Raksts

Blefs vai fakts. Valsts kanceleja – bezjēdzīga?


Datums:
16. februāris, 2010


Autori

Iveta Kažoka


Ko dara Valsts Kanceleja?

Ko dara Valsts Kanceleja?

1) Funkcijas

  • organizatoriski nodrošina Ministru kabineta darbu – organizē Ministru kabineta sēdes, nodrošina Ministru kabineta dokumentu sagatavošanu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai procesuālajai kārtībai, pārvalda Ministru kabineta lietvedību;
  • Ministru kabineta politisko vadlīniju ietvaros un uzdevumā piedalās valdības politikas plānošanā;
  • koordinē vienotas valsts politikas plānošanu un īstenošanu, sadarbībā ar ministrijām sniedz Ministru kabinetam priekšlikumus par valsts attīstības prioritātēm;
  • nodrošina valsts pārvaldes (arī valsts civildienesta) attīstības politikas izstrādi, koordinē un pārrauga tās ieviešanu;
  • Ministru prezidenta uzdevumā koordinē un pārrauga Ministru kabineta un Ministru prezidenta lēmumu izpildi;
  • informē sabiedrību par Ministru kabineta darbu.

2) Valsts kancelejas darbinieki

(iekrāsotas tās ailes, kur darbinieki veic E.Jaunupa piesaukto „pēcpārbaudi” – lai gan šie departamenti veic arī citas funkcijas)

Sīkāk – skat. Valsts kancelejas reglaments

Kā „no malas” pamanāma Valsts kancelejas darba jēga?

(aptaujāti: Linda Austere, Marija Golubeva, Iveta Kažoka no Providus)

  • Valsts kanceleja ir vienīgā izpildvaras institūcija Latvijā, kam rūp labas pārvaldības standarti visā pārvaldē. Pateicoties Valsts kancelejas uzstājībai, ministrijas beidzot ir pārgājušas uz 3 gadu stratēģisko plānošanu, plānošanas dokumenti sakārtoti saprotamā sistēmā, no iestādēm tiek prasīts vērtēt izstrādāto likumdošanas iniciatīvu ietekmi, konsultēties ar sabiedrību u.tml. [Iveta Kažoka]
  • Valsts kanceleja ir institūcija, kas uzņemas atbildību par „bezsaimnieka” likumdošanas inciatīvām (kuras nevēlas uzņemties neviena no ministrijām, jo tās skar jomas, kas attiecas uz visu valsts pārvaldi, vai skar politiski jūtīgus jautājumus). Piemēram, tieši Valsts kanceleja nesen virzīja vajadzīgus grozījumus Informācijas atklātības likumā un Iesniegumu likumos [Linda Austere]
  • Valsts kanceleja ir galvenais valsts pārvaldes reformu virzītājs – tā vēsturiski ir uzņēmusies veikt valsts pārvaldes sanitāra lomu t.sk. vērtējot (organizējot funkcionālos auditos, salīdzinot dažādu resoru iestādes u.tml), kuros valsts pārvaldes posmos ir neefektivitātes (piemēram, 2009.gada vasarā tika publiskots pilns valsts funkciju un to izmaksu saraksts, kas deva iespēju gan sabiedrībai vai eskpertiem, gan politiķiem vērtēt to svarīgumu). Šajā darbā Valsts Kanceleja konsultējas ar visai plašu ekspertu loku, kas sabiedriskā kārtā pulcējas Valsts pārvaldes politikas attīstības padomē un Funkciju audita komisijā. Paralēli Valsts kanceleja uztur pārvaldes reformu blogu (http://piedaliesreforma.blogspot.com/) , kur vismaz cenšas šajā procesā iesaistīt plašāku sabiedrību. [Marija Golubeva; Iveta Kažoka]
  • Valsts kanceleja nodrošina starpnozaru (piemēram, dažādu ministriju) darba koordināciju. Tas ir vērtīgi tādēļ, ka Latvijā ministrijas diemžēl funkcionē kā feodālas iestādes, kas ir ieinteresētas status quo saglabāšanā. Tas ir labi, ka darbojas viena „pārnozaru” iestāde, kuras vadītājs nav atsevišķas jomas ministrs – līdz ar to tā ir vairāk atvērta jaunām pārvaldes atziņām un pārmaiņām. [Marija Golubeva; Iveta Kažoka]
  • Pateicoties Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta cilvēku entuziasmam un uzņēmībai, tika sarīkots Govcamp Latvija 2010 (http://www.govcamp.lv/) – šāda veida akcijas palīdz pārveidot valsts pārvaldes domāšanu no „tradicionālā birokrātiskuma” uz interneta laikmetam atbilstošākām [Linda Austere, Iveta Kažoka]
  • Valsts kanceleja ir sabiedrisko organizāciju „viens no labākajiem palīgiem” valsts pārvaldē – katru reizi, kad kādu sabiedrisko organizāciju kāda ministrija ignorē, tā var vērsties Valsts kancelejas direktores vadītajā Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomē, kur attiecīgo nvo un ministriju pārstāvji tika pieaicināti uz sēdēm, problēmas izrunātas un parasti tām arī atrasti risinājumi. Valsts kanceleja, salīdzinājumā ar citām institūcijām, daudz vairāk rūpējas, lai sabiedrībai būtu iespēja līdzdarboties lēmumu pieņemšanā [Iveta Kažoka]
  • Valsts kanceleja ir tā institūcija, kas seko līdzi tam, lai dažādas ministrijas savlaicīgi izpildītu likumā vai politikas plānošanas dokumentos noteiktos uzdevumus (piemēram, izstrādāt kādu normatīvu aktu) ,– ja ministrijas kavējas, tām tiek sūtīts atgādinājums [Iveta Kažoka]
  • Valsts kanceleja vērtē valsts pārvaldē izstrādātos dokumentus (likumprojektus, stratēģijas, koncepcijas u.tml.) no „kopējās sistēmas” perspektīvas – proti, ja atsevišķas ministrijas citu ministriju izstrādātos dokumentus vērtē no savu nozaru interešu viedokļa, tad Valsts kanceleja pārbauda, vai nav pretrunas ar starpnozaru plānošanas dokumentiem, vai ir pietiekami vērtēta jaunā dokumenta ietekme, vai apsvērti sabiedrisko organizāciju argumenti. [Iveta Kažoka]
  • Valsts kanceleja ir izveidojusi un uztur vairākus noderīgus informācijas resursus: piemēram, politikas plānošanas dokumentu datu bāzi un pētījumu datu bāzi. Valsts kanceleja 2009.gadā arī īstenoja vienu no Latvijas apjomīgākajām sabiedrības iesaistes aktivitātēm – lūdzot sabiedrībai sūtīt priekšlikumus sūtīšana birokrātiskuma mazināšanai. Tika atsūtīti negaidīti daudz vērtīgu ierosinājumu, ar kuriem strādā Funkciju audita komisija. (http://www.mk.gov.lv/lv/vk/funkciju-audita-komisija/zinojumi/) [Iveta Kažoka]

