Raksts

Brīvība pie Brīvības pieminekļa


Datums:
11. jūlijs, 2006


Autori

Anita Kovaļevska


Foto: N. Mežiņš © AFI

Rīgas domei, atļaujot vai neatļaujot rīkot kādu gājienu vai piketu, šobrīd saskaņā ar likumu vajadzētu vērtēt tikai pieteikuma atbilstību formālām prasībām, nevis tajā paustos uzskatus. Tomēr dome bieži rīkojas kā padomju laikos, kad ir tikai viens pareizs uzskats un pārējiem Rīgā (vismaz Rīgas centrā) nav vietas.

Pēdējā laikā ļoti bieži ir vērojama situācija, ka to, kur rīkot kādu sapulci, gājienu vai piketu, izlemj nevis šo pasākumu organizētāji, bet gan Rīgas dome. Gribat piketēt pret Bušu? Uz zooloģisko dārzu! Gribat 8.maijā rīkot sapulci pie Brīvības pieminekļa Otrā pasaules kara upuru piemiņai? Nekādā gadījumā, jo tas nesaskan ar pieminekļa simbolisko nozīmi! Arī citas amatpersonas ir izrādījušas interesi par šo jautājumu. Jau maijā gan Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, gan Ministru prezidents Aigars Kalvītis aicināja Rīgas domi regulēt piketu un sapulču norises vietas. Rīgas dome pagaidām izrādījusi gatavību regulēt pasākumu organizēšanu vienā konkrētā vietā un uzdevusi Juridiskajai pārvaldei sagatavot dokumentu, kas reglamentētu pasākumu rīkošanu pie Brīvības pieminekļa.

Nevar noliegt Brīvības pieminekļa īpašo nozīmi Latvijā, tāpēc īpašs regulējums pasākuma rīkošanai tieši šajā vietā varētu arī pastāvēt. Piemēram, varētu noteikt, ka valsts noteiktās svētku un atceres dienās, kā arī citos īpašos gadījumos (augstu ārvalstu amatpersonu vizīšu laikā u.tml.) pie Brīvības pieminekļa priekšroka dodama valsts vai pašvaldības rīkotu pasākumu organizēšanai, nevis privātpersonu rīkotiem pasākumiem.

Taču šobrīd nav skaidrs, kāds šis regulējums varētu būt, tāpēc gribas uzdot dažus jautājumus par Rīgas domes gatavoto dokumentu. Pirmkārt, jau gribas jautāt, vai tiešām vienai pašvaldībai jābūt tai, kas noteikts, kā un kādus pasākumus varēs rīkot pie Brīvības pieminekļa. Rīgas dome, protams, var atsaukties uz likumu Par sapulcēm, gājieniem un piketiem, kurš no 2005.gada novembra paredz, ka pašvaldība var izdot saistošus noteikumus par sapulču, gājienu un piketu rīkošanas kārtību un norisi atsevišķās vietās.[1]

Valsts cilvēktiesību biroja pētījumā ir norādīts uz vairākām problēmām šī deleģējuma sakarā, kas liek apšaubīt, vai šādi noteikumi vispār var būt atbilstoši Satversmei.[2] Taču šajā situācijā būtu jāņem vērā arī tas, ka Brīvības piemineklis nav kāds lokālas nozīmes objekts, kurš ir būtisks tikai Rīgas iedzīvotājiem. Tas ir piemineklis, kas ir nozīmīgs visas Latvijas iedzīvotājiem, un, piemēram, Jelgavas un Rēzeknes iedzīvotāji nav pilnvarojuši Rīgas domi izlemt jautājumus, kas skar arī viņus. Tāpēc tikai Saeima varētu noteikt, kas un kā pie šī pieminekļa var vai nevar notikt.

Otrkārt, jājautā, kāds varētu būt Rīgas domes gatavotā dokumenta saturs. Jau izskanējušas idejas, ka pie Brīvības pieminekļa Rīgas dome varētu atļaut tikai valsts un pašvaldības rīkotas sapulces, gājienus un mītiņus. Vai šāds regulējums būtu atbilstošs Satversmei? Satversmes 103.pants garantē pulcēšanās brīvību, un pulcēšanas brīvības efektīvai nodrošināšanai ļoti būtiska ir arī sapulces, gājiena vai piketa rīkošanas vieta. Rīkojot šādus pasākumus, personas vēlas, lai viņu paustos viedokļus sadzirdētu sabiedrība vai kādas noteiktas personas. Ja pasākumu neļauj rīkot organizētāju izvēlētā publiski pieejamā vietā, tad pasākums var nesasniegt savu mērķi. Tāpēc aizliegums rīkot šos pasākumus publiski pieejamā vietā būtiski ierobežo pulcēšanās brīvību. Turklāt šādam pilnīgam aizliegumam nebūtu leģitīma mērķa, un līdz ar to tas nebūtu atbilstošs Satversmei, jo nav iespējams pamatot, ka ikviens privātpersonu organizēts pasākums, kas kaut kad nākotnē varētu notikt pie Brīvības pieminekļa, noteikti apdraudētu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Kādi draudi tiktu radīti, ja, piemēram, kāda astronomu biedrība savas dibināšanas desmitgadē vēlētos sarīkot nelielu gājienu, kas noslēgtos ar ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa?

