Raksts

Bērziņa politiskais mantojums


Datums:
15. oktobris, 2002


Autori

Inta Lase


Foto: E. Rudzītis © AFI

Es gribu, lai mana mamma saņem divas reizes lielāku pensiju, lai Ingrīda Ūdre aizbrauc uz Briseli un sarunā, ka tiešie maksājumi Latvijai ir simtprocentīgi tādi paši kā dalībvalstīm. Es gaidīšu, kad viņi to izpildīs.

Kāda, Jūsuprāt, ir situācija valstī, kurā darbu nododat nākamajam valdības vadītājam?

Situācija ir reti stabila, manas valdības laikā nav sataisītas nekādas muļķības, nekādi priekšvēlēšanu solījumi vai likumdošanas grozījumi, kā tas ir bijis pirms citām vēlēšanām. Piemēram, nav grozīts pensiju likums tā, lai pēc vēlēšanām tūlīt būtu jālabo. Neraugoties uz to, ka gadu sākām ar budžeta deficītu, astoņus mēnešus esam beiguši pat ar nelielu plusu budžetā. To rāda gan valsts, gan pašvaldību budžets. Tas redzams arī sociālajā budžetā.

Ir, protams, dažas lietas, kur pieliksim klāt, kā, piemēram, sausuma likvidēšanai un tamlīdzīgi, bet pabeigsim ar budžeta deficītu 1% ietvaros, un jaunā valdība varēs ļoti pragmatiski skatīties uz budžetu un veidot jauno.

Kādas kļūdas Jūs redzat valdības darbā, kuras par spīti labajiem makroekonomiskajiem rādītājiem tomēr lielai daļai sabiedrības lika nobalsot par jaunajām partijām?

Latvijā darbojas politiskā svārsta princips. Pie mums svārsts kustas nevis no labās uz kreiso pusi, bet gan no labās uz jaunajām partijām. Tas, kā partijas definē savas prioritātes, vēlētājam ir otršķirīgi. To varam redzēt visās vēlēšanās – bija Čevera, Zīgerista, Šķēles fenomens. Tagad ir arī Einara Repšes fenomens. Tā ir viena lieta. Otra lieta, no Latvijas ceļa (LC) viedokļa, mēs esam visus šos gadus bijuši pie varas, tāpēc ar mums personificēja tās problēmas, kas palikušas no iepriekšējiem gadiem. Arī mūsu koalīcijas partneri tos jautājumus uz mūsu pusi norakstīja. Vislabākais piemērs, kad reģionālajā diskusijā zemkopības ministram Atim Slakterim (Tautas partija) jautāja: Kāda ir jūsu attieksme pret Latvenergo 3 miljoniem, viņš atbildēja – tad, kad tā afēra notika, mūsu partijas nemaz nebija. Viņš varēja izlikties, ka Andris Šķēle toreiz nebija valdības vadītājs un viņam nav jāatbild par šīm lietām. Iznāk, ka Andrejs Panteļējevs no LC ir vainīgs, ka 3 miljonu lieta nav izmeklēta. Tās ir tādas emocionāli politiskas lietas, bet ir arī objektīvas lietas. Piemēram, mēs kā koalīcija ļoti apzināti atteicāmies no papildus investīcijām sociālajā jomā tieši priekšvēlēšanu gadā. Pieaugumu mēs atdevām valsts aizsardzības spēju nostiprināšanai, lai izpildītu NATO valstu iestāšanās kritērijus, skaidri apzinoties, ka nedz partiju, nedz valdības popularitāti tas celt nevarēs.

Varbūt tomēr to, ka vecās varas partijas izvēlējās salīdzinoši maz vēlētāju, noteica kādi kļūdaini valdības lēmumi vai neizpildīti solījumi?

Nav tādas kļūdas, ko esam pilnīgi nepareizi izdarījuši. Varbūt ir tikai dažas lietas, kuras nav pabeigtas.

Kuras konkrēti?

Negāja tik ātri ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka atrašanu. Viņš tagad pēc vēlēšanām ir iecelts, ceru, ka strādās uz priekšu. Sabiedrības attieksme pret korupciju kā parādību ir klaji negatīva, un mediji arī palīdzēja nostiprināt domu, ka nenotiek nekāda cīņa, kaut gan ir tieši pretēji. Mana valdība bija tā, kas radīja pilnīgi jaunu koncepciju cīņai ar korupciju, izstrādāja visus likumus un izstūma cauri Saeimai. Jāsaka, ka apzināti likumus liku tuvāk Saeimas vēlēšanām. Jo tuvāk vēlēšanas, jo labāk šādi likumi iet cauri Saeimai.

