Raksts

Bīstamā „profesija”


Datums:
14. aprīlis, 2009


Autori

Gundars Rēders


Foto: no personīgā arhīva

Nigērijā bija vīrs, kas sludināja nevardarbīgu pretošanos pret vides piesārņošanu ar naftas produktiem. Militārais režīms viņu nošāva.

Nigērija ir astotā lielākā naftas eksportētājvalsts. Vai cilvēki dzīvo labāk?

Gluži otrādi! Nafta nodara lielāku kaitējumu nekā labumu. Izņemot dažus korumpētus valdības pārstāvjus, kas kļūst arvien bagātāki, pārējie nigērieši cieš. Naftas ienākumi līdz viņiem netiek. Nigēras deltas iedzīvotāji zaudē darbu un savu dzīves telpu, dzīves kvalitāte pasliktinās, tāpēc kā reakcija ir vietējo vardarbīgi un bruņoti konflikti ar naftas kompānijām un valdību.

Naftas lauku izpētes darbi Nigērijā sākās 1908. gadā. Pirmais pasaules karš darbus pārtrauca. Kompānija Shell pirmo naftu Nigērijā atrada 1956. gadā, un 1958. gadā notika pirmais naftas eksports, kas tagad ir būtisks faktors Nigērijas ekonomikā — vairāk nekā puse no valsts iekšzemes kopprodukta. Taču nafta rada daudz problēmu — tie ir bruņoti konflikti, vides degradācija un sociāla dislokācija.

Tā kā nafta ekonomikā nozīmē tik daudz, valdība nav gatava nostāties opozīcijā naftiniekiem. Arī vides aktīvistiem neklājas viegli, taču cīņa jāturpina, tāpēc mēs meklējam atbalstu Eiropā. Tāpēc esmu Baltijas valstīs, lai meklētu atbalstu starp vides un arī politiskajiem aktīvistiem.

Ko jūs konkrēti vēlaties panākt šeit?

Latvija, tāpat kā pārējās Baltijas valstis, ir maza valsts, un es arī nezinu nevienu baltiešu naftas kompāniju, kas iegūtu naftu Āfrikā. Taču Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts. Tai ir balsstiesības Briselē un ietekme Eiropas institūcijās, kas savukārt ir spējīgas izdarīt spiedienu uz naftas kompānijām un arī Eiropas Investīciju banku, lai tā nefinansē projektus, kuri neievēro Āfrikā cilvēktiesības un ilgtspējīgas attīstības standartus.

Pastāstiet par filmu, ko demonstrējāt Latvijas auditorijai

Mēs braucam pa lielceļiem, pērkam degvielu un gāzi, taču nesaprotam, ar ko saskaras tie, kam naftas ieguves vietās ir mājas. Vietējiem tas nozīmē vides degradāciju, attīstības trūkumu un vardarbību. Es pats nāku no šī reģiona. Dzīve tur ir ļoti nabadzīga. Vidējais dzīves ilgums vīriešiem ir nedaudz virs 40 , sievietēm — nedaudz virs 50 gadiem. Vide, kas vajadzīga izdzīvošanai, ir piesārņota gāzes degšanas un naftas noplūdes dēļ. Zemnieki neko vairs nevar audzēt, trūkst tīra dzeramā ūdens. Agresīvi jaunieši bez darba un prasmēm apvienojas bruņotās grupās un ķeras pie ieročiem. Nigērijas centrālā valdība šajos konfliktos nostājas naftas kompāniju pusē — viņiem ir nodrošināta militārā un policijas aizsardzība. Šī cīņa ir bezjēdzīga, un lielākā daļa sabiedrības vardarbību neatbalsta. Tāpēc valdībai vairāk līdzekļu no naftas peļņas jānovirza tieši vietējiem, jāapmāca jaunieši un jādod viņiem darbs. Un tad, esmu pārliecināts, viņi nomestu ieročus.

Starp Nigērijas valdību un Nigēras deltas iedzīvotājiem nav labu attiecību. Vietējie redz, ka armija un policija nekad nenostājas viņu pusē. Nigērijas federācijā ir trīs galvenās ciltis, kas dominē valdībā, biznesā un citur. Nigēras deltas pamatiedzīvotāji ir minoritātes, bez savas spējīgas pārstāvniecības.

