Raksts

Bez kodolspēka neiztikt


Datums:
21. marts, 2011


Foto: Truthout.org

Ja vēlamies nekavējoties slēgt tās AES, kam nav nekāda sakara ar Japānas notikumiem, tad būtu tikai godīgi ar līdzīgu entuziasmu pārtraukt ražot vieglās automašīnas, cigaretes un alkoholu.

Notikumi Japānā izraisījuši plašas debates par kodolenerģijas izmantošanu enerģijas ražošanā ne tikai Japānā, bet arī citviet pasaulē. Mirkļa izdevīgumu savām kampaņām pret kodolenerģiju aktīvi izmanto vides aizstāvju organizācijas. Savukārt mirkļa aktualitāti dažādu ar kodolenerģētiku saistītu jautājumu skaidrošanā spiesta likt lietā kodolenerģētikas industrija. Vai Japānas notikumu dēļ būtu jāslēdz visas atomelektrostacijas (AES) Eiropas Savienībā (ES) un citur pasaulē?

Kodolenerģijas priekšrocības un trūkumi

Uz zemeslodes kopā darbojas 442 kodolreaktori. No tiem ASV ir 104, Francijā — 58, bet Japānā — 54. Japānas valdības pārstāvji devuši mājienus, ka Fukušimas Daiiči atomelektrostaciju pēc situācijas normalizēšanas varētu slēgt[1]. Fukušimas Daiiči AES ir seši reaktori, no kuriem zemestrīces un cunami ietekmē nopietni cietuši četri. Pilnīgi iespējams, ka Japānas varas iestādes un cietušās AES operators TEPCO (Tokyo Electric Power Company) lems, ka jāslēdz četri bojātie vai pat visi seši reaktori.

Jau minētajai kodolreaktoru skaita līderu trijotnei seko Krievija ar 32, Koreja ar 21 un Indija ar 20 reaktoriem[2]. Kopā kodolenerģija ražo elektrību 30 pasaules valstīs[3]. Mums kaimiņos Zviedrijā darbojas 10 reaktori un Somijā — 4. Kamēr fakts, ka Somija būvē savu piekto kodolreaktoru[4], Latvijas iedzīvotājos trauksmi neraisa, tikmēr pietiekami ticama informācija par Krievijas un Baltkrievijas nodomiem būvēt jaunas AES tuvu Baltijas valstīm raisa ne tikai ar enerģētisko drošību saistītas ģeopolitiskas pārdomas, bet arī fiziskās un vides drošības apsvērumus. Subjektīvi tiek uztverts, ka rietumvalstīs ražotie reaktori un būvētās AES ir drošākas, nekā, piemēram, Krievijā, Indijā vai Ķīnā strādājošās kodolspēkstacijas.

148 kodolreaktori 15 ES dalībvalstīs[5] uzbūvētajās atomelektrostacijās saražo aptuveni trešo daļu no ES radītās elektroenerģijas[6]. Tas ir ievērojams enerģijas apjoms, ko īsā laikā ar citiem enerģijas ražošanas veidiem aizstāt nav iespējams. Kodolenerģijas priekšrocības ir pastāvīgi pieejama liela jauda, stabila elektroenerģijas cena, salīdzinoši zemas AES uzturēšanas izmaksas, kā arī tas, ka kodolspēkstacijas nerada siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izmešus. Turklāt, kodoldegvielu iespējams iegūt valstīs, kurās valda demokrātisks politiskais režīms. Pēdējais faktors tiek minēts kā svarīgs, diskutējot par tehnoloģiskajiem risinājumiem un iespējām samazināt CO2 izmešu apjomu, nesamazinot enerģijas ražošanas jaudas.

Negatīvie aspekti ir augstas sākotnējās investīcijas būvniecībā, neatrisināta kodolatkritumu glabāšana un potenciāli draudi videi un veselībai nopietnas avārijas gadījumā. Dažādus kodolenerģijas plusus un mīnusus periodiski apskata Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD)[7], kuras vērtējums kodolenerģētikai izskatās drīzāk labvēlīgs, nekā nelabvēlīgs.