Otra lieta, netikām galā ar noziedzību. Manas valdības laikā ir notikušas unikālas lietas, tādas, kuras nav notikušas nevienu citu valdību laikā, piemēram, ir nošauti uzņēmēji un valsts amatpersonas. Mūsu iekšlietu sistēma nespēja to atrisināt un pierādīt, ka valsts sevi var aizstāvēt.

Jūs jau pieskārāties korupcijas novēršanai un tiesu sistēmas vājumam. Kāpēc valdībai trūcis politiskās gribas atrisināt šīs problēmas?

Negribētos tam gluži piekrist. Mēs šajos divos gados esam ļoti daudz ko darījuši, lai tiesu sistēmu nostiprinātu.

Piemēram?

Jauna tiesu pils ir uzcelta, kura ir moderna, un tiesnešiem ir labi darba apstākļi. Otrkārt, esam lielas naudas summas investējuši, lai sakārtotu Latvijas cietumus atbilstoši Eiropas Savienības (ES) prasībām. Tad ir ieguldīts tiesu sistēmas datorizācijā. Tiesām ir arī doti lieli līdzekļi infrastruktūras attīstībai. Ir arī tādi procesi, ka tiesneši ir atlaisti no darba un sēdināti cietumos un tamlīdzīgi. Es neticu tam, ka problēmas atrisināsies, tiesnešiem divas trīs reizes palielinot algas. Sabiedrībai ir jāaug kopumā.

Jūsu valdības laikā gan neviens tiesnesis nav notiesāts, bet tas nav galvenais. Tiesneši paši saka – lai izskaustu šķietamo korupciju tiesās ir ne tikai vajadzīgas jaunas mājas, bet arī moderns kriminālprocesa likums. Jūsu valdība tāpat kā iepriekšējās nav sadzirdējušas aicinājumu palielināt tiesnešu skaitu vismaz Rīgas apgabaltiesā, nav īstenota tiesu izpildītāju reforma, arī par administratīvā procesa iedarbināšanu vēl īstas skaidrības nav.

Es tikai daļēji varu uzņemties atbildību par jauno kriminālprocesa likumu. Vajag parunāt ar juristiem! Man arī sākumā šķita, ka to iespējams uzrakstīt pāris mēnešu laikā, taču tā nav. Ir jāstrādā ilgu laiku. Es centos nospraust īsus termiņus, bet bija skaidrs, ka uz priekšu netiekam. Tad nolēmām, ka ejam ar diezgan blīvu labojumu ķēdi esošajā kriminālprocesa kodeksā un nu jau apmēram trešā daļa ir ielabota. Mēs sākām to darīt soli pa solim, lai sāktu adaptēt šos jaunos principus. Vispār jau darba grupa ir tuvu noslēgumam. Arī tiesu izpildītāju likumu valdība izstrādāja.

Tad Jūs nepiekrītat tiesnešu un citu juristu apgalvojumam, ka tieslietas un korupcijas apkarošana nav bijušas starp jūsu valdības prioritātēm?

Kategoriski nē, vismaz, kas attiecas uz korupcijas novēršanu. Attiecībā uz to, ka mēs nebūtu domājuši par tiesām un tiesnešiem, es arī nepiekrītu. Ir vienkārši lietas, kuras objektīvi nevar atrisināt. Piemēram, nevar pieņemt likumu, kura nav, – tas vispirms ir jāuzraksta.

Jūs jau minējāt, ka budžeta pieaugums virzīts aizsardzības sfērai. Arī citi NATO un ES izvirzītie kritēriji pamazām tiek izpildīti un mūsu ārpolitiskos sasniegumus starptautiskā sabiedrība vērtē visumā pozitīvi. Tomēr Latvijā ir otrais lielākais eiroskeptiķu skaits no visām kandidātvalstīm. Arī attieksme pret NATO varētu būt pozitīvāka. Kādi ir šādas sabiedriskās domas cēloņi?

Mēs esam jauna demokrātija. Visi labi atceras, ka tikai 12 gadus esam ārā no totalitāras sabiedriskās formācijas un es gribētu teikt, ka lielas sabiedrības daļas apziņā ir kaut kādi mītiski priekšstati par pirmskara Latviju, kas bija neatkarīga un tāpēc skaisti plauka. Liela daļa cilvēku varbūt neapzinās, ka tajā laikā mēs zaudējām savu neatkarību, jo nebija iespējas sēdēt pie galda kolektīvās drošības sistēmās, bet ekonomikas uzplaukums bija tāpēc, ka visi gatavojās karam un veidoja pārtikas uzkrājumus.

