Foto: B. Koļesņikovs © AFI

Kārtējo reizi zemas kvalitātes materiāli traucē centralizēto eksāmenu norisi – piemēram, latviešu valodas runātprasmes pārbaudē ir pat grūtības noteikt attēlu iespējamo saturu. Arī vienveidīgās domrakstu tēmas raisa padomiskas asociācijas.

Eksāmens vai pārbaudes darbs pats par sevi gandrīz visos bērnos rada stresa stāvokli, tāpēc citi traucējošie blakusfaktori pārbaužu laikā vispār būtu jāizslēdz. Diemžēl paviršības mācību uzdevumu formulēšanā ir traucējošs faktors, kas ir vērojams vidusskolu centralizētajos eksāmenos. Tādi ir pirmie iespaidi pēc šā gada centralizētajiem eksāmeniem Rīgas Klasiskajā ģimnāzijā.

Minoritāšu skolās paviršības uzdevumos bieži vien ir saistītas ar neprecīziem tulkojumiem. Piemēram, matemātikas ieskaites uzdevumā 12. klasēs šogad trapeces pamati tika aplam uzdoti kā trapeces malas, kas izraisīja skolēnos apjukumu. Turklāt cieta labākie skolēni, kuri sāka risināt daudz komplicētāku uzdevumu, nekā bija paredzēts latviskajā variantā. Tas nav tikai atsevišķs negadījums, jo šādas situācijas atkārtojas regulāri – pagājušajā gadā matemātikas eksāmenā tika sajauktas “šķautne” un “skaldne”, bet šogad līdzīga kļūda bija matemātikas ieskaitē 6. klasēm. Iespējams, šādus ar tulkojumiem saistītus pārpratumus varētu novērst, ja skolām paralēli piegādātu arī kontroldarba oriģinālu latviešu valodā un skolotāji varētu uzdevumu tekstus salīdzināt.

Tehniskās nepilnības sarežģī arī valodas eksāmenu norisi, proti, klausīšanās daļas ierakstu kvalitāte ir visai atšķirīga. Piemēram, mūsu ģimnāzijā šogad no četrām saņemtajām latviešu valodas eksāmena kasetēm viena bija daudz sliktākas kvalitātes nekā pārējās, tādējādi skolēni tika nostādīti nelīdzvērtīgā situācijā.

Jau kārtējo reizi zemas kvalitātes materiāli traucē arī latviešu valodas eksāmena runāšanas daļas norisi – šogad daudzi attēli bija zemas kvalitātes, turklāt reizēm ir pat grūti noteikt attēla iespējamo saturu. Piemēram, vienu no attēliem, kurā bija redzama skolēnu grupa ar kādu pieaugušo, bija praktiski neiespējams identificēt kā “tikšanos ar izcilu cilvēku”. Šajā eksāmena daļā ir paredzēta brīvās runāšanas prasmju apliecināšana, tāpēc attēlam vajadzētu būt tādam, kas skolēnam dotu iespēju apliecināt savas spējas fantazēt, spriest un raksturot, nevis apjukt un pārvērst stāstījumu detaļu atpazīšanā zemas kvalitātes attēla dēļ.

Kopīgs tehnisks defekts šogad bija vērojams arī angļu valodas eksāmena skaņu ierakstiem – zema kvalitāte. Diemžēl eksāmenā netika ievērots arī samērs starp skolēniem izvirzītajām prasībām, jo klausīšanās bija visai grūta, bet viens no rakstīšanas uzdevumiem drīzāk būtu piemērots 9. klasei. Jāpiezīmē, ka visi mūsu angļu valodas skolotāji ir apmierināti ar gramatikas sadaļu, kura ir noteikti uzlabojusies, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem.

Diemžēl šādu uzlabojumu nevar saskatīt domrakstu tēmu klāstā, kas ir kļuvis vienveidīgāks un raisa padomiskas asociācijas. Vismaz ar mūsu ģimnāzijas vidusskolas literatūras kursa tradīcijām šāda pieeja ir pretrunā, jo mēs radinām bērnus izvairīties no klišejām un ideoloģiskiem vispārinājumiem, vērtēt estētisko darba pusi, nevis vulgarizēt to.

Uz šo pretenziju fona ar lielu gandarījumu gribas atzīmēt lieliski izstrādāto “Kultūras vēstures” eksāmena saturu, kurā iekļauti svarīgākie jautājumi un, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, ir bez sīkumainām detaļām.

Tie ir tikai pirmie, iespējams, emocionālie iespaidi par šā gada centralizēto eksāmenu kvalitātes problēmām – detalizēta analīze būs iespējama tikai vēlāk, kad tiks saņemts eksāmenu gala vērtējums.