Raksts

Barbari pie vārtiem


Datums:
07. marts, 2009


Autori

Kārlis Streips


Labdien, lasītāji!Būtībā tikai un vienīgi Krievijas atzītā Abhāzijas "valsts," kura patiesībā ir Gruzijas province un integrāla tās sastāvdaļa, paziņojusi, ka tā noslēgusi līgumu ar draudzīgo okupētāj ... oi, atvainojos, kaimiņvalsti, par karaspēka izvietošanu Abhāzijā 49 gadu garumā. Jādomā, ka provinces pārstāvji uz Maskavu devās ar tikpat sakumpušu muguru, kā to pirms gandrīz 70 gadiem darīja mūsu tautieši ar lūgumu, Latviju "uzņemt" Padumjajā savienībā. Taču tas ir gluži tikpat pretīgi, un līdzības starp PSRS okupāciju Latvijā un Krievijas federācijas okupāciju Gruzijā ir nepārprotamas. (Zinu, ka Abhāziju "atzīst" arī Nikaragva, bet tas nu ir krietni mazāk kā nopietni.)

Šī vēsts savienojama ar apstākli, ka viņdien Briselē NATO dalībvalstu ārlietu ministri paziņoja, ka attiecības ar Krieviju tiks atjaunotas vai, kā to pirms brīža pateica ASV viceprezidents Džo Baidens, “pārlādētas.” ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone Briselē gan bilda, ka tas nenozīmē revidētu attieksmi pret Kremļa kaimiņvalstīm, taču būtībā NATO paziņojums nozīmē esošās situācijas de facto akceptēšanu. Karot, lai Putina zēnus padzītu no Abhāzijas un Dienvidosetijas neviens netaisās, un labi, ka tā, bet vienalga 2009. gads ieies vēsturē kā gads, kurā NATO paklanījās un akceptēja vardarbīgu pārdalīšanu valstī, kura, iespējams, ar laiku pati kļūs par NATO dalībvalsti.

Lūk, diplomātijas ierobežojumi. Katru reizi, kad Krievijas cars un viņa pakalpiņi sāk pīkstēt par to, ka ASV paredzētā pretrakešu aizsardzības sistēma Polijā un Čehijā rada ārprātīgus draudus pret Krievijas drošību, nav bijis neviena, kurš attiecīgajai personai spējis pateikt to, kas patiesībā būtu sakāms: “Aizveries! Tu piedzēries esi, ka tādas muļķības gvelz? Prātiņš galīgi izkūkots? Ej pupās!” Angļu valodā ekvivalents būtu “What the f*ck is the matter with you?” Atkal, droši vien labi, ka tā, bet nu bļāviens, cik ilgi Krievijas nenormālajai bezkaunībai visa pārējā pasaule dos zaļo gaismu?!! Tieši šajā ziņā kuņģa jēlumu rada apziņa, cik ļoti daudz eiropiešu ir gatavi spraust asti kājstarpē tāpēc, ka Krievija kontrolē lielus naftas resursus. Bijušais Vācijas vadītājs Šrēders kļuva par gatavo mauku, lai savā valstī nodrošinātu gazpromizāciju, kura pie mums pagaidām vēl tikai saistās ar īpašumtiesību daļu Latvijas gāzē un ar hokeju. Ir jau taisnība, ka ar Krieviju par šo to vajag runāt, ne mazums tāpēc, ka pēc PSRS sabrukuma tā sagrāba vietu ANO Drošības padomē, kur Maskava var nodrošināt tikpat daudz palaidnību un ļaunuma, kā to kādreiz darīja “diplomāti” no PSRS. Taču stingrāku valodu gribētos gan dzirdēt, ne tikai no mūsu Valsts prezidenta, kurš reiz ar caru Vladimiru atļāvās runāt puslīdz atklātā tekstā, bet arī no pasaules grandiem. Nav jau tā, ka Krievija kādreiz aizslēgs robežas un iegrims pavisam sevī. Kremļa kontrolētā nafta un gāze ir vērtīga tikai tādā gadījumā, ja kāds to nopērk. Bet, ja valsts ir nolēmusi, ka tā ir barbars, tad pārējai pasaulei jānodrošinās kā pret barbaru. Barbars mēdz būt pārāk dumjš, lai ar to sanāktu normāla saruna. Bet Abhāzijā viņš tomēr savu izdarīja. Kur viņš rīkosies nākamreiz? Un vai pasaule tam būs gatava?

Jauku visiem dienu. Izņemot barbarus.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!