Kādi ir jūsu cīņas paņēmieni?

Šobrīd Nigērijā naftas kompānijas ir ļoti ietekmīgas. Nacionālā valdība — pārāk atkarīga no naftas ieņēmumiem. Naftas kompānijas ir faktiski virs likuma! Piemēram, mēs, vides aktīvisti, iesniedzām prasību, un Nigērijas tiesa lēma, ka gāzes degšana ir nelegāla, tāpēc Shell kompānijai tas ir jāizbeidz. Taču vēl šobrīd Nigēras deltā gāze turpina sadegt gaisā! Valdība nav spējīga piespiest naftas kompāniju ievērot nacionālās tiesas spriedumu.

Tagad mēs esam mainījuši taktiku un izvirzām prasības pret naftas kompānijām viņu pašu valstīs. Pret Shell sācies process Nīderlandē. Mēs ceram uzvarēt, tad viņi būs spiesti rēķināties ar tiesas varu vismaz savā valstī. Āfrikā naftas kompānijas ir pārāk visvarenas.

Kāpēc viņi ļauj gāzei sadegt? Tā taču maksā naudu!

Nigērijā naftas atradnēs tehnika ir novecojusi, vēl no pagājušā gadsimta 50. gadiem. Viņi savāc jēlnaftu un blakusproduktu — gāzi — vienkārši sadedzina gaisā. Tā ir dabas resursu izniekošana un vides piesārņošana. Taču naftas kompānijas vēlas tūlītēju milzu peļņu un negrib tērēt naudu, lai nomainītu tehnoloģijas.

Kas ir lielākie spēlētāji naftas biznesā Nigērijā?

Lielākie multinacionālie spēlētāji ir Royal Dutch Shell, Exxonmobile, TotalfinaElf un Agip no Itālijas. Shell kontrolē vairāk nekā 50 procentus no Nigērijas naftas tirgus.

Kādas ir Krievijas intereses Nigērijā?

Krievijas gāzes kompānija piedāvā Nigērijas valdībai investīciju projektus. Mēs viņus uzmanām, tāpat kā ķīniešus, kas nāk ar saviem piedāvājumiem jaunu naftas lauku apguvē. Mēs zinām, ka Krievijai pašai ir problēmas ar gāzes dedzināšanu savos naftas laukos. Jaunākie statistikas dati liecina, ka Krievija gāzes degšanā ir apsteigusi Nigēriju un tagad ir pirmajā vietā pasaulē izniekoto resursu ziņā. Tāpēc mēs rūpīgi monitorēsim viņu projektus šeit.

Saprotu, ka būt par vides aktīvistu Nigērijā nav viegli?

Būt zaļam Nigērijā — tas ir bīstami! Mums bija vīrs Ken Saro-Wiwa, kas sludināja intelektuālu, nevardarbīgu pretošanos. 1999. gadā militārais režīms viņu nošāva. Tagad, kad ar jums runāju, daudzus vides aktīvistus un citus, kas cenšas pretoties, Nigērijā izseko drošības dienesta aģenti. Daudzi no mums ir spīdzināti, likti cietumā uz dažām dienām, nedēļām vai mēnešiem. Ja mēs ejam fotografēt vai filmēt noplūdes naftas laukos, drošības dienesta aģenti mūs izseko un aiztur. Mums palīdz vietējie iedzīvotāji, taču tas ir bīstami arī viņiem. Taču mēs nedrīkstam padoties.

Kādu Jūs iedomājaties Nigēras deltas nākotni?

Mēs gribam, lai vairāk naftas ienākumu nonāk Nigēras deltā, lai vietējiem būtu vairāk tiesību piedalīties naftas industrijas darbībā, lai tiktu satīrīts vides piesārņojums. Ja šie punkti tiktu ievēroti, tad pēc dažiem gadiem tur valdītu miers un pārticība.


Ken Saro-Wiwa

Poison Fire


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!