No otras puses, tas, ka mums ir liels eiroskeptiķu skaits neliecina par sabiedrības neinformētību. Tieši otrādi, tas liecina par to, ka sabiedrība ir izglītota un seko līdzi. Piemēram, tad, kad Latvijā atnāca pirmā SAPARD nauda, atbalsts ES Latvijas laukos palēcās līdz 64%, kas ir augstākais rādītājs. Savukārt, kad Eiropas Komisija (EK) nopublicēja, kā kandidātvalstis saņems subsīdijas un tiešos maksājumus, atbalstītāju skaits kopumā valstī nokritās par 22%. Tas liecina, ka cilvēki ļoti uzmanīgi seko lietām, kas notiek ap ES. Es domāju, ka, neskatoties uz šīm svārstībām, balsojumā cilvēki viennozīmīgi izšķirsies par labu ES.

Tomēr, vai Jūs domājat, ka sabiedrība ir ne tikai informēta par ES struktūru lēmumiem attiecībā uz Latviju, bet arī par Latvijas valdības paveikto šajā sarunu procesā un vai sabiedrībai ir izskaidrots, kāpēc ir šādi EK lēmumi un ko tie tieši nozīmē Latvijas iedzīvotājam?

Vienmēr var gribēt vairāk. Valdības komunikācijas politika, protams, varētu būt daudz labāka. Turklāt šī informēšana būtu bijusi kvalitatīvāka, ja pa vidu nebūtu vēlēšanas, kurās viens otrs sāk spekulēt uz šiem jautājumiem. Piemēram, zaļā zemniece Ingrīda Ūdre, kas stāsta par 400 000 zemniekiem, kas zaudēs darba vietas, lai gan Latvijas lauksaimniecībā vispār ir tikai 270 tūkstoši nodarbināto. Nu, protams, var šādā stilā laist muļķi un kultivēt ienaidnieka tēlu. Protams, tas ir devis savu artavu sabiedrības attieksmē pret ES.

Kopumā man šķiet, ka šī komunikācija varēja būt plašāka, bet mēs esam centušies darīt maksimāli daudz. Piemēram, esam sagatavojuši speciālu komunikāciju politiku, kuru nākamajā Eiropas integrācijas padomes sēdē apspriedīsim un kura būs jāiestrādā nākamā gada budžetā.

Viena no lietām, ko regulāri EK savos ziņojumos pārmet Latvijai, ir administratīvais vājums, jeb valsts pārvaldes “brāķis”. Kā Jūs domājat, vai LC nepārsteidzās ar valsts reformu ministrijas likvidēšanu jau pirms 6.Saeimas vēlēšanām? Kā šobrīd būtu jārisina tā saucamā valsts pārvaldes “brāķa” problēma?

Es negribētu teikt, ka valsts pārvaldei ir kāds īpašs vājums vai ka valsts pārvalde ir kļuvusi vājāka. Gadu gaitā valsts pārvalde tomēr ir attīstījusies. Ir palielināts ierēdņu skaits. Valsts pārvalde ir skaidri sastrukturēta. Piemēram, ir atrasta vieta policijai, ugunsdzēsējiem, robežsardzei. Ir arī efektivizēta pārvalde, pieņemot likumu par aģentūrām. Tā kā patiesībā tā nav vāja. Savukārt, skatoties vēsturiski, valsts reformu ministrijas likvidēšana bija absolūti pārsteidzīga un nepareiza rīcība. Ja mēs vēl vienu Saeimu būtu visas lietas noveduši līdz galam, tad mums tagad nebūtu šo pārmetumu.

Nosauciet lūdzu konkrēti, kādi tad ir tie šķēršļi valsts pārvaldes dinamiskai attīstībai un kur Jūs redzat to pārmetumu cēloni?

Mums ir audita ziņojums par valsts pārvaldi, tajā ir virkne rekomendāciju. ES tagad pārbauda, vai šīs rekomendācijas ir ievērotas. Viena no lietām, kas tiek pārmesta, ir zemas algas – ka neesot iedarbināta vienota valsts pārvaldes darbinieku algu sistēma. Tā daļēji jau ir iedarbināta, tikai algu līmenis nav tāds, kādu mums ir rekomendējuši. Tāpēc tiek pieņemts, ka pie zemāka atalgojuma valsts pārvaldē ir augstāks kopējais korupcijas līmenis.

Tad mums pārmet nepietiekamu ierēdņu rotāciju. Tā ir taisnība, ka visā valsts pārvaldē ierēdņi nerotē, jo es nezinu, kā, piemēram, labklājības jomā specializētu ierēdni varētu pārcelt, piemēram, uz Zemkopības ministriju. Kāda ir tādas pārcelšanas jēga? Savukārt Valsts ieņēmumu dienestā, robežsardzē un Iekšlietu ministrijā mums rotācija ir ieviesta. Taču es uzskatu, ka rotācija nedrīkst kļūt par pašmērķi.

Vēl, protams, valsts administratīvo kapacitāti saista ar tiesu sistēmu, ar to, ka ir ilgas izmeklēšanas un tiesas process ir komplicēts, bet par to jau es runāju.

