Foto: Matt Blakemore
Recenzija par "Latvijas enerģētikas vīziju 2050".
Izskatot Jāņa Brizgas sagatavoto Latvijas ilgtspējīgās enerģijas vīziju 2050.gadam, vēlamies atzīmēt lielo ieguldīto darbu un tēmas aktualitāti. Līdz ar to turpmākās pārdomas un secinājumi būtu uzskatāmi par ieteikumiem un pārdomām, kolēģim turpinot darbu, nevis par pabeigta pētījuma kritisku vērtējumu.
Transports
Vai ogleklis nāk no pazemes vai virszemes, tikai lietderības apsvērumi nosaka, kas ir piemērotākais variants konkrētai tautsaimniecībai. Kad importējamo degvielas resursu apjoms ir tik liels, kā Latvijā, un cenas aug, bet pieejamie resursi uz planētas samazinās, tad racionāli būtu veidot sabiedrībai svarīgākā transporta (operatīvais transports, sabiedriskais transports, pārtikas ražošana, u.c.) pašapgādes shēmu, balstoties tikai uz vietējiem resursiem. Vienalga, vai tā ir biogāze, biodīzelis vai spirti. Tas būtu svarīgākais uzdevums līdz 2050.gadam, bet vēlams — daudz agrāk.
Energoresursu ražošanas jaudas
Autors neatrunā, kā tieši ir iespējamas nulles CO2 emisijas līdz 2050.gadam, ja Latvijas premjers nesen ir paziņojis par jaunas TEC-2 2.kārtas būvniecību, ogļu stacijas būvniecību un dalību Ignalinas AES. Vai Jānis Brizga prognozē, ka šīs stacijas līdz 2050.gadam slēgs? Jā tā, tad mēs uzskatām, ka jāprecizē iespējamā motivācija. AES nebūtu uzskatāma par klimata izmaiņām labvēlīgu risinājumu, vismaz līdz laikam, kamēr nav iespējams sastādīt zinātniski pamatotu labvēlīgu energobilanci un finansiālo bilanci kopējam šīs enerģijas ražošanas pilnam dzīves ciklam[1].
Vējš — nav skaidrs, kāpēc tiek rādīta saraustīta vēja apgādes līkne, ja faktiski visas modernās vēja stacijas ģenerē līdzenas jaudas (skatīt mūsdienīgu ES vēja staciju informācijas materiālus ar jaudu virs 1MW, piemēram, no Vācijas, Dānijas).Vēja potenciāls tiek novērtēts uz sauszemes, bet netiek novērtēts jūras akvatorijā. Būtu vēlama karte reģionālā griezumā ar lielākajiem patērētājiem, t.sk. prognozētajiem līdz 2050.gadam (vai kādam citam atskaites gadam) un lielākajām vēja un biomasas ražošanas jaudām.
Kāpēc netiek uzsvērta vēja un ūdens saikne? Vējš ir teicams ūdens pārvietošanas veids! Ūdens ir labs veids, kā uzkrāt enerģiju. Abi ir zināmi gadu tūkstošiem. Arī Latvijā katrā pagastā bija pat vairākas vējdzirnavas. Un nekas, dzīvoja bez Latvenergo. Upēs bija daudz zivju, dažās arī vēži un pērļgliemenes, bet upes un to ekosistēmas neapdraudēja enerģētikai bezjēdzīgās „mazās HES”.
Kokskaidu granulu ražošana — būtu vēlams uzskaitīt galvenos ražotājus, to faktiskos īpašniekus, valstis un ražošanas jaudas, kā arī eksporta apjomus naudas un apjomu izteiksmē. Tas labi ilustrētu kopējo problemātiku ar privātsektora īpašumā esošajiem koksnes, t.sk. enerģētikas resursiem. Šobrīd tirgū brīvas koksnes pārpalikumu nav, un liels daudzums koksnes kā enerģētiskais resurss nonāk Ziemeļvalstīs.
