Diena, 10.05.2003.

Nevajag atjaunot divplūsmu skolu, vajag integrētu skolu, kas sašķeltu programmu pamatkursā un mazākumtautību valodām paredzētajā

Gan izglītības reformas pretinieku, gan atbalstītāju argumenti ir bijuši pamatā politiski — nācijas konsolidācijas nepieciešamība pret mazākumtautību pašsaglabāšanās tiesībām. Guntars Catlaks mēģina rast atbildi uz jautājumu, vai šī reforma mums rada draudus, vai paver iespējas

Es rakstu cerībā, ka šīs pārdomas izlasīs daudzi gan latviski, gan krieviski un, protams, arī citās valodās lasošie Latvijas iedzīvotāji, ne tikai skolotāji, bet arī vecāki, studenti un skolēni.

Šķiet, nu jau vispārzināms ir fakts, ka Latvijas izglītības sistēma 2004.gadā, precīzāk, 1.septembrī, visās mazākumtautību vidusskolās gatavojas pāriet uz izglītību latviešu valodā. Par minēto faktu jau vairākus gadus tiek lauzti šķēpi presē, sabiedriskās diskusijās un skolās. Gan reformas piekritēji, gan pretinieki ir investējuši ievērojamus resursus savas darbības kapacitātes celšanā. Var ar pilnu atbildības sajūtu teikt, ka šī konkrētā mazākumtautību izglītības sistēmas reforma ir ieguvusi politiska jautājuma (political issue) raksturu Latvijas sabiedrībā, ar ko var lepoties varbūt vēl tikai valodas reforma un privatizācija, lai gan pēdējā savu aktualitāti un spriedzi, kāda bija 90.gadu vidū, nu jau šķiet zaudējusi.