Labrīt, lasītāji!Vienotība sev noīrēja biroju. Kustība "Par labu Latviju mums un mūsu sponsoriem" nolēma tam priekšā nolikt mikroautobusu, uz kura rēgojas Latvijas galvenais buldozers ar pat ļoti izteiksmīgo lozungu "CIETI!" Vienotības jaunieši uz to reaģēja, mikroautobusu apkarinot ar Vienotības baloniem. Kustība "Par labu Latviju mums un mūsu sponsoriem" uz to reaģēja, izsūtot preses relīzi, lai paustu prieku par to, ka Vienotība atbalsta kustību "Par labu Latviju mums un mūsu sponsoriem."
Smilšu kaste mīļie, kur spainīti un lāpstiņu nevar pārdalīt. “Diskusija,” kuras pamatā ir jēdziens “ja tu man šitā, tad es tev tā.” Vispār šogad priekšvēlēšanu kampaņā tas ir vadmotīvs. Politiķi un politikāņi visnotaļ paniski neko nevēlas teikt par valstij un sabiedrībai šogad vissvarīgāko jautājumu, proti — par valsts budžetu un tā “optimizāciju,” un tāpēc nopietnas diskusijas vietā mēs redzam šo bērnudārzu. Vienotība baida ar bubuli, kas saucas Urbanovičs. Saskaņas centrs baida ar bubuli, kas saucas “Biškeka.” Kustība “Par labu Latviju mums un mūsu sponsoriem” baida ar bubuli, kas saucas geji. Tēvzemieši, kas tagad ir apvienojušies ar lāpu gājienu organizēšanas speciālistiem, kārtējo reizi baida ar bubuli, kas saucas Krievija. Re, re, satiksmes ministrs demonstratīvi ir pametis televīzijas raidījumu kanālā TV5, kur viņš aicināts uz jautājumiem atbildēt krievu valodā. Vai satiksmes ministrs nekad, nekad, nekad, nekad, nekad Latvijā nav ar žurnālistiem runājis krievu valodā? Diez vai. Taču tāda mums šoruden ir mode. Pat Ušakovs preses konferencē ar Maskavas fīreru uz krievu valodā uzdotu jautājumu atbildēja valsts valodā.
Tik, cik kāds ir runājis par valsts tautsaimniecību nākamajā gadā, tas lielākoties ir bijis deklaratīvu frāžu (“Valsts bez parādiem, atbrīvojoties no faktiskās fiskālās okupācijas”) un tukšu solījumu cerībā, ka vēlētājs būs liels muļķis un uzķersies, līmenī (“Darbs katram,” “Bezmaksas veselības aprūpe bērniem un pensionāriem”). Nezinu, kam ir jānotiek, lai atlikušajā mēnesī pirms vēlēšanām notiktu nudien nopietna saruna par to, kas valsti gaida 3. oktobrī un pēc tam. Politikāņi jau mums lielākoties ir glancēti, žurnālists var uzdot vienalga kuru jautājumu un politikānis mals savu maļamo. Atsevišķi eksemplāri uz to ir ļoti trenēti, jo negribētos jau pēc 10 gadiem un vairāk joprojām atkārtot tīņa līmeņa pārdomas par iekšām un visu pārējo. Protams, vienā ziņā politikāņus var saprast, jo patlaban varbūt pāris lietas ir konkrēti skaidras, bet vietu sadalījums 10. Saeimā ir pat ļoti miglā tīts. Un tāpēc drošāk ir neteikt neko. Vien vēlētājiem derētu atcerēties vēl vienu lietu, kas ir konkrēti skaidra: Viss, ko politikāņi pauž un sola patlaban, ir ar lietošanas termiņu līdz 2010. gada 2. oktobrim, plkst. 20.00, kad beigsies balsošana. Pēc tam, varat zināt ļoti droši, absolūti nekas no solītā vairs netiks ņemts vērā. Un dzīvosim tālāk nākamos četrus gadus vai vismaz līdz brīdim, kad pašreizējam vai kādam citam Valsts prezidentam šis cirks apniks. Banānu republikas cienīgs process.
***
Un vēl. Padomā tu, cilvēks. Tu esi ogļracis Čīlē. Notikusi avārija, tu kopā ar vēl 32 ogļračiem esi iesprostots mazā telpā (50 kvadrātmetri) tālu zem zemes. Tev tiek piegādāts ūdens un ēdiens, tu vari sazināties ar mīļotajām personām ar interneta video starpniecību, bet vispār tev ir pateikts, ka pakaļ tev kāds atnāks tikai tā ap Ziemassvētkiem, jo ātrāk to nav iespējams izdarīt. Tev top paskaidrots, ka tiek būvēts īpašs lifts un rakta šahta, un ar šo liftu tu un visi tavi likteņa biedri tiksit izcelti saulīte. Bet viens gan. Ja tu esi tāds raženāks augumā padevies, tad derētu notievēt, jo lifts īpaši liels nebūs. Pavingro. Nudien liktenis ir skarbs. Ne vien esi mēnešiem ilgi iesprostots pazemē pie temperatūras +33 grādu, bet nu tev likts vingrot! Bļāviens!
Jauku visiem dienu.