Raksts

Cik ilgtspējīga ir Latvijas ilgtspējība?


Datums:
06. augusts, 2002


Autori

Sanita Rancāne


Foto: Foto - V. Stīpnieks © AFI

Gan valsts, gan NVO ziņojumu par ilgtspējīgu attīstību sagatavo vieni un tie paši cilvēki. Kāpēc apspriešanā neiesaistās citas sabiedrības grupas – zemes, mežu īpašnieki, lauksaimnieki, rūpniecības pārstāvji un citi, kuru darbība ietekmē valsts ilgtspējīgu attīstību?

Kamēr Latvijas laukos pilnā sparā noris ražas novākšana, politiskās aprindās ir ziņojumiem bagāts laiks. Šoreiz par ilgtspējīgu attīstību. Latvijā ap ilgtspējīgu attīstību notiekošie procesi, precīzāk sakot, drudžainā nacionālā Rio+10 ANO konferences ziņojuma gatavošana, kārtējo reizi apstiprina ierasto lietu un attīstības jautājumu risināšanas kārtību. Ziņojumi tiek izstrādāti nepieciešamības gadījumā, nevis kā ilgtermiņa un pastāvīgas plānošanas rezultāts, izpaliekot kvalitatīvai sabiedrības dalībai un artavai.

Gatavojoties ANO Vides un attīstības konferencei Johannesburgā, valdības, starptautiskās institūcijas un nevalstiskās organizācijas visā pasaulē gatavo darbības novērtējumus par pēdējiem 10 gadiem, lai izanalizētu to, kas ir sasniegts, kādas ir bijušas problēmas un kas būtu jādara nākotnē. Latvijā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) vadībā ir tapis Rio+10 ziņojums[1], bet paralēli oficiālajam ziņojumam vairākas vides aizsardzības sabiedriskās organizācijas[2] ir izstrādājušas neatkarīgo Rio+10 ziņojumu.

Protams, var rasties jautājums par šādu ziņojumu lietderību un vajadzību. Sevišķi, ja rekomendācijas un dati īpaši neatšķiras. Situāciju var skaidrot, ka gan viena, gan otra ziņojuma sagatavošanas procesā piedalījās vieni un tie paši cilvēki. Latvijas vides aizsardzības politikas veidotāju aktīvāko grupu sastāda neliels skaits zinātnieku, sabiedrisko organizāciju un valstisko institūciju pārstāvju. Arīdzan samērā ierobežotais informācijas avotu daudzums[3] var radīt situāciju, kurā gan viena, gan otra ziņojuma autori tikpat labi var balstīties uz tiem pašiem datiem vai to izvērtējumiem.

Jau daudzus gadus pasaulē ilgtspējīgas attīstības principi nonāk konfliktā ar ekonomiskās attīstības principiem. Latvija šoreiz nav izņēmums, ilgtspējīgas attīstības pamatnostādnes var būt strīdus ābols sektoru politikām un attīstības interesēm.

Kāpēc ziņojumu apspriešanā neiesaistās citas sabiedrības interešu grupas – zemes, mežu īpašnieki, lauksaimnieki, kokapstrādes industrijas, rūpniecības pārstāvji un daudzi citi, kuri ar savu darbību tiešā vai netiešā veidā ietekmē valsts ilgtspējīgu attīstību?

Lai ieviestu plānoto stratēģiju un īstenotu veiksmīgu ilgtspējīgas attīstības politiku Latvijā, ir nepieciešams plašs sabiedrības atbalsts un līdzdalība. Daļēji sabiedrības mazā aktivitāte izskaidrojama ar sociālo un ekonomisko interešu prioritāti un augstāk minēto sabiedrības grupu mazo interesi par nenoplicinošas attīstības jautājumiem. Tikpat labi varam jautāt, cik daudz sociālo un ekonomisko interešu grupu pārstāvji tika iesaistīti nacionālā ziņojuma izstrādē un vēlāk – apspriešanā. Izskaidrojumu var rast laika un resursu trūkumā, kā arī noteiktās valstiskās prioritātēs – Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO, kas prasa papildus līdzekļus un pūles no valsts institūcijām.

Tomēr esošie Latvijas ilgtspējīgas attīstības ziņojumi neatbild uz jautājumu, vai vides kvalitāte un tās aizsardzība Latvijā ir pietiekama, lai bezgalīgi apmierinātu pašreizējās un plānotās tautsaimniecības prasības.

Paši būtiskākie jautājumi šajos ziņojumos paliek neatbildēti – vai abi ziņojumi iezīmēs Latvijas nākotnes spēles noteikumus ilgtspējīgas attīstības jautājumos un vai tam būs politiskais un sabiedrības atbalsts? Kā šāda politika spēj un spēs ietekmēt sabiedrības uzvedību ar ilgtspējīgu attīstību regulējošiem likumiem un noteikumiem? Vai gatavošanās Rio+10 ANO konferencei ir pietiekoši labs iemesls sākt jaunu nenoplicinošas jeb ilgtspējīgas attīstības politikas veidošanu Latvijā?
____________________

[1] Latvijas Nacionālais ziņojums “Rio + 10” ANO Vides un attīstības konferencei Johannesburgā sniedz pārskatu par Latvijas attīstību ilgtspējīgas attīstības kontekstā laika periodā pēc 1992. gada Riodežaneiro konferences, raksturo situāciju galvenajās tautsaimniecības nozarēs, sociālajā un vides jomā, kā arī sniedz ieskatu ilgtspējīgas attīstības stratēģiskajos mērķos, ieviešanas līdzekļos un galvenajās mērķa grupās.

[2] Zaļā Brīvība sadarbībā ar citām sabiedriskajām organizācijām EU Phare Access programmas atbalstītā projekta ietvaros izstrādā neatkarīgo Rio+10 ziņojumu.

[3] Ziņojumu pamatu veido tādi nacionālie dokumenti kā Latvijas Vides aizsardzības politikas plāns, Nacionālais attīstības plāns, Latvijas Republikas 3. Nacionālais ziņojums ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros, SAPARD Lauku attīstības programma u.c.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!