Raksts

Bīstama doma no Valsts kontrolieres


Datums:
24. oktobris, 2011


Autori

Kārlis Streips


Labvakar, lasītāji!Šodien Ventspils trubas laikrakstā ir plaša intervija ar Valsts kontrolieri Ingunu Sudrabu, kurā viņai top vaicāts par pašreizējām politikas aktualitātēm. Neraksturīgi, ka laikraksts neko nevaicāja par "sorosīdiem," taču interviju veica viena no tā profesionālajām žurnālistēm (atšķirībā no demagogiem, kas tur strādā), Baiba Lulle.

Intervijas laikā I. Sudraba pamatīgi nostrostē politikāņus par viņu vājumu un mazspēju, paužot pārliecību, ka joprojām viņi ir pārāk ieinteresēti savtīgās interesēs un krēslos, lai būtu spējīgi domāt par valsts un sabiedrības interesēm. It īpaši viņa runā par to, cik viegli politikāņi zīmē dažādas “sarkanās līnijas” un nodarbojas ar etnisku konfliktu veicināšanu, tā slēpjoties aiz savu vēlētāju muguras. Pirmajā gadījumā, protams, runa pirmkārt ir par Zatlera Reformu partiju, bet pēdējā — par Saskaņas centru un Nacionālistu apvienību (lai gan pēdējo I. Sudraba vārdā nemin). Kontrolierei, lieki teikt, ir taisnība, ka uzspēlētas intereses par “latviešiem” vai “krievvalodīgajiem” traucē atrast kopsaucēju par valsts un sabiedrības interesēm, jo nudien, “nacionālistu” teiktais, ka ar SC nekad un nekādā gadījumā (un otrādi) neliecina, ka politiķiem pat minimāli interesē, piemēram, ko otra puse domā par valsts budžeta konsolidāciju vai izglītības un veselības reformām. Protams, daudz vieglāk ir rīdīt latviešus un nelatviešus nekā domāt par nopietnām lietām, taču tas ir nudien nožēlojami, lai neteiktu vairāk.

Taču jautāta par iespējamiem risinājumiem, Valsts kontroliere nākusi ar vienu diskutablu un vienu pagalam bīstamu domu. Diskutablā doma ir par to, ka Latvijai ir jākļūst par prezidentālu republiku, kurā “var ar prezidentālas varas palīdzību veidot profesionālu valdību, jo, manuprāt, jāmeklē ceļi, kā sabiedrību saliedēt. Caur partiju sistēmu pārsvarā notiek savtīgu interešu realizācija un sabiedrības šķelšana.” Jā, tas tā ir, bet vai plašākas pilnvaras Valsts prezidenta uz likumdevēja un izpildvaras rēķina nodrošinātu, ka tas tā vairs nav? Tas būtu ļoti lielā mērā atkarīgs no tā, kas kļūst par prezidentu. Ja, piemēram, notiktu neiedomājamais un par prezidentu kļūtu nesaprotami populārais Puzes ķeizars, tad pilnīgi noteikti Valsts prezidentam pirmajā vietā būtu “savtīgu interešu realizācija.” Šis nu reiz nav tas jautājums, kuru vajag ieviest bez ļoti plašām debatēm par tā rezultātiem.

Savukārt, bīstamā doma ir par to, ka Valdim Dombrovskim būtu jāveido koalīcija, kurā ir visas Saeimā ievēlētās partijas. Šī ir noraidāma doma divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, tās partijas, kuras būs opozīcijā, ja Saeima apstiprinās Dombrovska “50+6” koalīciju, ir pelnījušas būt opozīcijā, jo abas 10. Saeimā bija uzskatāmi bezatbildīgas par valsti un tās attīstību. Un, otrkārt, ja visas valdības ir koalīcijā, tad nav neviena, kas valdībai skatās pirkstos, nav neviena, kas oponē. Piedevām, tas arī nozīmē, ka vara pieder visiem un tātad nevienam, gluži kā tas bija ar īpašumiem Padomju savienībā. Vai tas, ka dzīvojamais nams “piederēja” visiem tā iemītniekiem, nodrošināja nama apkopi un uzlabošanu? Protams, ka ne. Jo, ja kāpņu telpa piederēja visiem, tad tā noteikti nepiederēja jebkuram individuālam iedzīvotājam. Parlamentārās valstīs opozīcija, ja vien tā ir atbildīga opozīcija, spēlē būtisku lomu, revidējot koalīcijas darīto un oponējot tam, ja ir labs iemesls tā darīt. Turpinu uzskatīt, ka Dombrovskim vajadzēja koalīcijā paņemt arī “zaļos zemniekus” Jāņa Dūklava personā, jo viņiem šajā Saeimā vairs nav pietiekami lielas teikšanas, lai apkalpotu sava elka intereses un ne par ko citu nedomātu, taču pilnīgi bez opozīcijas Saeima tomēr nedrīkst būt.

Vēl šodien topošais premjerministrs ir paziņojis sava kabineta sastāvu. Tajā būs četri ļaudis no Vienotības, trīs no ZRP un divi no Nacionālistu apvienības. Kopā — deviņi ministri. Kā ar pārējiem? Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts vēl tikai paredz iestāties ZRP. Par izglītības ministru Robertu Ķīli ZRP vien ņems “atbildību,” savukārt par bezpartejisko satiksmes ministru Aivi Roni un bezpartejisko zemkopības ministri Laimdotu Straujumu attiecīgi “atbildību” uzņemsies Vienotība un ZRP pirmajā, un tikai Vienotība otrā gadījumā. Var, protams, runāt par attiecīgo cilvēku profesionalitāti, taču labāk tomēr ir veidot valdību no ļaudīm, kuri ir attiecīgajās partijās, jo tas vēl jo vairāk ļauj nodrošināt minēto “atbildību.”

Jauku visiem atlikušo dienu!

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!