Foto: Ansis Starks
Ja man prasa par tiem oligarhiem, tad diemžēl viņi mani neaicināja. Laikam nebiju cienīgs kandidāts.
Intervija ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieku Normundu Vilnīti.
Vai jums ir radies priekšstats, kādi būtu prioritārie KNAB darbi?
Pirmais — tikt skaidrībā ar finansēm un panākt, lai darbinieku stāvoklis, ņemot vērā ekonomisko stāvokli valstī, nepasliktinātos. Lai viņiem nevajadzētu domāt par tādām problēmām kā atalgojums, eksistence kā tāda, bet lai viņi veiksmīgi varētu turpināt iesākto virzienu katrs savā nozarē. [Korupcijas] apkarošana un novēršana ir dzīvībai svarīgie bloki.
Protams, lai neapstājas iesāktie darbi, kuriem virziens jau zināmā mērā ir iedots. Būtu jāturpina arī sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām. Lai Ministru kabinets turpinātu dot savus priekšlikumus, lai turpinātos sadarbība starptautiskajā līmenī.
Sabiedrībā ir interese par Eiropas naudām — lai tās netiktu izzagtas, lai šī procedūra būtu caurskatāma, godīga un efektīva, lai mēs attīstām savu ekonomiku caur to. Mēs varētu atsevišķus preventīvus pasākumus veikt, ja mēs jūtam un redzam, ka tiesiskajā regulējumā ir kādi robi. Varētu sniegt savus priekšlikumus, un droši vien mēs veiksim apkarošanas funkciju.
Jūs esat izteicies, ka varētu mazināt KNAB administratīvo aparātu. Ko jūs mazināsit?
Administratīvais aparāts veic palīgfunkcijas, bez kurām, protams, nevar dzīvot. Prioritāte ir saglabāt rīcībspējīgus [korupcijas novēršanas un apkarošanas] blokus. Finanšu, juridiskā, informācijas aprites, lietvedības nodaļa ir svarīgas, bet es gribu izpētīt, vai no personāla vadības un funkciju dublēšanas viedokļa mums nav līdzekļu, ko novirzīt apkarošanai vai novēršanai. Pienācis laiks, kad jebkurš vērtēs un domās, kur un ko mēs varam ietaupīt.
Jums kā jaunajam KNAB vadītājam, skatoties uz biroja struktūru, šķiet racionāla shēma, kad ir vienpadsmit atbalsta nodaļas?
Es domāju, ka nē. Man šķiet, ka [KNAB] ir ļoti, ļoti sadrumstalots. Daudzas funkcijas var apvienot vienā. Ko mēs no tā iegūstam? Samazinām priekšnieku skaitu, bet darbs jau no tā neapstājas. Es saprotu, ka zināmā mērā ar to varu kļūt kolēģu vidū nepopulārs, bet tomēr lieki uzpūstas funkcijas būtu nepareizi.
Jūs spējat pieņemt nepopulārus lēmumus?
Es domāju, ka jā. Es gribētu, lai tie būtu izsvērti, lai tas nebūtu mans autoritatīvi uzspiests lēmums, bet lai mēs līdz šim lēmumam nonāktu objektīvi.
Un ko jūs darīsit ar saviem vietniekiem Jutu Strīķi un Alvi Vilku? Vai viņi šeit paliks strādāt vai viņiem kāds jauns darbs jāmeklē?
Kāpēc? Uz doto brīdi esmu priecīgs, ka ir divi vietnieki, kas savā jomā ir spēcīgi, profesionāli cilvēki. Mums jautājumos par to, ko iepriekš skaidroju, domu gājiens ir līdzīgs, tāpēc neredzu vajadzību domāt par nepieciešamību kaut ko mainīt. Visām maiņām jābūt pamatotām.
Pamatojumu vienmēr var atrast.
Var atrast, bet — lai tas būtu objektīvs.
Ko jūs domājat par reklāmu aizliegšanu pirms vēlēšanām? Vai jūs to atbalstītu vai nē? KNAB viedoklis šajā jautājumā parasti ir bijis nogaidošs.
Es domāju, ka mēs to neaizliegsim. Tas būtu diezgan nereāli, jo pārāk daudz ieinteresēto personu būs, lai šādas reklāmas būtu. Kas būs ieinteresētie? Tie paši masu mediji, arī partijas, un tad jau viņi kopā veido tādu zināmu spēku.
Bet kāds ir jūsu — Normunda Vilnīša — viedoklis? Vajag aizliegt vai nē?
