Raksts

Bez maiga grūdiena neiztikt


Datums:
27. janvāris, 2009


Foto: Sergio Nasi

Enerģētikai ir jāmainās fundamentāli, un tam notikt palīdzētu valsts politikas maiņa.

Ir tapis pētījums par Latvijas enerģētikas iespējām, riskiem un risinājumiem. Tajā kā autors esmu mēģinājis uz enerģētikas politiku paskatīties ar minimālu sākotnējo pieņēmumu bagāžu. Piemēram, pētījumā netiek pieņemts, ka Latvijā jāsasniedz noteikts atjaunojamo resursu īpatsvars līdz tādam un tādam gadam vai arī ka ir jāattīsta elektrības ražošana ar politikas veidotāja izvēlētu tehnoloģiju, tālāk tikai pētot, kā to varētu izdarīt. Definētie sekmīgas politikas kritēriji ir ļoti vispārīgi — tā ir ietekme uz ekonomikas pieaugumu, vides kvalitāti, nacionālo drošību. Atjaunojamo resursu īpatsvara palielināšana tiek norādīta kā vēlams, bet ne par katru cenu sasniedzams mērķis. Pētījuma Skatījums uz iespējām, riskiem un risinājumiem Latvijas enerģētikā pamatmērķis ir formulēt tādus valsts noteiktus spēles noteikumus, kas veicinātu definētajiem kritērijiem atbilstošu mērķu panākšanu.

Darbam ir četras daļas. Pirmajā sniegts īss atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju apskats. Tas varētu būt interesants arī cilvēkiem, kurus neinteresē iespējamais tehnoloģiju pielietojums Latvijā, bet tikai pašas tehnoloģijas. Otrajā daļā tiek runāts par iespējamajiem pielietojumiem Latvijā citu risinājumu, tajā skaitā joprojām neaizstājamo fosilo resursu kontekstā. Trešajā daļā aplūkotas iespējas enerģijas „patēriņa pusē”, tas ir, energoefektivitātes risinājumi un to rentabilitāte. Ceturtajā daļā sniegts jau iepriekš „izkliedēti” publiskoto rekomendāciju kopsavilkums un pamatojums. Tāpat dots darba satura saīsināts izklāsts — īpaši steidzīgajiem.

Nacionālais sporta veids „Oglekļa klīrings”

Latvijā ir tirgus ekonomika un lielākajā daļā nozaru valsts necenšas noteikt, kādas tehnoloģijas uzņēmumiem jāizmanto, cik tiem jāražo un cik par to jāsaņem. Enerģētikā turpretim valsts iejaukšanās notiek ļoti intensīvi. Cik tas ir pamatoti? Varētu vienkārši teikt, ka tas ir nepamatoti un enerģētiku jāuztver kā normālu ekonomikas nozari, ja vien nebūtu divi apstākļi:

  • Fosilo kurināmo radītās CO2 emisijas ir nopietnākais drauds planētas nākotnei;
  • Tirgus spēki vien nespēs samazināt apgādes drošības riskus, kas sevišķi izteikti ir apgādē ar elektrību. Šis apstāklis svarīgs ir Latvijas gadījumā.

Apskatā kā galvenais enerģētikas instruments tiek ieteikts tirgus dalībnieku ekonomisko stimulu izmaiņas, energoresursu cenās ietverot šo resursu patērēšanas efektus, kurus neizjūt to ražotāji un patērētāji, bet gan sabiedrība kopumā. Ar šī instrumenta palīdzību var risināt gan globālās vides problēmas, gan Latvijai specifiskās apgādes drošības problēmas. Bez šaubām, neko nedarot CO2 emisiju ierobežošanā, tās kļūs arī par mūsu problēmu, jo nav šaubu, ka starptautiskais spiediens samazināt šos izmešus pieaugs.

Apskatā ir izteikta viena mazliet traka ideja, kas vienlaikus tomēr, manuprāt, ir nevainojami racionāla. Tātad, tiek ieteikts ieviest sistēmu, ko varētu dēvēt par „oglekļa klīringu”. Tā pamatideja:

  • mājsaimniecību patērēto fosilo kurināmo un to ietverošu enerģijas produktu cenās iekļaut to tieši vai netieši radītajām CO2 emisijām ekvivalentu summu;
  • šādi iekasēto naudu vienādi sadalīt visiem Latvijas iedzīvotājiem regulāru ikmēneša vai ikceturkšņa maksājumu veidā, tādējādi sadalot sabiedrību divās daļās — tajos, kas šādā sistēmā ir neto maksātāji (kas maksā vairāk, nekā saņem) un tajos, kas ir neto saņēmēji.

Tātad nav runa par jauna nodokļa ieviešanu vai nodokļu paaugstināšanu. Runa ir par jauna nacionālā „sporta veida” radīšanu. Valdība tad visiem valsts iedzīvotājiem varētu izdalīt kalkulatorus, kuros ievadot viņu patērētās gāzes, elektrības un degvielas apjomu, iedzīvotāji uzzinātu, cik oglekļa klīringa sistēmā ir samaksājuši un vai viņi šajā spēlē ir bijuši gudrāki par citiem. Ja līdz šim cilvēki jūtas neomulīgi, piemēram, redzot, ka viņu kaimiņam ir lielāks auto, tad tagad viņiem būs iespēja sajusties neomulīgi tāpēc, ka oglekļa klīringa sistēmā viņi ir neto maksātāji. Neizbēgamajā cīņā par statusu uzkrītoša patēriņa vietā nāks videi draudzīgs dzīvesveids.

