Inese Vaivare24.oktobrī publiskotajā valdības deklarācijā 2.punktā melns uz balta stāv rakstīts „nodrošināsim pilnībā publiski finansētu pirmsskolas izglītību un aprūpi no pusotra gada vecuma saskaņā ar principu “nauda seko bērnam līdz pirmsskolas izglītības iestādei””

Jāatzīst, pirms četriem gadiem mēs, jaunās māmiņas, par to tikai sapņojām cālis.lv forumos un krājām naudu auklēm. Kā reiz tieši tur – cālī, cenšoties apgāzt ideju pat visu iestāžu pārpludināšanu ar vēstulēm pēc apmaksāta bērnudārza visiem bērniem no 1,5 gadu vecuma (mana ierēdņa pieredze liecināja, ka tas pievērsīs uzmanību, bet nerisinās problēmu), iepazinos ar vēl 2 māmiņām, kuram bija interese kaut ko DARĪT (kas nav pārāk tipiski forumu lietotājiem).

Sagatavojām projektu sadarbībā ar Resursu centru sievietēm „Marta”, organizējām diskusijas ar institūciju pārstāvjiem, uzrakstījām koncepciju ar vairākiem (!) risinājuma variantiem, devāmies uz sarunām ar dažādām iestādēm – tā varētu turpināt vēl un vēl. Vismaz gadu rosījāmies ļoti aktīvi, bet, diemžēl nerezultatīvi – mūs uzklausīja, pažēloja, bet nekādus tālākus lēmumus nepieņēma.

Brīdī, kad jau bijām samierinājušās, ka cīņa ar vējdzirnavām nav izcīnāma, dažādu zināmu un nezināmu iemeslu dēļ, Rīgas dome tomēr sāka diskutēt par līdzfinansējumu privātajiem bērnudārziem. Dažādu pušu argumenti šajās sarunās vien ir stāsta vērti, bet – lai katra kompetence paliek personīgās inteliģences mērīšanai. Pozitīvais rezultāts – sarosījās arī citi vecāki un privātie bērnudārzi. Sāka pat veidoties īpašas biedrības, kas cīnās par šo jautājumu, tika pievērsta plaša sabiedrības uzmanība.

Šobrīd jau vairs ir grūti novērtēt, kurš ko ir ieguldījis, lai jautājums nonāktu „dienaskārtībā”, bet ir pilnīgi skaidrs, ka liela nozīme bija tam, ka ar kopīgiem spēkiem – caur funkciju auditiem, personīgām sarunām, vēstulēm un sanāksmēm „katliņš vārījās”, neļaujot atbildīgajiem aizmirst, ka bērnudārzu jautājums arvien ir aktuāls. Un re – pēc 4 gadiem šis jau ir valdības deklarācijas vērts jautājums. Turpinājums sekos.