Raksts

Baltijas tīģerim neasi nagi


Datums:
19. septembris, 2006


Foto: B. Koļesņikovs © AFI

Lai varētu sasniegt Nacionālajā attīstības plānā nospraustos uz inovācijām balstītas tautsaimniecības attīstības mērķus, Latvijai nepieciešams radikāli kāpināt cilvēkresursu produktivitāti, paaugstinot nodarbināto kvalifikāciju un veidojot darba vietās radošu darba vidi.

Šogad notiek intensīvs darbs pie Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu plānošanas nākamajiem septiņiem gadiem. Laikā no 2007. līdz 2013.gadam Latvijai kopā būs pieejami četri miljardi eiro un valdība deklarējusi, ka šīs naudas galvenā prioritāte ir cilvēkresursu attīstība. Tomēr tieši ar cilvēkresursu attīstības un nodarbinātības vecināšanas pasākumu plānošanu veicies visgausāk. Bieži vien atbildīgās ministrijas gaida viena uz otru un nespēj vienoties par kopīgiem stratēģiskiem mērķiem. Rodas sajūta, ka Latvijā ir ideju trūkums, kā ieguldīt ES fondus tā, lai patiešām panāktu ilgtermiņa ietekmi uz cilvēkresursu kvalitāti valstī.

No pieejamās ES naudas Eiropas Sociālais fonds ir tas, kura finansējumu var izlietot tiešiem cilvēkresursu attīstības mērķiem – nodarbinātības veicināšanai, izglītības attīstībai un sociālās atstumtības mazināšanai. Taču jau kopš 2005.gada Eiropas Sociālā fonda apguve nenorit tik veiksmīgi, kā cerēts. Jau šī gada 1.jūnijā notika pirmā naudas pārdale par labu infrastruktūras projektiem – nodarbināto apmācībai atvēlētie 6,5 miljoni[1] latu novirzīti slimnīcu būvēšanai. Dzelži un ceļi Latvijas ierēdniecībai ir pieņemamāks ES fondu ieguldījuma veids nekā ieguldījums cilvēkos un nodarbinātībā. Un arī nākamo septiņu gadu laikā Eiropas Sociālā fonda aktivitātēm atvēlēti tikai 11,42%[2] no visa lielā Eiropas pīrāga.

Tajā pašā laikā šī gada 4.jūlijā valdība pieņēma Nacionālo attīstības plānu, kurā teikts, ka septiņu gadu laikā Latvijas attīstības mērķis ir tāda tautsaimniecības izaugsme, kas balstās uz izglītotu un radošu cilvēku, uzņēmumu tehnoloģisko izcilību un attīstītu zinātni un pētniecību. Lai sasniegtu šos mērķus, galvenais un vienīgais virzītājspēks būs cilvēks. Latvijas izaugsme būs atkarīga no tā, cik izglītots un radošs, ziņkārīgs un riskēt gatavs, darba tirgum piemērots un ieinteresēts būs šis cilvēks. Šo mērķu sasniegšanai, Latvijai radikāli jāceļ izglītības kvalitāte, jāveicina darbaspējas vecumā esošo cilvēku interese par zinātni un uzņēmējdarbību, kā arī jānodrošina ilgspējīgas nodarbinātības atbalsta pasākumi tiem, kas nekļūs par izgudrotājiem vai uzņēmējiem.

Lai meklētu atbildes uz jautājumiem par cilvēkresursu attīstību, šī gada 6.septembrī notika Sabiedriskās politikas forums „Mērķis: Izglītots un radošs cilvēks”. Ar Sorosa fonda – Latvija finansiālu atbalstu forums notika jau septīto gadu. Katru gadu tas veltīts kādai aktuālai sabiedriskai tēmai, šogad – cilvēkresursu jautājumam.

Kāpēc jādomā par cilvēkresursu attīstību?

Analizējot cilvēkresursus Latvijā, jārunā par divām tēmām –cilvēkresursu pieejamību un kvalitāti. Runājot par pieejamību jeb pietiekamību, statistikas dati runā paši par sevi.

Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju skaits 15 gadu laikā samazinājies par 373,5 tūkstošiem – no 2,67 miljoniem 1990.gada sākumā līdz 2,29 miljoniem 2006.gada sākumā.[3] Liela nozīme iedzīvotāju skaita kritumā ir dabiskā pieauguma negatīvajiem rādītājiem. 1990.gads Latvijas jaunāko laiku vēsturē bija pēdējais, kad iedzīvotāju dabiskais pieaugums bija rakstāms ar plus zīmi. Pēdējo 15 gadu laikā iedzīvotāju dabiskais pieaugums vidēji ir bijis -0,5 procenti gadā. Piemēram, 2005.gadā iedzīvotāju skaits samazinājās par 11 tūkstošiem cilvēku[4].

