Raksts

Cietušajam izlīgumā nav jācieš


Datums:
14. maijs, 2013


Autori

Sanita Puzāne-Kaļina


Foto: MegMogginton

Atrisināts konflikts rada drošības sajūtu nākotnē, pozitīva konflikta atrisināšana veicina personības attīstību un vairo pārliecību par savām spējām. Mūsdienu sabiedrībā konfliktu risināšana kriminālprocesā ar izlīguma palīdzību ne visiem ir pieņemama, tādēļ starpnieka darbs ar iesaistītajām pusēm, jo īpaši ar cietušajiem, pirms izlīguma ir ļoti būtisks.

Ikviens no mums ir bijis cietušā lomā – bērnībā pagalmā iedunkāja kaimiņu puika, pusaudžu gados izsmēja draugu lokā, un, ja vēl sabiedriskajā transportā nozaga maku, tad patiešām nav paveicies.. Jūs zināt, kā jūtas cilvēks, kura pamattiesības ir pārkāpis otrs!

Valsts probācijas dienests (turpmāk–dienests) ir iestāde, kas izveidota, lai sekmētu noziedzības novēršanu valstī, nodrošinātu sabiedrībā izciešamo sodu kvalitatīvu izpildi un sociālās uzvedības korekciju. Viena no dienesta funkcijām ir izlīguma īstenošana. Izlīgums ir sarunu process, kurā brīvprātīgi piedalās cietušais un likumpārkāpējs. To vada neitrāla persona – starpnieks, palīdzot iesaistītajām pusēm vienoties par savstarpēji pieņemamu un taisnīgu risinājumu. Dienests organizē izlīgumus kriminālprocesa laikā un arī pēc tiesas sprieduma pasludināšanas. Izlīguma izpratnē – noziedzīgs nodarījums tiek raksturots nevis kā krimināli sodāms nodarījums, bet kā konflikts, kas radījis kaitējumu konkrētai personai, personu grupai, personas tuviniekiem un sabiedrībai kopumā. Tieši tādēļ izlīgumā ļoti būtiski ir ievērot cietušā intereses, jo ne vienmēr notiesājošs spriedums apmierina cietušā psiholoģiskās vajadzības, mazina vai novērš sekas, kas radušās noziedzīgā nodarījuma rezultātā. Lielākā daļa izlīgumu, ko organizē dienests, ir par tādiem noziedzīgiem nodarījumiem kā zādzības, krāpšanas, svešas mantas tīša bojāšana vai iznīcināšana un miesas bojājumu nodarīšana.

Lai noskaidrotu izlīgumā iesaistīto likumpārkāpēju un cietušo viedokli par izlīguma procesu, 2011.gadā dienests veica aptauju par izlīguma dalībnieku apmierinātību ar izlīguma procesu. Atšķirībā no sabiedrībā izciešamo sodu izpildes, izlīgumā dienesta amatpersonas strādā ne tikai ar likumpārkāpējiem, bet arī ar cietušajiem, viņu atbalsta personām un likumiskajiem pārstāvjiem. Lai pēc iespējas uzlabotu izlīguma sniegšanas kvalitāti un ievērotu ne tikai likumpārkāpēja, bet, galvenais, cietušā intereses pētījuma mērķis bija noskaidrot izlīgumā iesaistīto personu viedokli par pašu procesu un starpnieku darbu.
Aptauja tika veikta divus gadus. Kopā saņemtas atbildes no 554 personām, kas piedalījās dienesta organizētajās izlīguma sēdēs. 53 procenti no respondentiem bija likumpārkāpēji un to atbalsta personas un likumiskie pārstāvji, bet 47 procenti bija cietušie, cietušā atbalsta personas un likumiskie pārstāvji. 70 procenti no respondentiem bija vīrieši un tikai 30 procenti sievietes. Sievietes, galvenokārt, bija likumisko pārstāvju un atbalsta personu statusā. Ļoti interesanta situācija bija vecuma grupu sadalījumā. Lielākā daļa cietušo bija vecumā no 21 gada līdz 60 gadiem un vecāki, bet likumpārkāpēji vecumā no 14 līdz 40 gadiem.