Latvijā pastāv risināma problēma ar deviņzīmju kodu likvidēšanu 2004.gada 1.maijā, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā. To atjaunošana palīdzētu novērst nespēju veikt meža nozares analīzi un iegūt informāciju par kokskaidu granulu, brikešu, celulozes un dedzināmās šķeldas, atsevišķu zāģmateriālu apaļkoksnes sadalījumu pa diametriem apjomu. Tā nebija ES prasība, un kļūda būtu jālabo pēc iespējas drīzāk.
Lauksaimniecības atkritumu enerģētiskā vērtība — būtu vēlams reģionāli uzrādīt, iedalot augkopības blakusproduktos (piemēram, salmi, melase, rapšu spraukumi), koksnes blakusproduktos (piemēram, zari, zāģu skaidas, galotnes, no sadzīves atkritumiem atdalītā koksne), lopkopības blakusproduktos (mēsli, krituši dzīvnieki, dūņas, u.c. ražošanas atkritumi). Pēdējie ir ar lielu mitrumu (virs 70%) un var tikt skatīti tikai kā biogāzes resurss. Koksnes atlikumus jau lielā mērā izmanto siltumapgādē, un kā potenciāls varētu būt no sadzīves atkritumiem atdalītā koksne, kuras kopapjoms jāprecizē. Fizikālās Enerģētikas institūts ir veicis šādus pētījumus 2006.gadā un analizējis šo potenciālu reģionālā griezumā. Salmiem, protams, ir teicams potenciāls. Diemžēl vēl nav salmu ruļļa tirgus „cena pie ceļa”.
Patērētāji
Taupības potenciāls, izmaksas un ieguvumi nav pietiekoši skaidri uzsvērti!
Cik maksā nosiltināts kvadrātmetrs mājokļa naudas un enerģijas izteiksmē (2010.gadā, 2030.gadā un 2050.gadā)? Ir pilnīgi skaidrs, ka tas ir pamatu pamats, un pagaidām piešķirtie miljoni siltināšanai var būt tikai sākums. Tie noteikti būtu salīdzināmi ar jaunu jaudu uzstādīšanas izmaksām. Mūsuprāt, lietderības apsvērumi var liecināt par labu īpaši apjomīgām investīcijām enerģijas taupības pasākumiem Latvijā.
Zudumi
Kādi ir lielākie zudumu avoti? Siltums? Enerģijas pārvade? Ielu apgaismojums? Kādi pasākumi tos samazinātu? Cik tie maksātu? Ko par to saka Latvenergo, Rīgas siltums, Rīgas gaisma, Satiksmes ministrija, lielās pašvaldības, u.c. Vai autoram, vides NVO, politiķu apvienībām un valsts pārstāvjiem ir kādi kopīgi priekšlikumi un redzējums? Cik liela ir politiskā griba taupīt (negavati[2]), nevis rīkot konkursus par lielām jaunām jaudām? Skaidrs, ka taupības variants sākotnēji būs izdevīgāks, bet (te Ivara Godmaņa „bet”) pie mums jārēķinās ar objektīvām, īpaši dārgu infrastruktūras objektu izbūves kulta pazīmēm.
Labākie pieejamie tehniskie paņēmieni
Rekomendējam skaidrībai uzskaitīt 10 lielākos rūpnieciskos CO2 avotus Latvijā un noteikt, cik enerģijas tiks ietaupīts tikai pārejot uz labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem jeb LPTP. Šāda pāreja ES ir obligāta no 2007.gada 31.oktobra. Atsevišķiem uzņēmumiem ES iestāšanās sarunās ir pāris gadu pārejas periods (Liepājas Metalurgam, Latvenergo TEC-2), bet visumā resursu mūsdienīgas izmantošanas efekts ir ievērojams un būtu atspoguļojams vismaz 10 gadu perspektīvā. Iesakām autoriem veikt arī citu faktoru analīzi par to, kāpēc mūsu tautsaimniecība ir tik resursu ietilpīga un ko un kā var darīt, lai to samazinātu?
