Providus 2021.gadā publiskotā sabiedriskās domas aptauja liecina, ka cilvēki, kuru ģimenes valoda ir krievu valoda, sevišķi nepilsoņi, ievērojami mazāk iesaistās pilsoniskās aktivitātēs, mazāk tic iespējām ietekmēt lēmumus Latvijā, biežāk izjūt aizvainojumu pret Latviju. Līdz šim neviens nav dziļāk pētījis iemeslus krieviski runājošo Latvijas iedzīvotāju pilsoniskajai apātijai un iespējām tās pārvarēt. Tādēļ šī pētījuma mērķis ir izpētīt Latvijas krieviski runājošo iedzīvotāju pilsoniskās apātijas iemeslus un to pārvarēšanas iespējas, par pamatu ņemot divas Rīgas apkaimes – Pļavniekus un Bolderāju. Šajās apkaimēs ir īpaši liels mazākumtautību iedzīvotāju īpatsvars. Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes aprēķiniem, 2022.gada sākumā 29% no Bolderājas iedzīvotājiem bija latvieši, Pļavniekos – 31% .

Lai izzinātu Bolderājas un Pļavnieku iedzīvotāju pilsoniskās apātijas iemeslus, tika organizētas trīs fokusgrupas. Dalībnieku rekrutēšana šīm fokusgrupām tika uzticēta socioloģisko pētījumu uzņēmumam SKDS, prasot atrast Pļavnieku un Bolderāju iedzīvotājus, no kuriem divas trešdaļas būtu iedzīvotāji, kuri ģimenē pamatā sazinās krievu valodā. Kopā tika rekrutēti 30 dalībnieki (reāli piedalījās 28), no kuriem 20 bija krieviski runājošie Pļavnieku un Bolderājas iedzīvotāji. Fokusgrupas vadīja Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS vadošā pētniece Iveta Kažoka, pirmo fokusgrupu organizējot latviešu valodā, otro un trešo – krievu valodā.

Šī pētījuma mērķauditorija ir Rīgas amatpersonas un Rīgas NVO pārstāvji, kuri strādā ar integrācijas un iedzīvotāju iesaistes jautājumiem.

 APKOPOJUMU SKATĪT UN LEJUPIELĀDĒT IESPĒJAMS ŠEIT.

^{Šis pētījums tapis Sabiedrības integrācijas fonda atbalstītā projekta “Pilsoniskās apātijas pārvarēšana mazākumtautībām Rīgā” ietvaros, kas finansēts no Latvijas valsts budžeta programmas “Mazākumtautību un sabiedrības saliedētības programma”. Par pētījuma saturu atbild Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS. Vāka noformējumā izmantoto bildi ģenerējis mākslīgais intelekts programmā Dalle.}