Raksts

Bezdarbnieka maizē


Datums:
21. aprīlis, 2009


Autori

Bezdarbnieka blogs


Esi sveicināts lasītāj! Pirms mēneša man, tāpat kā daudziem citiem katru dienu, notika šis priecīgais notikums. Tajā brīdī, kad tev paziņo, ka esi kļuvis bezdarbnieks, sajūtas ir divējādas. No vienas puses ir tā kā nožēla, varbūt neliela panika un bailes par nākotni, no otras puses atvieglojums un naiva cerība ieviest savā dzīvē korekcijas, kurām agrāk nav pieticis drosmes.

Runājot par sevi, esmu gandrīz tipisks ierindas bezdarbnieks. Līdz Jēzus vecumam kāds laiks vēl jādzīvo. Man par laimi nav astronomisku hipotekāro kredītu, sievas un bērnu, kas jābaro. Protams, kā jau daudzi, ļāvos burvīgajam vilinājumam „es to esmu pelnījis” stilā un izmantoju dažādu īstermiņa kredītu piedāvātās iespējas, tomēr nekad neesmu notrallinājis savu kredītkarti līdz absolūtam izsīkumam. Pārsvarā esmu strādājis ar IT jomu saistītās nozarēs, tomēr atbilstošu izglītību apliecinošu dokumentu līdz šim neesmu ieguvis.

Mani un dažu manu paziņu bezdarbnieku novērojumi liecina, ka uzņēmumi pirms gaidāmās štatu samazināšanas nelabprāt noformē to, kā darbinieku skaita samazināšanu, ziņojot par to NVA. Lai arī valsts iestādēm jau uz to ir „piesista” roka, tad privātajā sektorā to uzskata par pārāk lielu ķēpu un labprātāk izbeidz darba attiecības abpusēji vienojoties, paredzot gan kompensācijas, gan citus likumā nerakstītus labumus.

Protams, šādi darba attiecības izbeidz tikai uzņēmumi, kuri apzinās, ka krīze nebūs mūžīga un ka var pienākt diena, kad darbinieku atkal pietrūks. Ir dzirdēts daudz par tiem nelaimīgajiem, kuri savas muļķības vai nezināšanas pēc, raksta iesniegumus ar lūgumu atbrīvot no darba, un pēc tam brīnās par nesaņemtajām kompensācijām.

Kā jau minēju, manā gadījumā viss notika korekti. Abpusēja vienošanās, mēnesi iepriekš brīdinot, kompensācija algas apmērā, veselības apdrošināšana polise līdz tās loģiskām beigām. Pati smieklīgākā, manuprāt, ir dāvanu karte pēdējā darbadienā. Ironiski, bet fakts.

Ko tālāk? Esmu pavadījis pēdējo mēnesi slinki pārlasot sludinājumus. Briestošais pavasaris un „nekādu saistību ar banku”, neviļus vedina uz domām par nelielu sākotnēju atpūtu. Tā sanācis, ka mainot darbus neesmu bijis atvaļinājumā teju divus gadus, tādēļ iesākumam svaigs gaiss un pavasaris plaušās.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!