Jautājums nav viegls — kas notiks, ja aizliegs un kas notiks, ja neaizliegs? Es domāju, ka laikam nē, bet jābūt stingriem ierobežojumiem. Bet pilnībā aizliegt neiznāks. Pārāk daudz ir ieinteresēto personu, kuras lobēs to procesu, lai būtu partijām reklāmas. Ja ir pārāk krasi ierobežojumi, tiek meklētas alternatīvas, kā tos apiet. Kā internetu pilnībā izkontrolēt? Nu nav iespējams, nu būs [reklāma] slēptās formās.
Jūs kā KNAB priekšnieku neuztrauc tas, ka naudai ir tik milzīga ietekme uz vēlēšanām? Viena partija var tērēt miljonus un līdz ar to būtībā nopirkt vietas Saeimā.
Uztrauc, bet atsevišķi piemēri rāda, ka visus jau var muļķot, bet — līdz kaut kādam laikam. Vai tik tālu un tik daudz visus var muļķot, ka varēs visu laiku nopirkt ar reklāmas kampaņām? Es domāju, ka nē.
Jūs domājat, ka šis jautājums pats par sevi atrisināsies?
Es domāju, ka jā, un, ziniet, ar ko? Ar to paaudzi, kas nāk lēnām iekšā politikā un visā pārējā. Es redzu jauniešus, kas saprot, ko nozīmē tas pats melnais PR. Viņi mācēs to izvērtēt un dos zināmu intelektuālu pretsparu šiem jautājumiem.
Tomēr KNAB ir institūcija, kurai pirmoreiz uzdots kontrolēt partiju tēriņus pirms vēlēšanām ar iespējām apturēt partijas priekšvēlēšanu aģitāciju, ja izrādās, ka partija ir pārtērējusi noteiktos tēriņu griestus. Vai KNAB ir kapacitāte, lai to izvērtētu? Vai KNAB redzēs gadījumus, kad partija ir izvietojusi reklāmu, bet nav par to paziņojusi?
Viss jau atkarīgs, vai šī informācija nonāks līdz mums. Domāju, ka lielā daļā — jā. Un par to parūpēsies konkurenti.
Jūs paļaujaties uz to, ka partijas viena par otru ziņos?
Arī. Jūs domājat — nē? Ja redzēs, ka viens pārāk izdevīgus nosacījumus ieguvis, tad centīsies informāciju sniegt. Ja ne pašas politiskās partijas, tad konkurenti starp masu medijiem.
Jūs paļaujaties uz jauno paaudzi, uz partijām, uz medijiem. Vai nav pārāk liela paļāvība? Jo patiesībā jūs vadāt iestādi, kurai ir visas šīs lietas jākontrolē un jānāk ar iniciatīvu. Jūs tagad it kā maliņā stāvat un gaidāt, ka lietas pašas sakārtosies. Vai jūs kā KNAB priekšnieks varat ieņemt šādu nogaidošu pozīciju?
Nē, nē, nē. Varbūt man saskarsmē ar presi jābūt drosmīgākam, uzstājīgākam?
Ne tikai saskarsmē ar presi, bet jūs varat nevis nogaidīt, bet nākt ar iniciatīvu un mēģināt mainīt lietas.
Mēģināt mainīt lietas… Uzskatu, ka ir likums, kas regulē mūsu darbību, ir normatīvie akti, kuros noteikts, kas mums jākontrolē. Tas mums efektīvi jādara. Ir NVO, kas nāk ar iniciatīvu, un mēs zināmā mērā varam atbalstīt, bet vai mēs esam tie, kuriem pirmiem jānāk un jārīko preses konferences un jāizsaka jaunas idejas? Uzskatu, ka mums pirmais uzdevums ir veikt kontroli un neļaut iespaidoties no partijas vai kādas interešu grupas. Mēs nedrīkstam ieslīgt politiskajā virpulī. Iepriekš pārmetumi [KNAB] bija jāklausās — jā, jā, viņi strādā kaut kā interesēs. No tā būtu jānorobežojas. Mums no juridiskā aspekta ir jāskaidro, kas likumā liegs mums veikt funkcijas, bet mēs nevaram būt vienīgie un patiesie, kas tikai nāk klajā ar savu iniciatīvu un neņem vērā pārējos.
Nē, ņem vērā pārējos, bet nāk ar savu stingru nostāju savas kompetences robežās.
Savas kompetences ietvaros — jā. Bet nedrīkst atkal izlīst ārpus rāmjiem, lai to nesāk tulkot kā piedalīšanos politikā.
Vai jums publiskā diskusijā būtu jāaizstāv KNAB argumenti, pat ja jūs zināt, ka politiķi pret to iebildīs?