Izlīgums kā risinājums un mierinājums
Mūsdienu sabiedrībā, kad noteicošais ir sodīšanas princips, konfliktu risināšana kriminālprocesā ar izlīguma palīdzību ne visiem ir pieņemama, tādēļ starpnieka darbs ar iesaistītajām pusēm, jo sevišķi ar cietušajiem, pirms izlīguma ir ļoti būtisks. Starpniekam ir jābūt tik profesionālam, lai spētu izskaidrot izlīguma būtību, mērķus un norisi. Ļoti svarīga ir izlīguma psiholoģiskā puse, ne visi cietušie uzreiz piekrīt izlīgumam, dažiem ir nepieciešams laiks, dažiem ar starpnieku vajag tiekties atkārtoti, īpaši gadījumos, kad noziedzīgais nodarījums ir bijis smags vai sevišķi smags. Aptaujā lielākā daļa respondentu ir pauduši apmierinātību ar dienesta starpnieku darbu. 82 procenti respondentu gan likumpārkāpēju, gan cietušo atzina, ka tikties ar starpnieku pirms izlīguma sēdes ir ļoti būtiski un noderīgi. Tikai gadījumos, kad likumpārkāpējs ar cietušo bija vienojušies par noziedzīgā nodarījuma seku novēršanu pirms izlīguma sēdes, tie uzskatīja, ka pietiktu ar sarunu pa tālruni.

Ne visi cietušie uzreiz piekrīt izlīgumam, dažiem ir nepieciešams laiks, dažiem ar starpnieku vajag tiekties atkārtoti.

Aptaujā iekļauti arī jautājumi par starpnieka darbu izlīguma sēdē. Lielākā daļa respondentu atzina, ka starpnieks izlīguma sēdē bijis iejūtīgs un saprotošs, devis iespēju brīvi izteikties un radījis drošības sajūtu. Ņemot vērā, ka anketā katram jautājumam bija komentāru daļa, no tās tika iegūta visvērtīgākā informācija. Piemērām, gadījumos, kad noziedzīgs nodarījums ir saistīts ar vardarbību vai miesas bojājumu nodarīšanu, cietušajiem ir svarīgi neatrasties blakus likumpārkāpējam. Ir jāpievērš liela uzmanība videi, kurā notiek izlīgums, un veidam, kā tas notiek, lai neizraisītu cietušo sekundāro viktimizāciju. Starpniekam ir jādara viss, lai izlīgums cietušajam nebūtu traumējošs, īpaši tas attiecas uz nepilngadīgām personām. Ministru kabineta 2007.gada 4.decembra noteikumu Nr.825 „Kārtība, kādā Valsts probācijas dienests organizē un vada izlīgumus ar starpnieka palīdzību” 39.punkts paredz, ka, ja nepilngadīgās personas likumiskais pārstāvis vai bāriņtiesa uzskata, ka piedalīšanās izlīgumā var kaitēt nepilngadīgās personas psiholoģiskajai attīstībai, izlīgumā var piedalīties tikai likumiskais pārstāvis.

Gan cietušie, gan likumpārkāpēji gandrīz 80 procentos gadījumu uzskatīja, ka satikt otru pusi izlīgumā ir bijis ļoti noderīgi. 80 procenti ieteiktu citiem iesaistīties izlīgumā, jo ieguvumi no izlīguma ir būtiski abām pusēm. Cietušo galvenie ieguvumi no izlīguma bija iespēja satikt otru pusi, atrisināt radušos konfliktu ātrāk nekā tiesāšanās ceļā, atrasties drošā atmosfērā un saņemt profesionāla starpnieka atbalstu un izpratni. Jāatzīst, ka likumpārkāpēji uzskatīja, ka tieši tādi paši ir arī viņu ieguvumi. Ieguvumi no izlīguma ir ne tikai pašām pusēm, cietušajam un likumpārkāpējam, bet arī sabiedrībai kopumā. Tiek atslogota tiesu sistēma, samazinās to cilvēku skaits, kas nonāk ieslodzījuma vietās, kā rezultātā tiek taupīti nodokļu maksātāju līdzekļi.

Ieguvumi no izlīguma ir būtiski abām pusēm.

Izlīgumā ir ne tikai ieguvumi. Pats sarunu process vienmēr ir saistīts ar emocionāliem pārdzīvojumiem. Pēc aptaujas rezultātiem – likumpārkāpēja uzvedība, attieksme un nepatīkamā kontaktēšanās, cietušajiem rosinājusi diskomfortu un emocionāli smagus brīžus. Līdzīgas izjūtas radušās arī likumpārkāpējam, jo komunikācijā ar cietušo izjusts kauns, neērtības sajūta un jānovērš radītais kaitējums.

