Raksts

Bezkaunības kalngals Saeimā


Datums:
11. decembris, 2009


Autori

Kārlis Streips


Labrīt, lasītāji!Lasīju šorīt jaunā Lielbritānijas vēstnieka Latvijā pārdomas par mūsu valsts ekonomisko krīzi -- tā ir tik nopietna, tā vēstnieks, ka britiem tā šķistu ļoti grūti panesama. Padomāju pie sevis, ka britiem par to nav jāuztraucas, jo Lielbritāniju pēdējo gadu laikā nav pārvaldījis mankurtu bars, kurš ignorē visas ekonomiskās likumsakarības pēc kārtas, mēli izkāris ošņā atsevišķu "oligarhu" pakaļpuses, pieņem vienu muļķīgu lēmumu pēc nākamā u.tml. Tad atcerējos, ka Lielbritānijas parlamentā visnotaļ nesen izcēlās pamatīgs skandāls par to, kā deputāti bija izmantojuši sev piešķirtās kompensācijas. Sapriecājos, jo šī atmiņa, protams, saistās ar šodien apspriežamo tēmu.

Proti, laikam jāpiekrīt kam tādam, ko vakar kāds no mana bloga komentētājiem pateica par mūsu “gudrajām galvām” — acīmredzot Jēkaba ielas namā kāds ir izsmidzinājis pretdomāšanas gāzi. Par to, ka deputāti paši sev nešaus kājā un visas savas pagalam dāsnās kompensācijas saglabās arī turpmāk, laikam nebija iemesla šaubīties ne mirkli. Taču elpu aizraujošais ātrums, kādā pilnīgi visi klātesošie deputāti vakar savu naudas maciņu glāba i pirmajā, i arī galīgajā lasījumā, disonē ne vien ar lempīgumu, kādu mūsu “tautas pārstāvji” demonstrē tad, kad ir laiks pieņemt lēmumus par citiem cilvēkiem, nevis par pašiem, bet arī ar kašķu bodi, kāda parasti tiek uzrīkota Saeimas plenārsēžu laikā. Cik var spriest no šorīt presē lasāmā, iebildumu pret to, ka krīzes un masīvas nodokļu celšanas laikā deputāti pat bez pieklājības reveranses debašu virzienā paši sev uzdāvinās skaistu un dārgu Ziemassvētku dāvanu, Saeimā vakar nebija. Nebija pat pusšļupsēta minējuma, ka varbūt pieklājības pēc deputāti varētu atteikties no kādas no savām ļoti daudzajām un dāsnajām kompensācijām. Varbūt, lai tautai neliktos, ka deputāti ir zaudējuši pilnīgi visu paškontroli, ja runa ir par viņu alkatību, parlamenta pamešanas kompensāciju varēja samazināt no daudziem tūkstošiem uz daudziem vai pat dažiem simtiem. Komisijas sēžu apmeklēšanas samaksu, iespējams, varēja samazināt no pašreizējiem 18 uz kādiem, teiksim, septiņiem latiem, ja ņemam vērā, ka komisiju darbs tomēr deputātiem it kā skaitās pamatdarbs, piedevām politikas aizkulisēs dzirdēts, ka dažs labs censonis komisijā parādās tikai tad, kad jāparaksta papīrs par piedalīšanos, bet citādi tur redzams nav. Kaut smukuma pēc deputāti varēja ieviest kārtību par kompensāciju samazināšanu vai “iesaldēšanu” tajos gadījumos, kad kāds no viņiem ilgstoši atrodas trenažieru zālē vai Korejā.

Bet nē, nē, nē un vēlreiz nē. Pat diskusijas par šo lietu vakar nebija. Bija tikai liels bars mankurtu, kuri rātni piespieda podziņu un pat uz mirkli nepadomāja, kā tas izskatīsies, ja krīzes laikā un mērkaķa tempā viņi apmierinās tikai un vienīgi paši sevi. Un tāpēc man šķiet, ka nākamā gada rudenī vēl nezinu, par kuru sarakstu es balsošu, bet es pilnīgi noteikti izsvītrošu pilnīgi katru politikāni, kurš Saeimā atradās vakar un uzskata, ka ir pelnījis vēl četrus gadus Jēkaba ielā. Protams, dažs labs droši vien ir pelnījis vietu cietumā, bet dažs labs cits — trakonamā (ievērojiet, lūdzu — nevienu uzvārdā te nesaucu, ka tik neapvainojas). Taču vakardienas performance Saeimā tomēr bija bezkaunības kalngals. Fui!

Jauku visiem dienu. Izņemot Saeimas deputātus. Viņi paši sev jauku dienu sarīkoja vakar un šodien tādu nav pelnījuši.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!