Kopsavilkums
1. Nepieciešams reģionāls griezums! Salmi Latgalē diez vai daudz palīdzēs ogļu un biomasas stacijai Ventspilī, taču labi noderētu Daugavpils, Rēzeknes un mazākām vietējām kurtuvēm ziemā. Katrā ziņā enerģijas ražošanas jaudas jāizvieto pēc iespējas tuvu galvenajiem patērētajiem, lai samazinātu pārvades zudumus. Cementa ražotājs Cemex Polijā lieto salīdzinoši daudz salmu. Dāņi savā gāzes TEC arī lieto salmus. Atbilde tam, lai apkurē sāktu izmantot, piemēram, vietējos salmus, ir motivācijā un energoresursu cenās.
2. Nepieciešams apzināt un sakārtot prioritāšu secībā ar pašu enerģiju pirmkārt nodrošināmos patērētājus. Naftas cenas augs, un, faktiski, vai barels maksā 100 USD vai 200USD, vai 300USD, tie būs trīs pilnīgi atšķirīgi tautsaimniecības scenāriji Latvijā. Tas pats attiecas uz CO2 tonnas cenu ES. Autora pieņēmumi ir skaidri jānorāda un jāpamato ar atsaucēm (Eiropas Komisija, ASV Enerģētikas Ministrija, dažādi foresight pētījumi)
3. Nepieciešams papildināt zudumu un enerģijas resursu taupīšanas potenciāla izvērtēšanu un prezentāciju. Tas, mūsuprāt, ir svarīgākais Latvijas tautsaimniecības uzdevums! Mēs nebūsim pārsteigti, ja viena vai pat, iespējams, divas no jaunajām plānotajām trim energoģenerēšanas jaudām Latvijā izrādīsies neekonomiskas. Runa, protams, ir arī par izmaksām simtos miljonu budžeta naudas.
4. Vai autoram ir zināms ilgtspējīgas lokālas tautsaimniecības modelis? Pasaulē tāds ir zināms. Pēc ASV noteiktā naftas embargo Kubai nācās iemācīties dzīvot naftas deficīta un decentralizētas apgādes apstākļos. Kuba iemācījās. Latvijai naftas cenas pieaugums faktiski noteiktu uzpucētu un brīvprātīgu Kubas attīstības modeli, proti, globalizācijas jeb lētas naftas ekonomikas un pātērētājsabiedrības modeļa kritisku izvērtēšanu, t.sk. ražošanas demehanizāciju, noteiktu minimālo iedzīvotāju īpatsvaru laukos (>30%, deurbanizācija), lokālu pārtikas (t.sk. bioloģiskās) apgādi, pašu resursu efektīvs izmantojumu, papildus būtu vēlama telekomunikāciju — platjoslas interneta, mazo skolu, sabiedriskā transporta, pakalpojumu u.c. — vietēju un taupīgu risinājumu nodrošināšana lauku iedzīvotājiem un tautsaimniecības dematerializācija (Faktors 4-10) un nulles emisijas ciklu ražošanā. Atbalstīt centralizāciju vajadzētu tikai pašai kritiskākajai infrastruktūrai — tādai kā specializētas slimnīcas. Patēriņa radītā slodze ir jāierobežo un jāsamazina. Kāds varbūt to sauks par revolucionāru pieeju. Tomēr arvien pieaugošā patērētājsabiedrības slodze uz planētas resursiem un klimata izmaiņas apliecinošie dati nosaka autora izvirzīto uzdevumu (un sabiedrības interešu prioritāti pār individuālismu) sasniegšanas aktualitāti autora minētajā laika horizontā arī Latvijā.
______________________
[1] Pilns dzīves (aprites) cikls ir ražošana, realizācija, lietošana, utlilizācija
[2] Termina ‘negavats’ (negawatt) autors ir Rocky Mountain Institute vadošais pētnieks Eimorijs Lovinss (Amory Lovins). Negavati ir neiztērētie elektrības megavati, kas ietaupīti pateicoties patēriņa efektivitātei.