Raksts

Cik godīga ir augstākās izglītības sistēma Latvijā?


Datums:
02. novembris, 2004


Autori

Ansis Valdovskis
Edgars Kabatiņš
Ilze Miķelsone


Foto: N.Mežiņš © AFI

Par problēmu mūsu augstākajā izglītībā jāuzskata tas, ka aptuveni 30% aptaujāto studentu plaģiātismu un norakstīšanu uzskata par pieņemamu un ir to izmantojuši. Savukārt, 13% aptaujāto ir dzirdējuši par savas augstskolas administrācijas darbinieku korumpētību.

Šī gada sākumā plašsaziņas līdzekļi ziņoja, ka Latvijā kāda augstskola par plaģiātu iesniegšanu izslēgusi studentus. Cik plaši Latvijas augstskolās ir izplatīts plaģiātisms? Vai studenti eksāmenos izmanto neatļautas metodes? Vai eksāmeni tiek vērtēti, vadoties pēc zināšanām?

Latvijas augstāko mācību iestāžu studentu viedokļi par šiem un citiem jautājumiem tika iegūti mūsu pētījumā “Neatļautu metožu izmantošana un korupcija Latvijas augstskolās”. Aptaujājot 268 studentus piecās Latvijas augstskolās[1], pētījumā iegūtie dati neatspoguļo pilnīgi precīzu statistiku, taču atklāj nepārprotamu faktu – Latvijas augstskolās pastāv izglītības korupcija un studenti mācību procesā izmanto neatļautas metodes.

27% no visiem respondentiem atzinuši, ka vismaz reizi ir izmantojuši citu autoru darbus, nosaucot tos par savējiem. Gandrīz puse (48%) no aptaujātajiem atklāj, ka vismaz reizi ir devuši savus darbus citiem pārrakstīšanai un iesniegšanai ar citu vārdu. Nereti studijām nepieciešamie darbi tiek pirkti – 46% respondentu atzīst, ka visvairāk studijām tiek pirkti referāti, kuriem seko kursa darbi un mājas darbi, kā arī jau kārtotu eksāmenu vai citu pārbaudes darbu jautājumi vai atbildes.

Par problēmu mūsu augstākajā izglītībā jāuzskata tas, ka 10,4% no aptaujātajiem studentiem plaģiātisms un norakstīšana šķiet pieņemama un 28,4% – drīzāk pieņemama. Bez tam 49% no aptaujātajiem nejūtas slikti pēc “špikošanas”, bet vainīgi tomēr jūtas 10,4%, nosodot sevi par neatļautu metožu izmantošanu.

Piektā daļa no aptaujātajiem atklāj, ka pazīst kādu no savas augstskolas, kas iestājeksāmenu kārtošanā ir izmantojis aizliegtas metodes, no kurām visizplatītākās ir “špikošana” un norakstīšana. Bez tradicionālākajām neatļautajām metodēm studentiem zināmi arī gadījumi, kad iestājpārbaudījumus kārtojuši tā sauktie “īpašie abiturienti”, kuriem jau iepriekš zināmi eksāmena jautājumi vai atbildes.

Neatļautu palīglīdzekļu izmantošanu (“špikeri”, pieraksti, grāmatas) respondenti visbiežāk min kā aizliegtās metodes, kuras studenti izmanto mācību apguves laikā – to, ka paši lietojuši vai zina par citiem, kuri lietojuši neatļautus palīglīdzekļus, apstiprina 88% aptaujāto respondentu.

Kā nākamo izplatītāko neatļauto metodi pārbaudes darbu kārtošanā 7% respondentu min jautājumu vai atbilžu uzzināšanu, kā arī pirkšanu, piemēram, no vecāko kursu studentiem, tā kā daudzi pārbaudījumi pie pasniedzējiem gadu no gada atkārtojas. Bez šīm metodēm pārbaudes darbos studentu starpā bieži notiek savstarpēja komunikācija ar blakus un apkārt sēdētājiem, lai uzzinātu sev nepieciešamo informāciju.

Daļa no aptaujātajiem studentiem ir dzirdējuši vai tiem ir zināmi gadījumi, kad augstskolā eksāmenu neatļautā veidā kārtojusi cita persona, nevis tā, kurai tas bija jādara.

Pavisam nelielai daļai aptaujāto studentu ir zināmi gadījumi, kad pasniedzēji atvieglojuši eksāmenu kārtošanu tiem studentiem, kuri devuši “kukuļus” vai pateicības dāvanas (ziedi, konfektes, alkohols, utml.), vai arī sarežģījuši eksāmenus ar nolūku iegūt labumu. Savukārt, 13% respondentu ir dzirdējuši par savas augstskolas administrācijas darbinieku korumpētību.

Sarunās ar augstskolu pasniedzējiem par pretrunīgu un diskutējamu izvēršas jēdziens “pateicības dāvanas”, radot jaunus jautājumus:

Kā atšķirt “kukuļus” no pateicības dāvanām? Kā nākotnē mērīt izglītības korupciju? Ar kādiem līdzekļiem to novērst?

Aptaujas dati liecina, ka par neatļautu metožu izmantošanas cēloņiem augstākās izglītības apguves laikā visbiežāk kļūst nepietiekama studēšanas motivācija, ko veicina “neveselīgas” pasniedzēju un studentu savstarpējās attiecības (attiecību modelis, kurā pasniedzējs “atnāk, nolasa lekciju un aiziet”, domstarpību vai strīdu gadījumos “pasniedzējiem vienmēr taisnība” utt.), kā arī laika trūkums, vāja ieinteresētība apgūstamajā specialitātē un arī pasniedzēju objektivitātes vai ētiskuma trūkums.

Lai izvērtētu piemērotākos veidus un līdzekļus, ar kuru palīdzību cīnīties pret izglītības korupciju, būtu nepieciešams veikt padziļinātu pētījumu par korupciju Latvijas augstskolās.

Mēs kā studenti uzskatām, ka galvenie līdzekļi, ar kuriem mazināt korupciju augstākajā izglītībā Latvijā, atrodas pasniedzēju un augstskolu mācību programmu veidotāju rokās. Lai mazinātu neatļautu līdzekļu un plaģiātisma izmantošanu studentu vidū, nepieciešams mainīt studentu attieksmi pret mācību apguvi, un te lielā mērā atbildība ir uz pasniedzēju pleciem, veicinot ieinteresētību un motivāciju studentos pret izvēlēto specialitāti. Otrkārt, lielu lomu spēlē pati mācību programma un tās sastādītāji – jo mazāk teorētiskas un vairāk praktiskas nodarbības tiks ietvertas mācību programmās, jo ar lielāku atdevi studenti pievērsīsies nodarbībām un gūs no tām vairāk labuma un pieredzes.

___________

[1] Latvijas Universitātē, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā, Liepājas Pedagoģijas augstskolā, Daugavpils universitātē, Latvijas Lauksaimniecības universitātē.


Neatļautu metožu izmantošana un korupcija Latvijas augstskolās

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!