Mediju vidē un publiskajās sarunās Japānas notikumu sakarā notiek atsaukšanās uz divām kodolavārijām — vienlīdz bieži tiek piesaukta Černobiļas AES avārija 1986.gadā Ukrainā un Trīs jūdžu salas AES (Three Mile Island) avārija 1979.gadā ASV. Černobiļu piemin galvenokārt tādēļ, lai parādītu kodolenerģētikas izraisīto postu, kamēr ar Trīs jūdžu salas avāriju vairāk demonstrē, ka arī salīdzinoši nopietnas avārijas gadījumā aizsardzības pasākumi nostrādā un negadījumam nav upuru. Protams, ja vien par upuri neuzskata pašu kodolenerģētikas nozari, kuras reputācijai šādi gadījumi nenāk par labu.

Pirms 25 gadiem notikusī Černobiļas AES avārija un arī notikumi Japānā Fukušimas Daiiči atomelektrostacijā izraisījuši pamatīgas emocijas, nopietnas diskusijas un enerģētikas nozares pastiprinātu uzmanību. Notiek vētīšana un salīdzināšana, lai arī šīs divas situācijas cēloņsakarību ziņā ir visai tālas. Katastrofu Černobiļā izraisīja cilvēka kļūda, savukārt notikumu attīstību Japānā — ārkārtēji ģeoloģiskie, seismiskie un hidroloģiskie apstākļi — spēcīga zemestrīce un tai sekojošie vairāki cunami.

Sabiedrībai — rezervēta attieksme

Vērojot notikumu attīstību, arvien skaidrāk iezīmējas divi būtiski situācijas aspekti — tehnoloģiski racionālais un emocionālai subjektīvais. Piemēram, ir teju bezjēdzīgi mēģināt samierināt tādu organizāciju kā Greenpeace[8] un Foratom[9] viedokli. Lai gūtu daudzmaz neitrālu skatījumu, informāciju ieteicams meklēt kodoldrošības uzraudzības iestādēs, piemēram, nacionālajos kodolenerģijas regulatoros[10], radiācijas kontroles centros[11] un Starptautiskajā atomenerģētikas aģentūrā.

Tehniski racionālais aspekts nav pārlieku pievilcīgs, jo prasa iedziļināšanos, skaitļu, procesu un aprēķinu analīzi, kopumā — tehniskas zināšanas. Daudz pateicīgāku lauku komentēšanai un informācijas pasniegšanai dod emocionāli subjektīvais aspekts. Vērtējot ar kodolenerģētiku saistītos jautājumus sabiedrības uztverē, atklājas trīs būtiski jautājumi, kas iedzīvotājus satrauc visvairāk: radioaktīvo atkritumu uzglabāšana, drošība un uzticēšanās nozarei. Ir vairāk nekā ļoti ticami, ka Fukušimas Daiiči atomelektrostacijā līdzīga ārkārtas situācija nerastos, ja nebūtu ārkārtas seismisko apstākļu.

Taču dabas katastrofas nav vienīgais iemesls, kāpēc vērojama rezervēta attieksme pret atomenerģētiku. Iedzīvotāju viedoklis par kodolenerģijas izmantošanas drošību[12] ir visai konkrēts — 52% ES iedzīvotāju uzskata, ka atomelektrostacijas nav pietiekami drošas pret terora aktiem un 45% uzskata, ka kodolmateriāli nav pietiekami aizsargāti un pastāv to nesankcionētas izplatīšanas risks. 78% ES iedzīvotāju uzskata, ka kodolatkritumi gluži vienkārši ir ļoti bīstami. Šie dati labi parāda iedzīvotāju piesardzīgo attieksmi pret atomenerģijas ieguves veidu.

Vēl viens nozīmīgs faktors, kas ietekmē ar kodoldrošību saistīto jautājumu skaidrošanu, ir sabiedrības neuzticēšanās kodolenerģētikas industrijas sniegtajai informācijai. Jau minētajā aptaujā tikai 12% Eiropas iedzīvotāju pauda pārliecību, ka pati industrija ir labs un uzticams informācijas avots par kodolatkritumu uzglabāšanu un nestandarta situācijām. Pat Somijā un Francijā, kur kodolenerģētikai ir pietiekami senas, stabilas un drošas darbības tradīcijas un kopumā augsta iedzīvotāju uzticēšanās, tikai 13% (Somijā) un 11% (Francijā) iedzīvotāju uzticas pašas industrijas sniegtajai informācijai.