Kā komentējat Jūsu iespējamā pēcnācēja Einara Repšes teikto, ka pie valsts administratīvās mazspējas lielā mērā ir vainojami paši ierēdņi, kas slikti strādā, ne politiķi?

Ierēdņa uzdevums ir pildīt likumus vai politiķa norādījumus attiecībā uz kādiem konkrētiem normatīviem aktiem. Es nevaru noliegt, ka daļa ierēdņu varētu nevīžīgi izturēties pret pienākumu pildīšanu, bet tā ir absolūti mazākā daļa. Es domāju, ka tieši ierēdņu korpuss lielākajā daļā ministriju ir tāds, kas ir gatavs ļoti operatīvi un dinamiski veikt jebkurus konkrētus un loģistiskus uzdevumus, situācijas novērtējumu un analīzi. Un šie vārdi, manuprāt, ir pārsteidzīgi. Tāpat kā tagad katram ierēdnim pateikt: “Tu tagad divu nedēļu laikā sastādi plānu, turklāt tā, lai tev jau trešajā nedēļā būtu rezultāti!” Nu es vienkārši gribu to redzēt. Es esmu strādājis par ierēdni, biju departamenta direktors. Atceros, ka bija pat tādi ministri, kuriem nebija priekšstata par to, kā valstī lietas ir jāattīsta, un tad mēs ierēdņi gājām pie ministra un skaidrojām saviem politiskajiem vadītājiem, kā lietām ir jānotiek.

Vēl viena tēma, kas ir gan valdības prioritāšu skaitā, gan tiek minēta ES iestāšanās kontekstā, ir sabiedrības integrācija. Socioloģiskie pētījumi un arī vēlēšanu kampaņa rāda, ka latviešu partijas neuzrunāja vēlētājus – cittautiešus. Tas atspoguļojās arī vēlēšanu rezultātos. Kādas, Jūsuprāt, bijušas valdības galvenās kļūdas, kuras neļauj Latvijā veidoties vienotai sabiedrībai?

Man liekas, ka manas valdības laikā esam izdarījuši maksimāli daudz. No vienas puses, ir izpildīti visi politiskie kritēriji, kurus mums ir izvirzījusi ES un NATO. Tāpat ir radīti visi priekšnosacījumi sabiedrības integrācijai – ir likums par integrāciju, ir Sabiedrības integrācijas fonds. Tie ir ļoti konkrēti instrumenti. Tāpat kā ierobežojumu dzēšana attiecībā uz valodas zināšanām deputātiem, tas, ka vidusskolas eksāmens latviešu valodā tiek pielīdzināts valsts valodas eksāmenam, ejot uz naturalizāciju. Tie ir soļi pareizā virzienā.

Es domāju, ka tās mūsu kaimiņvalstis, kas uzskata Latvijas virzību uz ES un NATO par nepareizām ārpolitikas prioritātēm, ir darījušas visu, lai sabiedrību sašķeltu. Tiek par visu varu meklētas kaut kādas pazīmes, ka cilvēki tiek diskriminēti. Taču tas ir absurds, jo mēs esam pateikuši – durvis ir vaļā, logi naturalizācijai ir noņemti, viņiem ir pašiem jāgrib.

Personiski es domāju, ka vienīgā lielā kļūda bija stingrais noteikums, ka 2004.gadā visām skolām obligāti būs jāpāriet uz mācībām latviešu valodā. To nevarēs izdarīt un 2003.gadā būs jākonstatē, ka nav pietiekami daudz mācību materiālu, ka trūkst labu skolotāju, ka nav motivācijas instrumentu, kas liktu labiem latviešu valodas skolotājiem strādāt, piemēram, Latgalē. Tāpēc būs jāveido pārejas noteikumi.

Ko Jūs vienkārši kā pilsonis gaidāt no nākamās valdības?

Es gaidīšu, lai viņi izpilda savus priekšvēlēšanu solījumus. Es gribu redzēt papildus 400 miljonus budžeta ieņēmumu daļā, es gribu, lai cilvēkiem algas tiek palielinātas divas trīs reizes un sasniedz Latvijas Bankas darbinieku algu līmeni. Es gribu, lai mana mamma saņem divas reizes lielāku pensiju. Tik daudz kas ir sasolīts. Piemēram, es varētu gribēt, lai Ingrīda Ūdre aizbrauc uz Briseli un sarunā, ka tiešie maksājumi Latvijai ir simtprocentīgi tādi paši kā dalībvalstīm. Es gaidīšu, kad viņi to izpildīs, bet, ja neizpildīs, es par to runāšu. Jau iepriekš esmu teicis, ka nedrīkst bezatbildīgi solīt un es to atšķirībā no viņiem neesmu darījis.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!