Protams, šādā sistēmā neviens netiktu nolemts būt par neto maksātāju, jo viss būtu cilvēku pašu rokās, – pērkot mazākas un ekonomiskākas automašīnas, siltinot mājas un aizvietojot gāzes apkuri ar granulu apkuri, viņi uzlabotu savu relatīvo pozīciju.

Kurzemes elektrostacijā vairāk biomasas

Nebūtu pareizi teikt, ka darbā ir runa tikai par vispārējiem principiem un politikas instrumentiem un ka vispār nav pausts viedoklis par konkrētiem projektiem. Ir izteikts atbalsts Ekonomikas ministrijas noteiktajai prioritātei bāzes jaudu palielināšanā — Kurzemes cietā kurināmā elektrostacijai, taču ir rekomendēts tajā noteikt lielāku biomasas īpatsvaru – provizoriski – ap 30-50%. Rīgas TEC-2 otrā modernā koģenerācijas bloka būve tiek vērtēta kā principā vēlams, taču ne tik steidzams projekts. Biomasas īpatsvara paaugstināšana pie šī brīža tirgus cenām sadārdzinātu Kurzemes elektrostacijas produktu, tomēr sadārdzinājums būtu mērāms dažos desmitos procentu, un, ja ogļu cenai tiek pieskaitītas arī CO2 kvotu pirkšanas izmaksas, tad no finansiālā viedokļa vairs nav starpības, vai izmantot to vai biomasu.

Turklāt biomasas īpatsvara paaugstināšana Kurzemes elektrostacijā varētu radīt tālejošas pozitīvas sekas Latvijas ekonomikai. Pierādot, ka šeit ir iespējams nodrošināt lielu biomasas daudzumu enerģētikai, pieaugtu iespējas atvilināt uz Latviju liela mēroga otrās paaudzes biodegvielu ražošanas projektus. Daļēji to varētu nodrošināt labāka cirsmu atlieku izmantošana, taču izšķiroša nozīme būs speciālo ātraudzīgo bioenerģijas kultūras plantāciju veidošanai. Tās šobrīd Latvijā plešas vien simtos hektāru, kaut arī, neradot bažas par ietekmi uz bioloģisko daudzveidību, tās varētu tikt izvērstas simtos tūkstošu hektāru lielā platībā. Tām nebūtu nepieciešamas papildus subsīdijas, bet valsts varētu veicināt to veidošanu, padarot labvēlīgāku zemes politiku.

Iespējamo otrās paaudzes biodegvielu projektu īstenošana Latvijas apstākļos pētījumā tiek rūpīgi vērtēta, cenšoties prognozēt to rentabilitāti. Rezultāti ir iepriecinoši – liela mēroga biodegvielu ražošanas rūpnīcu tehnoloģijām kļūstot pieejamām pēc 3-5 gadiem, to izvietošana Latvijā, visdrīzāk, būs izdevīga, pat ja to produktus nesubsidēs, tas ir, ja šie produkti saņems akcīzes nodokļa atlaidi tikai to radīto CO2 ietaupījumu apmērā. Dīzeļdegvielai šāda atlaide būtu 4,1 santīms par litru, pieņemot, ka emisijas kvotu cenas ir 25 eiro par tonnu. Protams, tas ir tikai provizorisks vērtējums par projektiem, kuru tehniskie parametri un nepieciešamo investīciju apjoms vēl tiks precizēts. Tiek izteikta prognoze, ka šī degviela būs nevis celulozes etanols, kam veltīta lielākā daļa publicitātes par otrās paaudzes degvielām, bet gan sintētiskā dīzeļdegviela, kas tiek iegūta no gazificētas biomasas. Tās ražošanai nepieciešamās tehnoloģijas ir daudz gatavākas komercializācijai, un iegūto produktu var izmantot nepārveidotos dzinējos. Tās funkcionālās īpašības pat pārspēj fosilo degvielu — vēl augstāks enerģijas blīvums (nevis zemāks, kā etanola vai „klasiskās” biodīzeļdegvielas gadījumā), praktiska piemaisījumu neesamība, līdz ar to draudzīgums arī dzinējam, ne tikai videi.

Darbā tiek ļoti kritiski vērtēti daži atjaunojamo resursu izmantošanas veicināšanai līdz šim īstenoti pasākumi, kuru laikā elektrības patērētāji noteiktu tehnoloģiju elektrostaciju īpašniekiem maksājuši cenu, kas 4-6 reizes pārsniedz importa cenu. Šādu pārmaksu nekādi nevar pamatot ne ar iespējamiem ieguvumiem videi, ne Latvijas ekonomikai.

Enerģētikai ir jāmainās fundamentāli, un tam notikt palīdzētu valsts politikas maiņa. Valsts redzamās rokas grūdienam gaišās nākotnes virzienā ir jābūt maigam, inteliģentam, saprotošam un precīzam.

Apskats ir izlasāms Swedbank mājas lapā, tā apjoms noteikti nav mazs, taču žurnālistiem, kas raksta par enerģijas politiku, tas varētu būt visai efektīvs laika ieguldījums. Tajā ir daudz autora viedokļu, kuriem var piekrist vai nepiekrist, taču tie ir pietiekoši skaidri nodalīti no faktiem.


Latvijas enerģētikas vīzija 2050

Skatījums uz iespējām, riskiem un risinājumiem Latvijas enerģētikā


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!