Eiropieši par uzticamāko informācijas avotu uzskata zinātniekus (viņiem uzticas 46%) un kodoldrošības uzraudzības iestādes (viņiem uzticas 30% aptaujāto). Minētajiem seko Starptautiskā atomenerģētikas asociācija, žurnālisti un nevalstiskās organizācijas. Un tikai pēc tam — valdība, ES un, visbeidzot, pati kodolenerģētikas industrija. Šī situācija visai labi atspoguļo mediju spēku un spēju ietekmēt sabiedrības noskaņojumu par kodolenerģētiku.

ES valstis — gan par, gan pret

Drošība atomelektrostacijās vienmēr ir pirmajā vietā, un drošības standarti paredz arī drošu AES darbību vai automatizētu atslēgšanos dažādās ārkārtas situācijās. Arī ES 2009. gada 25. jūnija Kodoldrošības direktīva[13] nosaka ārkārtīgi stingrus AES drošības standartus un procedūras. Raksta autoram pašam bija iespēja izbaudīt svarīgu paziņojumu klātbūtnes efektu, kad pēc darbības sarežģījumiem Japānas Fukušimas Daiiči AES Eiropas Savienības Enerģētikas komisārs Ginters Otingers (Günter Ötinger) 15. martā pēc Eiropas Parlamenta deputātu debatēm par enerģētikas infrastruktūru ES dalībvalstīs uzstājās ar ārpus kārtas ziņojumu, vēstot, ka sarunās ar dalībvalstīm panākta vienošanās 2011. gadā veikt dalībvalstu kodolreaktoru risku ārpuskārtas pārbaudes.

No ES valstīm visaktīvāk piesardzības virzienā reaģēja Vācija, kas uz nenoteiktu laiku apstādinājusi septiņus reaktorus un apsver iespēju atsākt debates par atteikšanos no kodolenerģijas. Francija, kas kodolspēkstacijās saražo 80% elektroenerģijas, nekautrējas būt konsekventa kodolenerģijas aizstāve arī pašreizējā situācijā, kad uz atomenerģijas ieguves veidu tiek izdarīts bezprecedenta spiediens. Vienlaikus Zviedrijas iedzīvotāji, kas sevi uzskata par labi informētiem, uz notikumiem reaģē rezervēti, panikā nekrīt un nav arī nekavējoties sākuši debates par atteikšanos no savām AES, kas saražo 40% no visas elektroenerģijas un garantē Zviedrijai enerģētisko neatkarību. Iedzīvotāji Somijā, kur kodolenerģijas atbalstītāju un noliedzēju proporcija jau gadu desmitiem svārstās +/- 50%, iepērk jodu saturošus medikamentus, bet nebūt neplāno pārtraukt Olkiluoto AES trešā reaktora būvniecības darbus, jo ir plānots, ka šis jaunais reaktors saražos pietiekami daudz elektroenerģijas, lai Somijai nebūtu jākļūst atkarīgākai no Krievijas dabas gāzes.

Rūpīgi pārbaudīt, ne atteikties pavisam

Ir skaidrs, ka Japānas notikumi noteikti ietekmēs sabiedrisko domu, kas, visticamāk, vismaz uz kādu laiku kļūs kodolenerģētikai nelabvēlīgāka. Sabiedriskās domas ietekmē var pārskatīt esošo kodolspēkstaciju darbības paildzināšanu un jaunu AES vai AES reaktoru celtniecību. Tāpat valstis, kurās darbojas AES, vēl rūpīgāk nekā līdz šim vērtēs savu AES drošību un ievainojamību nestandarta riska situācijās. Ir grūti iedomāties, ka valstis, kurās būtisku daļu elektroenerģijas saražo AES, varētu strauji atteikties no šī enerģijas ieguves veida.

Lai arī ES dalībvalstis noteikušas augstus mērķus atjaunīgo energoresursu izmantošanā, tomēr enerģijas ražošanā masveida un pēkšņa atteikšanās no kodolenerģijas nenotiks divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, arī enerģijas ražošanā no atjaunīgajiem resursiem nepieciešamas milzīgas investīcijas, un, otrkārt, tas, ka vienā no pasaules seismiski visaktīvākajiem reģioniem AES avārijas aizsardzības sistēmas nav nostrādājušas, kā vajadzētu, nenozīmē, ka visām valstīm, kur ir AES, tās būtu nekavējoties jāslēdz.

