Vakar kādā darba starplaikā ieslēdzu BBC. Tobrīd ziņas nebija ēterā, bet vēl labāk – varēju noklausīties interesantu interviju ar ASV prezidentu Džordžu Bušu. Viņš tika iztaujāts par ASV augstsirdīgo ieguldījumu AIDS apkarošanā Āfrikā, kas automātiski noķēra manu interesi.
Tomēr vēlāk bija vēl interesantāks temats, proti, olimpiāde Ķīnā, ķīniešu interese Darfūrā un ASV iespējas ietekmēt Ķīnu. Atbildot Bušs minēja, ka vislielākā atšķirība starp ASV un Ķīnu esot, ka ASV valdot absolūta cieņa pret cilvēka vērtību (angliski – ”respect for human dignity”). Interesants novērojums, es pie sevis nodomāju.
Tomēr šodienas avīzēs lasu, ka Senātam aizliedzot “water boarding”, šausminoši pretīgo pratināšanas metodi, kuras mērķis ir radīt pratināmajā baiļu sajūtu, ka viņš slīkst, Bušs esot paziņojis, ka viņš nopietni apdomā iespēju uzlikt veto šim aizliegumam! Te Tev nu bija – kāda tur cieņa pret cilvēka vērtību! Lai arī cik dzīvības Bušs būtu izglābis ar savu palīdzību AIDS apkarošanai… tomēr es jūtu tikai nicinājumu pret viņa dīvaino attieksmi pret cilvēka dzīvību un integritāti.
Bēdīgi, ja pašreizējā administrācija patiešām domā, ka spīdzināšana ir palīdzējusi sagādāt precīzu izlūkošanas informāciju. Atklāti sakot es šaubos, vai spīdzinot var iegūt uzticamas ziņas. Bet drošības apsvērumi neatsver necilvēcīgu izturēšanos. Vai šādi prezidents Bušs demonstrē demokrātijas pārākumu iepretim autoritāriem režīmiem? Kāpēc pret dažiem, pat ja iespējamiem noziedzniekiem, nevajadzētu izturēties ar cieņu pret viņu dzīvībām? Vai tad tie, kas nav ASV pilsoņi, nav cilvēka vārda cienīgi?