Raksts

Bez steigas Sīrijā


Datums:
07. maijs, 2013


Autori

Inga Alkadi


Foto: Melissa Wall

Sīrieši tāpat kā latvieši var būt gan draudzīgi, gan neiecietīgi; gan pieklājīgi, gan rupji; gan svētie, gan nelabie – galu galā mēs visi esam cilvēki un jautājums ir tikai par to, kā mēs skatāmies uz šīm atšķirīgajām lietām.

Sīrieši viens otru uzrunā pārsvarā nevis vārdos, bet, saucot otru pēc attiecīgajām radniecības pakāpēm – „mans brāli”, „mana māsa”, „mana tante”, „mans onkuli” utt. Pat ja cilvēki nav viens otram rados, radniecības pakāpes var piemērot attiecīgi pēc vecuma starpības: viena vecuma vīrieši viens otru sauks par brāļiem, sievietes – par māsām. Gados vecāku vīrieti var uzrunāt – „mans tēva brāli”, gados vecāku sievieti – „manas mātes māsa” – neskatoties uz to, ka tie ir nepazīstami cilvēki. Saucot savu draugu nevis par Ahmedu, bet par „brāli”, tiek panākta personīgāka attieksme, pieķeršanās izrādīšana, kā arī dažos gadījumos – labvēlības iegūšana.

Pieklājības frāzes

Savstarpējās sarunās sīriešu pieklājība prasa ievīt dažādas frāzes, kas norāda uz to, ka sarunu biedri viens otru ciena un vēl viens otram to labāko. „Lai Dievs tevi ilgāk patur uz šīs zemes”, „Ja Dievs tā gribēs”, „Dievs ir devīgs”, arī mums zināmais „Dieva dēļ” – ir tikai daži no šiem teicieniem.

Spilgts piemērs – braucot maršruta taksometrā, kas ir izplatīts sabiedriskā transporta veids, latviešu pieticīgā „Apturiet, lūdzu” vietā Sīrijā dzirdēsiet kolorīto „Mans tēva brāli, lai Dievs tevi ilgāk patur uz šīs zemes, vai tu man neizdarītu pakalpojumu un nepagrieztu pa labi?”.

Neverbālā komunikācija

Runājot par komunikāciju vīrieša un sievietes starpā, kas nav savstarpēji pazīstami, būtu jāievēro stingras robežas – jāietur pietiekoši liela distance gan fiziski, gan arī verbālā komunikācijā. Musulmaņu vīrieši nedrīkst tieši skatīties acīs sievietei, kas nav viņa radiniece, arī musulmaņu sievietēm „jānolaiž skatiens” attiecībā uz svešu vīrieti. Rietumu cilvēkam tas var likties pat aizvainojoši, nezinot, ka musulmanis šādi ievēro elementāras pieklājības normas. Pieskārieni svešu vīriešu un sieviešu starpā ir aizliegti, tāpēc sasveicinoties vīrietis nedod sievietei roku, bet tikai pasveicina mutiski. Protams, daudzi musulmaņi ir attālinājušies no šīm normām un izturas tāpat kā rietumnieki – rokasspiedieni un ne tikai, flirtēšana un tiešs acu kontakts vairs nav nekas šokējošs.
Pašu vīriešu starpā, kā arī sieviešu starpā dominē gan pieskārieni, gan apskāvieni, sabučošanās satiekoties un atvadoties u.t.t.

Sīriešu žestu valoda daudz neatšķiras no Eiropas dienvidu iedzīvotāju paradumiem. Sadzīvē viņi ir ļoti ekspresīvi, dedzīgi un žesti ir neaizstājams papildinājums sarunai. Par piemēru var minēt uz augšu pavērstus kopā saliktus vienas rokas visus pirkstu galiņus, kas nozīmē: pagaidi. Šo žestu bieži lieto gadījumos, kad vajag apstādināt pārāk iekarsuša sarunu biedra runas plūdus.

Saskarsme ar varu, valsts institūcijām

Dodoties uz Sīrijas valsts institūcijām kārtot jautājumus, var nākties saskarties ar to, ka ierēdņi strādās ātrāk un labprātāk, saņemot motivējošus pamudinājumus izteiktus materiālās vērtībās. Tā kā Sīrijas ierēdņi pat varētu apskaust Latvijas minimālo algu saņēmējus, tad „kukuļi” vienmēr nostrādā un tas neskaitās nekas apkaunojošs. Nereti arī ārpus Sīrijas sīrieši ir noskaņoti risināt savas lietas šādā veidā, jo tā tas viņiem ir iekārtots un šis pēc viņu domām ir normāls veids, kā procesu paātrināt.