Notikumi Japānā būtisku ietekmi uz lēmumiem par kodolenerģijas izmantošanu nākotnē atstās tikai… Japānā. Jo Japāna atrodas seismiski ārkārtīgi aktīvā zemeslodes rajonā. No vienas puses, Japānai vajadzētu rūpīgi apsvērt iespēju samazināt AES un reaktoru skaitu (šobrīd tie ir 54 reaktori) un vērtēt iespējas iegūt enerģiju citos veidos. No otras puses, Japānai nav citu plaši izmantojamu enerģijas ražošanas veidu, kas varētu apmierināt Japānas rūpniecības un mājsaimniecību enerģijas patēriņu.

ES enerģētikas komisāra Otingera paziņojums par rūpīgākām pārbaudēm un, ja nepieciešams, vēl stingrākām drošības prasībām ir situācijai pilnīgi adekvāts. Jo pārspīlēti emocionālai reakcijai šeit nav vietas. Ja vēlamies nekavējoties slēgt tās AES, kam nav nekāda sakara ar notikumiem Japānā, tad būtu tikai godīgi ar līdzīgu entuziasmu pārtraukt ražot vieglās automašīnas, cigaretes un alkoholu (ieročus pat neminēšu). Jo visas minētās preces un to lietošana pasaulē ik gadu nonāvē vairāk cilvēku, nekā visas līdz šim pasaulē notikušās kodolspēkstaciju avārijas, kopā ņemtas. Svarīgākais ir par šo tematu sniegt laicīgu, objektīvu, pārbaudītu, caurspīdīgu un nesagrozītu informāciju sabiedrībai, lai tā būtu zinoša, informēta un kompetenta spriest par vienas vai otras situācijas nopietnību un nepieciešamību reaģēt.

_______________________

[1] The Mainichi Daily News http://mdn.mainichi.jp/mdnnews/news/20110320p2g00m0dm081000c.html, Australian Broadcasting Corporation http://www.abc.net.au/news/stories/2011/03/21/3168859.htm

[2] Grafiku par kodolreaktoru skaitu pasaulē sīkāk skatīt Starptautiskās atomenerģētikas aģentūras (SAA (IAEA – angļu val.)) vietnē http://bit.ly/ReaktoruSkaitsIAEA

[3] Ja pieņem, ka Taivāna ir atzīta neatkarīga valsts.

[4] Eurajoki pašvaldības teritorijā tiek būvēts Olkiluoto AES trešais bloks (EPW tipa reaktors), sīkāka informācija uzņēmuma TVO vietnē http://www.tvo.fi/www/page/ol3_en/

[5] Sīkāku informāciju par katru no valstīm var skatīt Eiropas kodoldrošības regulatoru grupas vietnē http://www.ensreg.org/members-glance/nuclear-eu

[6] Par elektroenerģijas īpatsvaru, kas saražota AES, skatiet SAA vietnē http://www.iaea.org/cgi-bin/db.page.pl/pris.nucshare.htm

[7] 2005.gada apskats http://www.oecd.org/dataoecd/32/62/34537360.pdf, 2008.gada apskats http://www.oecd.org/dataoecd/39/36/41408847.pdf. Izvērsta informācija par kodolenerģētiku OECD valstīs pieejama OECD Kodolenerģētikas aģenturas vietnē http://www.oecd-nea.org/general/about/

[8] Sīkāk par organizāciju un tās skatījumu Greenpeace vietnē http://www.greenpeace.org/international/en/

[9] Sīkāk par European Atomic Forum jeb Foratom http://www.foratom.org/

[10] Sīkāku informāciju par katru no valstīm var skatīt Eiropas kodoldrošības regulatoru grupas vietnē http://www.ensreg.org/members-glance/nuclear-eu

[11] Latvijas Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centra informācija http://www.vvd.gov.lv/lv/strukturvienibas/radiacijas-drosibas-centrs

[12] Eurobarometer, 2008.gada 3.jūlijs, iedzīvotāju aptauja par kodoldrošību. Līdzīgas 2010.gada aptaujas datus iespējams aplūkot http://ec.europa.eu/energy/nuclear/safety/doc/2010_eurobarometer_safety.pdf

[13] Direktīvas teksts pieejams http://bit.ly/kodoldrosibasDirektiva2009


After Fukushima

Atomenerģijas anatomija

European Nuclear Safety Regulators Group

FORATOM for nuclear energy in europe

Greenpeace International

International Atomic Energy Agency

Kā būvē atomelektrostacijas


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!