Foto: Foto - I. Pumpure
Cietumu galvenais uzdevums ir izpildīt tiesas noteikto sodu, garantējot sabiedrības un notiesāto drošību, bet vienlaikus veikt arī notiesāto resocializāciju un rūpēties par viņu turpmāko sagatavošanu dzīvei brīvībā. Esmu pavadījis cietumā četrus gadus un zinu, ka cietums Latvijā veic tikai vienu funkciju – izpilda sodu. Brīvības atņemšana iebiedē, darbojas kā atriebība pret likumpārkāpēju, veicina bailes, spītu un tieksmi uz tālāku atriebību.
Kad 1999.gada februārī tiku atbrīvots no cietuma, kopā ar Kristīgās akadēmijas studenti Dzintru Zvirgzdiņu nodibinājām sabiedrisku organizāciju “Rīgas pilsētas misija” ar mērķi strādāt pie ieslodzīto jauniešu sociālās rehabilitācijas soda izciešanas laikā un reintegrācijas sabiedrībā pēc izciestā soda, kā arī sekmēt ar brīvības atņemšanu nesaistītu soda programmu ieviešanu, veicinot atkārtotu noziegumu izdarīšanas mazināšanu.
Organizācijas pastāvēšanas laikā esam izveidojuši sociālās rehabilitācijas programmu jauniešiem Cēsu cietumā, pērn ieviesuši un šogad atkārtoti organizējuši īslaicīgo atvaļinājumu jeb nometni. Programmas mērķis ir veicināt brīvas un atbildīgas personības veidošanos, ar to palīdzot atgriezties sabiedrībā pēc izciestā cietumsoda. Šī rehabilitācijas programma sastāv no divām daļām – piecus mēnešus ilgas izglītojošās grupas un aptuveni 10 dienas ilgas nometnes. Jaunieši programmā mācās saskatīt notikušā cēloņus, apzināt pamatvērtības, izteikt savas domas, uzņemties atbildību, uzticēties sev un citiem, būt pacietīgiem, izvērtēt stiprās un vājās puses. Aktivitātes veidotas tā, lai attīstītu jauniešu prasmes darboties komandā, mācītu plānot un pieņemt tādus lēmumus, kuri noved pie veiksmīgiem rezultātiem. Galvenās darba metodes ir spēles, lekcijas un diskusijas, darbs grupās, situāciju analīze un individuālas pārrunas. Jaunieši atveras, sāk uzticēties. Piemēram, cietuma līderi, sasējuši kājas ar lakatiņiem, sajūsmā skrien pa trepēm – tajā brīdī viņi savā starpā sāk komunicēt pavisam citādāk.
Šobrīd tas ir rehabilitējošs pasākums, bet nākotnē varētu kļūt arī par alternatīvu metodi nosacītā soda izpildei. Tā ir viena no programmām, kuru Latvijas krimināltiesiskās reformas laikā vajadzētu ieviest.
Darbu pie programmas izveides sākām ar apjomīgu aptauju Cēsu Audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, lai noskaidrotu jauniešu aktuālākās vajadzības. Pēc programmas izstrādes, lai varētu to īstenot Cēsīs, lūdzām atbalstu Tieslietu ministrijas Ieslodzījumu vietu pārvaldes priekšniekam Vitoldam Zaharam. Sadarbība ar Cēsu Audzināšanas iestādes administrāciju iesākās ļoti rezervēti – sak, šeit ir braukuši daudzi, redzēsim, cik ilgi izturēsiet jūs. Bet mēs izturējām un šobrīd esam pateicīgi par sapratni un sadarbību, kas valda mūsu starpā.
2000.gadā sociālās rehabilitācijas darbu veicām praktiski no personiskajiem līdzekļiem, bet pērn jau saņēmām atbalstu no Kanādas starptautiskās attīstības aģentūras, šogad Baltijas – Amerikas partnerattiecību programmas sniegtais finansējums administratīvo izdevumu segšanai bija liels atbalsts, lai no vietējiem uzņēmējiem piesaistītu līdzekļus rehabilitācijas programmai un nometnei. Ļoti veiksmīga izveidojusies arī sadarbība ar Kanādas organizāciju “Project D.A.R.E.”, kam ir liela pieredze darbā ar nepilngadīgajiem likumpārkāpējiem – tieši kopā ar šīs organizācijas ekspertu Entoniju Koksu (Antony Cox) pirmo reizi Latvijā uzdrošinājāmies organizēt nometni – īslaicīgo atvaļinājumu nepilngadīgajiem soda izciešanas laikā. Nometnes organizēšanā esam izveidojuši sadarbību ar Staiceles pilsētas domi, ar Limbažu policijas un ugunsdzēsības iecirkņiem, ar vietējā rezervāta administrāciju, robežsardzi. Cieša un pastāvīga kopdarbība izveidota ar Staiceles pilsētas un tās lauku teritorijas iedzīvotājiem, kuri atļauj uz savas zemes bez maksas rīkot šīs nometnes un vēl atbalsta ar dārzos un bišu dravās izaudzēto produkciju.
Darbs ar jauniešiem ieslodzījuma laikā ir devis rezultātus un mainījis viņu attieksmi pret dzīves vērtībām. Mēs esam ieguvuši uzticību šo jauniešu vidū un viņi vēršas pie mums pēc atbalsta arī pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma. Lai sniegtu šo atbalstu, esam sākuši veidot Profesionālās izaugsmes, nodarbinātības un padomdošanas palīdzības dienestu sodu izcietušajiem jauniešiem “Vēl viena iespēja”. Dienesta funkcijas būs meklēt darbu, iekārtot vispārizglītojošās skolās, veikt regulāras individuālas pārrunas, strādāt arī ar jauniešu ģimenēm un palīdzēt risināt sadzīves jautājumus.
Jau ar šī gada pēdējiem mēnešiem dienesta uzturēšanas finansēšanu beidzot uzņemsies Rīgas domes Labklājības departaments.
To panākt nav nācies viegli. Jau no 2000.gada esam centušies pārliecināt domi par šāda dienesta nepieciešamību Rīgā. Vairākkārt mūsu priekšlikumi guvuši atbalstu Labklājības departamentā un Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejā, taču līdzekļu trūkuma dēļ apstājušies Finansu komitejā. Vairākas reizes mēģinājumi izveidot dienestu saviem spēkiem – piesaistot līdzekļus projektu veidā, beidzās nesekmīgi, taču šobrīd uz deviņiem gadiem esam noslēguši īres līgumu Matīsa ielā 79, izremontējuši divas telpas un dažus no dienesta nolikumā paredzētajiem pakalpojumiem jau sākuši sniegt. Remonts un pakalpojumu sniegšana varēja notikt, pateicoties līdzekļiem, kurus šovasar piešķīra Valsts bērnu tiesību aizsardzības centrs, atbalstot mūsu projektu Valsts programmas bērna stāvokļa uzlabošanai ietvaros. Veikt remonta darbus brīvprātīgi palīdz arī paši sodu izcietušie jaunieši – krāso griestus, līmē tapetes utml. Turpinām lūgt ziedojumus arī no vietējiem uzņēmējiem, un atsaucība ir. Paredzamais finansējums Dienesta uzturēšanai no Rīgas domes Labklājības departamenta būs ļoti nozīmīgs, jo tas ieviesīs stabilitāti un drošības sajūtu. Pateicoties tam, palīdzēt jauniešiem spēsim daudz kvalitatīvāk.