Vēl jāpiestrādā
Latvija ir uzņēmusies starptautiskas saistības, tajā skaitā ieviesusi alternatīvos konfliktu risināšanas veidus. Lai veicinātu tāda izlīguma īstenošanu, kas vērsts uz cietušā vajadzību apmierināšanu, ir jāievēro vairāki noteikumi, un tie jāievieš ikdienas izlīguma organizēšanas praksē. Veiktā pētījuma rezultāti atklāja darbības jomas, kurām jāpievērš īpaša uzmanība.
Starpniekam ir jābūt spējīgam izlīgumu organizēt tā, lai samazinātu iesaistīto personu nedrošību, nemieru un bailes, lai cietušie justos pilnībā aizsargāti, drošā un komfortablā vidē. Ir jābūt pārliecībai, ka cietušais ir brīvprātīgi piekritis izlīgumam. Jānodrošina iespēja cietušajam ņemt līdzi atbalsta personas.
Jāizskaidro izlīguma būtība, norise un tiesības cietušajam saprotamā valodā. Cietušajam ir tiesības pateikt „nē” jebkurā izlīguma stadijā. Viņam ir iespēja lemt par piedalīšanos vai nepiedalīšanos procesā. Nodrošināt cietušajam pietiekami daudz laika, lai viņš pats izlemtu par savu rīcību un nodefinētu savas vajadzības. Izlīgumam jānotiek pusēm pieņemamā laikā un vietā. Cietušajam ir svarīgi jebkurā brīdī saņemt starpnieka atbalstu. Iespēja brīvi sazināties ar starpnieku, lai noskaidrotu radušos jautājumus un pārrunātu savas bažas, veicina cietušā uzticēšanos un drošības sajūtu.

Izlīguma sēdes laikā ir jābūt iespējai paņemt pārtraukumu vai atlikt sēdi uz citu laiku, ja cietušais jūtas neērti. Īpaši rūpīgi jāizturas gadījumos, kad noziedzīgs nodarījums ir saistīts ar vardarbību. Starpnieks nedrīkst pieļaut situāciju, ka cietušais viens paliek telpā ar likumpārkāpēju. Nedrīkst pieļaut emocionālu ietekmēšanu. Nepieļaujamas uzvedības gadījumos tūlīt ir jāpārtrauc process un jāizrunājas ar katru pusi atsevišķi, lai noskaidrotu, vai ir iespējams dialogs, un puses vēlas procesu turpināt.
Cietušajam ir tiesības izvēlēties sev pieņemamāko kompensācijas veidu, kas pilnībā atbildīs viņa vajadzībām un mazinās vai novērsīs noziedzīgā nodarījuma rezultātā radītās sekas.
Izlīgumā ir svarīgi, ka arī likumpārkāpējs piedalās brīvprātīgi. Svarīgi, lai viņš vēlas izlīgt, uzņemties atbildību par noziedzīgā nodarījuma rezultātā radīto kaitējumu cietušajam un vēlas mazināt vai novērst kaitējuma sekas. Pretējā gadījumā likumpārkāpēja uzvedība un rīcība var būt par iemeslu cietušā sekundārajai viktimizācijai.

Izlīgumā ir svarīgi, ka arī likumpārkāpējs piedalās brīvprātīgi.

Galvenais pētījuma secinājums – likumpārkāpēji un cietušie maina savu domāšanu, no represīvām metodēm un sodīšanas pāriet uz dialoga veidošanu, uz veselīgākām attiecībām. Atrisināts konflikts rada drošības sajūtu nākotnē, pozitīva konflikta atrisināšana veicina personības attīstību un vairo pārliecību par savām spējām.
_____________________________________________
Rakstā izmantotie avoti:
http://www.probacija.lv
http://www.cietusajiem.lv
http://www.cac.lv
Izvilkums no: Cietušā un likumpārkāpēja izlīgums un dialogs, Mark S. Umbreit (1999.gada septembris)
Ministru kabineta 2007.gada 4.decembra noteikumi Nr.825 „Kārtība, kādā Valsts probācijas dienests organizē un vada izlīgumus ar starpnieka palīdzību”
Eiropas Parlamenta un padomes direktīva 2012/29/ES (2012.gada 25.oktobris) ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus

Raksts tapis projektā “Atbalsta sistēma noziegumos cietušajiem – Latvijā un citur”. Projekts īstenots ar Eiropas Komisijas Tiesiskuma ģenerāldirektorāta programmas “Krimināltiesības” atbalstu.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!