Pagājušā gada vasarā Iekšlietu ministrija un, jo īpaši, Drošības policija, vēlējās, lai likumā Par sapulcēm, gājieniem un piketiem tiktu noteikts, ka sapulces, gājienus un piketus aizliegts rīkot sabiedrībai nozīmīgās un piemiņas vietās, ja to mērķis ir pretrunā ar vietas simbolisko nozīmi. Ņemot vērā, ka Rīgas dome izmantoja tieši šādu pamatojumu, lai nesaskaņotu sapulci Otrā pasaules kara upuru piemiņai pie Brīvības pieminekļa 8.maijā, iespējams, ka arī Rīgas domes gatavotajā dokumentā tiek izmantota šī Drošības policijas ideja. Šeit gan gribētu atzīmēt, ka Drošības policija savu ierosinājumu pamatoja ar to, ka arī Vācijā esot līdzīgs regulējums. Taču, iepazīstoties ar Vācijas likumu, var konstatēt, ka tur ietvertais regulējums tomēr diezgan būtiski atšķiras. Vācijas likums paredz, ka nacionālsociālistiskā režīma upuru piemiņas vietās var aizliegt rīkot vai noteikt ierobežojumus pasākumiem, ja konkrēti konstatējami apstākļi norāda uz to, ka šo pasākumu mērķis ir mazināt cieņu pret upuriem vai noliegt šādu upuru esamību. Tātad šajā gadījumā likumdevējs ir diezgan konkrēti noteicis gan vietu, gan situāciju, kad sapulces, gājienus vai piketus var pakļaut kādiem ierobežojumiem, turklāt tiek prasīts, lai būtu konkrēti konstatējami apstākļi, kas liecinātu par mērķi. Jau šāds regulējums ir unikāls Eiropas mērogā, taču Drošības policijas ieteiktais regulējums varētu radīt lielas problēmas. Pirmkārt, kā noteikt, kādi mērķi ir pretrunā ar vietas simbolisko nozīmi? Vai sapulce, kurā gribētu kritizēt valdības darbu, būtu saskaņā vai pretrunā ar Brīvības pieminekļa simbolisko nozīmi? Otrkārt, vai pašvaldībai netiek atstāta pārāk liela rīcības brīvība, kas var novest pie varas patvaļīgas izmantošanas? Pagaidām Rīgas dome nav ļāvusi apvienībai Dzimtene pie Brīvības pieminekļa rīkot sapulci Otrā pasaules kara upuru piemiņai, jo tas neatbilst Brīvības pieminekļa simboliskai nozīmei. Taču, kā tika noteikts, ka tas ir pretrunā ar Brīvības pieminekļa simbolisko nozīmi? Vai totalitāru režīmu upuru pieminēšana nav savienojama ar brīvības ideju? Un kurš var pateikt, ko neļaus rīt? Šādā situācijā ikvienam ir iespēja vienā dienā nonākt tādu personu lokā, kuru organizētais pasākums būs pretrunā ar Brīvības pieminekļa simbolisko nozīmi. Cilvēkam nav pat iespējams īsti prognozēt, ko var darīt un ko nevar. Turklāt Rīgas domes sastāvs un uzskati laika gaitā arī mainās…

Kādam var nepatikt apvienība Dzimtene, kādam – kāda cita apvienība, taču demokrātiskā sabiedrībā tas nevarētu būt par pamatu, lai aizliegtu šādām apvienībām paust viņu uzskatus. Demokrātiskā sabiedrībā cilvēkiem ir tiesības paust pat pilnīgi muļķīgas idejas, jo demokrātisku sabiedrību raksturo ideju daudzveidība. Un, manuprāt, tieši to simbolizē Brīvības piemineklis, nevis situāciju, kāda bija PSRS laikos, kad bija pieļaujams tikai visiem viens pareizais uzskats. Taču Rīgas dome, kam šobrīd saskaņā ar likumu vajadzētu vērtēt tikai pieteikuma atbilstību formālām prasībām, nevis tajā paustos uzskatus, bieži rīkojas kā padomju laikos, kad ir tikai viens pareizs uzskats un pārējiem Rīgā (vismaz Rīgas centrā) nav vietas. Tāpēc gribētos aicināt Rīgas domi, pirms ierobežot pulcēšanās brīvību pie Brīvības pieminekļa, rūpīgi pārdomāt šādu īpašu noteikumu nepieciešamību un arī saturu.

_____________________

[1] Likuma Par sapulcēm, gājieniem un piketiem 9.panta ceturtā daļa

[2] Pleps J., Meijera L. Pulcēšanās brīvības tiesiskais regulējums un tā piemērošanas problēmas Latvijā: 27.-29.lpp.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!