Saskarsmē ar sīriešu ierēdņiem arī jāizrāda milzums cieņas, jo iepatikšanās gadījumā tev palīdzēs vairāk nekā prasīsi, bet pretējā gadījumā var arī nekustināt ne pirkstu.
Varas iestādēs, kā arī bankās un citās institūcijās tāpat kā pie mums bieži ir rindas. Sīrijā reti kur rinda tiek regulēta ar izdrukātiem numuriņiem, tāpēc pirmais maļ nevis tas, kurš pirmais brauc, bet gan tas, kam skaļāka balss un kurš vairāk grūstās.

Alkohols un cūkgaļa

Izrādot cieņu pret sīriešiem, nevajadzētu viņiem piedāvāt vai dāvināt alkoholu un cūkgaļu saturošus produktus. Cilvēki, kas ievēro Islāma likumus, tos nelieto. Nemēģiniet šīs lietas kādam musulmanim „iemānīt” – tas tiks uztverts kā lielas necieņas apliecinājums. Sīrijā alkoholu var nopirkt tikai specializētos veikalos, kuros kārtīgs musulmanis kāju nesper. Cūkgaļa ir dabūjama tikai „zem letes” caur pazīšanos. Tāpēc ārpus Sīrijas viņi jau ir pieraduši pētīt produktu sastāvu, lai nejaušības pēc nenopirktu šīs aizliegtās lietas saturošas preces. Ja vēlaties uzdāvināt musulmanim šokolādes kasti, lai izvairītos no neveiklām situācijām un aiz cieņas pret apdāvināmo, arī jums jāpapēta tās saturs, jo, piemēram, izrādās, ka arī mūsu Laimas asorti šokolādēs ir lietots alkohols.

Kaulēšanās

Bez tās neiztikt nevienā naudas un preču vai pakalpojumu apmaiņas procesā. Pat pie ārsta vai valsts iestādēs sīrieši nepaslinkos paprasīt kādu atlaidīti, svēti soloties turpmāk visos jautājumos apmeklēt tikai šo konkrēto iestādi, ārstu vai citu pakalpojumu sniedzēju vai preču pārdevēju, kā arī ieteikt šo bodīti visiem saviem radiem un draugiem. Tā kā, ja gribi lai bizness plaukst un zeļ, bez atlaižu došanas neiztikt. Kaulēšanās ir arī tāds kā savdabīgi pozitīvs komunikācijas process starp pircēju un pārdevēju, ko izbauda abas puses. Ja Latvijā, paprasot atlaidi, nereti pretī tiek saņemta izbrīnīta un neapmierināta sejas izteiksme, tad Sīrijā ar šo jautājumu sākas tirgošanās procesa obligātais posms.

Precizitāte laikā

Tas noteikti nebūs atslēgas vārds, ar ko raksturot sīriešus – vismaz pusstunda turp vai šurp – tam nav nozīmes. Ja esat uzlūgts uz vakariņām plkst. 18:00, tad pie ēdiena varat tikt labi ja pēc 19:00 un tā neskaitīsies nepieklājīga kavēšanās, vienkārši – viņiem viss notiek bez steigas un izbaudot procesu. Kontrolēt laiku Sīrijā ir neiespējami, pat veikaliem pārsvarā nav rakstīti darba laiki – jo ātrāk īpašnieks atnāks uz darbu un jo ilgāk sēdēs savā veikaliņā, jo lielākas iespējas nopelnīt vairāk. Toties, ja vajag paņemt brīvu dienu – veikals ir ciet bez jebkādiem paskaidrojumiem. Tāpēc, ja kāds saka: „Atnākšu pēc darba beigām” – precīzs laiks ir pilnīgi nenosakāms.

Sociālā hierarhija

Atšķirības starp sociālajām grupām ir lielas – no bezpajumtniekiem līdz pat miljardieriem. Kas attiecas uz naudas lietām – bizness paliek bizness – šajā jomā veiksmīgi var sadarboties dažādu sociālo slāņu pārstāvji. Toties privātā jomā – meitene no graustu rajona var necerēt, ka viņu kā pasakā par Pelnrušķīti ievēros princis no bagātas ģimenes. Sievas un vīri tiek meklēti pārsvarā no sava sociālā loka.

Kopīgais

Domājot par to, kas gan mūsu tautām varētu būt kopīgs, jāsaka – sīrieši tāpat kā latvieši var būt gan draudzīgi, gan neiecietīgi; gan pieklājīgi, gan rupji; gan svētie, gan nelabie – galu galā mēs visi esam cilvēki un jautājums ir tikai par to, kā mēs skatāmies uz šīm atšķirīgajām lietām, kas piemīt katrai tautai – vai mēs tās uztveram kā „mīnusu”, apgrūtinājumu un šķērsli sadarboties, vai tieši otrādi – kā savdabīgu „odziņu” vai interesantu piemēru, no kā pamācīties.

Šī publikācija ir veidota ar Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda atbalstu projektā “Starpkultūru un dažādības vadības mācību sistēmas izveide publiskā sektora darbiniekiem“. Par publikācijas saturu atbild biedrība “Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS”.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!