājums varētu būt, ka Saeimas vēlēšanās kandidāts var kandidēt tikai vienā vēlēšanu apgabalā. Līdz ar to rastos ģeogrāfiska saikne starp apgabaliem un ievēlētajiem deputātiem. Bet saikne vēl arvien būtu kolektīva, ne individuāla no deputātu puses.
Esošajai sistēmai ir viena liela priekšrocība — tā ir izteikti demokrātiska un labi atspoguļo vēlētāju balsis. Tai ir viens liels trūkums — tai trūkst tiešas saiknes starp vēlētāju un ievēlēto. Vienkāršā vairākuma (vai kļūmīgi sauktajām mažoritārajām) vēlēšanu sistēmām ir viena liela priekšrocība — tajās ir tieša saikne starp vēlētāju un ievēlēto. Taču ir viens liels trūkums — tās izteikti slikti atspoguļo vēlētāju balsojumu. Apvienojot abas sistēmas, izmantojam abu sistēmu galvenās priekšrocības un izskaužam abu sistēmu galvenos trūkumus. Nostiprinātos esošās vēlēšanu sistēmas pamata materiāls. Runa ir par jauktas sistēmas ieviešanu, kurā daļu (parasti pusi deputātu) ievēl ar vienkāršu vairākumu vienmandātu iecirkņos un no otrās (proporcionālās) daļas papildina deputātu skaitu no sarakstiem, lai vēlētāju balsis proporcionāli atspoguļotos parlamentā. Pats vēlēšanu process ir pavisam vienkāršs, katram vēlētājam ir divas balsis — viena par kandidātu, otra par partiju.u
_____________________
* ELJA 50 ir pilsoniskā iniciatīvas grupa, nevalstiska organizācija, ko veido profesionāļi, agrāk aktīvi latviešu sabiedrībā Rietumos, kas tagad veicina pilsonisko demokrātiju Latvijā.