Papildinājums no Intas Šimanskas, Pilsoniskā Alianse (eLPA)

  • VK ir izpratne par to, ka sabiedrības līdzdalība ir valsts pārvaldei nepieciešams process, kas veicina tādu tiesību aktu un attīstības dokumentu izveidi, kas atbilst sabiedrības grupu vajadzībām;
  • MK noteikumu Nr. 970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” veidošana;
  • Iestāšanās par informācijas pieejamības nodrošinājumu iedzīvotājiem gan MK noteikumu Nr.171 „Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju internetā”, gan likuma Par pašvaldībām, gan MK Kārtības ruļļa kontekstā;
  • Lielā mērā pateicoties VK atbalstam, valsts sekretāru sanāksmēs ar padomdevējtiesībām piedalās nevalstisko organizāciju pārstāvis;
  • Veismanes personā ir sapratne par interešu aizstāvības organizāciju lomu lēmumu pieņemšanas procesā. Savulaik, sadarbojoties eLPA, VK un ĪUMSILS tika izveidota valsts dotāciju programma, kuras ietvaros finansējums konkursa kārtībā tika piešķirts interešu aizstāvībai vietējā un nacionālā līmenī;
  • Būtiski, ka VK nav politisks aktieris, jo tādējādi tiek sabalansētas gan nozares, gan politiķu intereses tiesību aktos un attīstības dokumentos. Valsts pārvaldē ir jābūt politiski neitrālam spēlētājam;
  • Tā kā VK ir politiski neitrāla, bieži un bez grūtībām organizācijas iegūst nepieciešamo informāciju ikdienas darbam, piemēram, tagad dienas kārtībā ir jautājums par NVO līdzfinansējuma daļu VK pārraudzībā esošajām Eiropas Sociālā fonda aktivitātēm NVO administratīvās kapacitātes stiprināšanai. eLPA un VK sazinās savā starpā, lai novērstu aktivitātes finansējuma samazināšanu un līdzfinansējuma daļas palielināšanu kā NVO ieguldījums;
  • VK ir arī vadītāja un koordinatora loma NVO un MK memoranda īstenošanas padomes darbā, jo G.Veismane ir padomes priekšsēdētāja un VK organizē padomes sēdes. Memoranda padomē tiek risināti dažādi NVO sektoram būtiski jautājumi gan līdzdalības, gan finansējuma aspektos un G. Veismanes kā padomes priekšsēdētājas darbs ir augsti vērtējams, jo tādējādi problēmām tiek sniegti risinājumi.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!