Mēs aizstāvēsim. Bet mēs nesasauksim preses konferenci un nesaasināsim šos jautājumus.
Bet publiskajā telpā KNAB taču parādīsies ar aktuāliem jautājumiem? Jeb arī KNAB būs tāds kluss un mierīgs?
Nē, nē. Man akcentu uz preventīviem jautājumiem gribētos likt. Pateikt — tagad, draugi, mēs skatāmies šo jomu, piemēram, Eiropas naudas, un tas daudziem liks aizdomāties. Mums mērķis nav iesaistīties politiskajos procesos, bet cīnīties, novērst, kontrolēt to jomu, kas skar noziedzību.
Ko jūs saprotat ar iesaistīšanos politiskajos procesos, jo pēc likuma jau KNAB nevar iesaistīties.
Lai to tā netulkotu, lai nevilktu mūs klāt viens, otrs vai trešais politiķis savās interesēs.
Vai jūs varat minēt piemēru pirms jūsu atnākšanas, kad KNAB ir iesaistījies politiskajos procesos?
Nezinu, tas nebūs īsti labi, jo teiks, ka netiešā veidā izsaku kādam simpātijas vai antipātijas. Man ir jābūt neitrālam. Ja izteikumi tiks tulkoti, ka man ir simpātijas pret LSDSP, tad — viss, būšu zaudējis sabiedrības acīs.
Kāda jums tagad ir saistība ar LSDSP?
Esmu izstājies no šīs partijas. Es vairāk nekā labi sapratu — tas būs pirmais, ko pateiks — cilvēks, kas nāk no partijas un tajā pašā laikā taisās kontrolēt partijas. Kad es aizgāju [uz LSDSP], man likās, ka šis virziens un idejas ir pieņemamākas, tāpēc arī iestājos partijā. Mani tur visu laiku virzīja laikam tāpēc, ka jurists.
Ar kādu mērķi jūs ziedojāt LSDSP?[1]
Ar kādu mērķi ziedo? Lai atbalstītu partiju, kurā tu esi.
Partijas pašas saka, ka lielākā ziedotāju daļa kaut ko grib pretī saņemt.
Bet es nekad neko neesmu no viņiem pretī saņēmis.
Bet, ja jūs nekandidētu uz KNAB, tad nebūtu no šīs partijas stājies laukā?
Domāju, ka nebūtu.
Viena lieta ir partijas biedra karte, bet otra lieta — korporatīvās saites. Vai jūs jūtaties pietiekami distancējies no LSDSP?
Esmu viņiem pateicis skaidri un gaiši — ja nāks jautājumi par pārkāpumiem, tos neskatīšu es, bet viens vai otrs vietnieks ar nopietnu reputāciju. Sevi jāpozicionē ļoti skaidri — vai nu esmu partijā un vienā pusē, vai birojs kontroli veic, un es esmu šajā pusē.
Tad jūs par LSDSP lēmumus nepieņemsit?
Jā, tas būtu pareizākais, un tā arī jādara. Mums jau tagad tā iesākts — ja es dokumentos redzu pazīstamus uzvārdus, tie tiek ”norakstīti” vienam vai otram vietniekam ar pilnīgu kompetenci sniegt likumā noteiktajā kārtībā atbildi.
Bet KNAB lēmumus, piemēram, partijas apstrīd KNAB priekšniekam. Ja LSDSP tiktu uzlikts sods par pārtēriņu vēlēšanās, LSDSP to apstrīdētu jums.
Es jau arī domāju par to, kā man būt objektīvam. Kāpēc neatdot to [lēmumu pārsūdzēšanu] tiesai? Lai tiesa nolemj. Mēs virzām, bet tiesas kompetence ir izlemt.
Vai KNAB nāks ar šādu likumdošanas iniciatīvu?
Jā. Es to arī gribētu darīt. Mēģināšu.
Jūs redzat partiju finanšu kontroli kā vienu no KNAB darbības virzieniem?
Tā tāda arī ir. Ja ir kaut kas jāmaina, tad ir jādiskutē sabiedrībai par šo jautājumu. Mans viedoklis — lai viss paliek tā, kā ir bijis līdz šim.
Ja skatāmies uz otru KNAB atzaru — korupcijas apkarošanu —, ko jūs mainītu šajā ziņā?
Es domāju, viņi labi strādā. Gribētos attīstību panākt, un liela nozīme ir tehniskajiem resursiem, ko mēs arī domājam caur dažādiem projektiem dabūt. Un nepavājināt situāciju, lai naudiņa ”negriežas” nost. Es jau ļoti gribu izvērst plašumā teritoriālos modeļus, taču tagad saprotu, ka mums jāsaglabā šie bloki tādi, kādi viņi ir, un pagaidām būtu utopiski runāt, ka tur varam kaut ko izveidot, jo tas prasa pārāk lielu finansējumu.
Valdības reorganizācijas modeļos bija dažādi varianti attiecībā uz KNAB, piemēram, apvienot biroju ar drošības policiju. Vai, jūsuprāt, KNAB funkcijas pārklājas ar kādu citu iestādi?
Tas, kā ir, ir pietiekami optimāli. Kāpēc nebūt neatkarīgākam? Protams, vienmēr uz to it kā jātiecas, bet no otras puses premjera pārraudzība varētu dot kādu ieguldījumu, sniegt savstarpēji ātrāku reaģēšanu, un attiecīgi mums ir liels atbalsts — šajā gadījumā — premjers.
Vai arī — spēcīga pretestība.
Arī. Bet līdz šim atklāti tādas pretestības nav bijis.
Bijušas disciplinārlietas pret bijušo KNAB priekšnieku Alekseju Loskutovu. Jūs tur nesaskatījāt politiskās ietekmēšanas mēģinājumus?
Bet tad jau tam ar kaut ko bija jābeidzas, bet nebeidzās taču ne ar ko.
KNAB priekšnieks tika uz laiku atstādināts.
Nu jā, var jau to tā arī vērtēt. Bet, ja nebūtu premjera pārraudzības, ja statuss vēl neatkarīgāks, un tajā brīdī būtu uzbrukums, to tāpat bez disciplinārlietas varētu mēģināt realizēt, atrodot citus līdzekļus, ja tik ļoti kādam esi nevēlams. Dotajā brīdī šis tomēr ir modelis, kas varētu palikt. Varbūt es tam pārāk filozofiski pieeju, bet visu laiku jau kāds ar kādu cenšas manipulēt, dot mājienus, ietekmēt, taču viss atkarīgs no tā, vai ļaujies tam. Ja birojs būs vēl neatkarīgāks, daudz būs atkarīgs tikai no mums pašiem.
Vai jums jau ir bijusi reāla nepieciešamība pēc premjera palīdzības?
Nu jā. Par naudām. Gāju, stāstīju, kāda ir situācija, sapratu, ka viņam tas rūp un interesē, un ceru, ka tas dos kādu rezultātu. Man izskatījās, ka jā — [premjers tajā bija ieinteresēts].
Patlaban vienai privātpersonai ir atļauts ziedot partijai 18 000 latu gadā. Vai tas ir saprātīgs slieksnis? Vai neveicina partiju atkarību no pārāk šaura ziedotāju loka?
Veicina jau droši. Bet tādēļ jāmēģina maksimāli iet uz partiju finansēšanu no valsts, jo pretējā gadījumā laikam jau būs tā — ja būs lielie sponsori, būs arī ietekme. No vēstures skatos, ka ietekme ir bijusi milzīga agrāk, bet tagad es pieļauju, ka tā tas nav.
Cik pašreiz reāls ir valsts finansējums partijām?
Naudas nebūs. Arī no partijām ieskanas, ka vēlētos pāriet uz valsts finansējumu. Ja būs nauda, tad arī izdosies, ja nē, tad diemžēl pieskaņosimies realitātei.
Kad šajā krēslā cilvēki iesēžas, pēc ilgāka vai īsāka laika nāk kādas atklāsmes. Varbūt jūs mums arī varat pastāstīt, vai esat vai neesat kaut kur mežā ticies ar lielajiem partiju sponsoriem pirms ievēlēšanas? Par iepriekšējo vadītāju jau arī mēs to uzzinājām pēc ilgāka laika, bet jums ir iespēja ātrāk atklāties.
Ja man prasa par tiem oligarhiem, tad diemžēl viņi mani neaicināja. Laikam nebiju cienīgs kandidāts. Tas pa jokam, protams. Nu neesmu es ticies.
Ja būs politiskais spiediens, vai jums ir pietiekami spēcīgs mugurkauls, lai jūs pats noturētos un aizstāvētu savu iestādi?
Nu savādāk jau nevar būt. Ja es tik tālu esmu nonācis — līdz šim amatam, šim krēslam, es saprotu, ka aiz manis stāv cilvēki. Es gribētu būt kopā ar kolektīvu, jo viens pats jau nav karotājs.
___________________________
[1] Kā liecina KNAB datu bāze, N.Vilnītis, piemēram, 2008.gadā LSDSP ziedojis Ls 1000, 2007.gadā — Ls 699, 2006. gadā — Ls 470.