Dzimstības kritums pēdējo 15 gadu laikā atsauksies uz darba tirgu jau vistuvākajā laikā. Paredzams, ka jau tuvāko trīs līdz piecu gadu laikā darba tirgū ienāks daudz mazāk cilvēku nekā tas bijis līdz šim, un kritums turpināsies vēl vismaz 15 gadus. Jau pašlaik aktuālā darbaspēka trūkuma problēma saasināsies vēl vairāk.

Tātad jautājumā par cilvēkresursu pietiekamību Latvija stāv lielu problēmu priekšā. Diez vai vēlamies redzēt attīstāmies scenāriju, ka darba rokas lielos daudzumos būs jāimportē. Tāpēc ir svarīgi domāt par darba produktivitātes kāpināšanu, ko var sasniegt ar augstākas kvalitātes darbaspēku. Taču arī jautājumā par cilvēkresursu kvalitāti Latvijas esošā situācija nebūt nav tik spoža.

Cilvēkresursi un darba tirgus

Vidusskolu un pat augstskolu absolventi nav gatavi darba tirgum. Vienus ierobežo pārāk agri izdarītā izvēle nemācīties eksaktos priekšmetus, citus atkal darba tikuma trūkums. Daudzi ražotāji atver savus apmācības centrus, lai jaunos darbiniekus ievadītu darba specifikā. Taču arī ar to nepietiek. Uzņēmēji pauž savu sašutumu, ka jauniešiem trūkst nepieciešamās pamatprasmes, svešvalodu zināšanu līmenis ir ļoti zems un arī latviešu valodas rakstība klibo.

Profesionālo skolu absolventi ir šaurā profesijā teorētiski iedīdīti, tomēr tiem pietrūkst prasmes pielietot savas zināšanas praktiski. Tāpat tie arī nespēj vispusīgi pielāgoties darba tirgus prasībām dažādās jomās. Kā apgalvo personālatlases kompānijas Mercuri Urval vadošā konsultante Dace Lāce: „Uzņēmēji Latvijā meklē cilvēku – orķestri.” Tātad formālajai izglītības sistēmai jaunietim būtu jāiemāca vispārīgas zināšanas par daudzām jomām un pats galvenais – jāiemāca mācīties. Tāpēc svarīgākais, ko skolām jādod, ir spēja pielāgoties dinamiskajām izmaiņām darba tirgū.

Vienlaicīgi valstī būtu jāattīsta visaptverošs otrās iespējas izglītības piedāvājums tiem nodarbinātajiem, kuri vēlas pārkvalificēties un ekonomiski pasīvajiem, kuriem trūkst nepieciešamās pamatprasmes. Latvijā vēl nav izveidojies stabils pieaugušo izglītības pakalpojumu tīkls, kas būtu pieejams lauku iedzīvotājiem un daudzajām sociālās atstumtības riska grupām. Tādējādi mēs varētu ievērojami palielināt darba tirgū pieejamo cilvēkresursu skaitu.

Tomēr kvalitatīvu cilvēkresursu trūkumā nav vainojama tikai izglītības sistēma, bet arī līdzšinējās darba devēju un darba ņēmēju attiecības. Glasgovas universitātes profesors Čarlzs Vulfsons apgalvo, ka cilvēki bēg prom uz Īriju tāpēc, ka darba devēji pret darbiniekiem neizturas kā pret cilvēkiem, bet gan kā izmantojamiem subjektiem. Viņš atsaucas uz Eiropas Dzīves un darba apstākļu paaugstināšanas fonda pētījumu par iemesliem, kāpēc Baltijas valstu un Polijas (no desmit jaunajām ES dalībvalstīm šo četru valstu iedzīvotājiem piemīt visaugstākā mobilitāte) iedzīvotāji ir gatavi doties strādāt uz citām ES dalībvalstīm. Kā divi galvenie iemesli minēti augstāks ienākumu līmenis un labāki darba apstākļi.[5]

Č.Vulfsons norāda, ka zemās algas, slikti vai pat dzīvībai bīstami darba apstākļi, garās darba stundas, nodokļu nemaksāšana un īstermiņa darba līgumi vai pat darba līgumu trūkums[6] ir novedis pie tā, ka Latviju pametuši jau apmēram 50 000 – 70 000 darbaspējas vecuma cilvēki. Tas ir tik pat daudz, cik 1941. un 1949.gada deportācijās kopā. Slikto darba attiecību rezultātā Latvija ne tikai zaudē kvantitatīvi, bet arī mājās palikušie nevar dot kvalitatīvu devumu darba tirgum. Darba devēju un ņēmēju attiecības nav balstītas un abpusēju uzticēšanos un lojalitāti, kas ir priekšnosacījums, lai darba vietā izveidotos radoša un uz jaunām idejām orientēta vide.

Radošuma nenovērtētā loma

Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Lerijs Stauts apgalvo, ka jaunas idejas un inovācijas var rasties tikai tādā vidē, kas atvērta riskam.[7] Darbiniekiem jābūt drošiem, ka viņi tiks uzslavēti pat arī tad, ja jaunās idejas būs pilnīgi izgāzušās. Latvijas tautsaimniecības visos sektoros nepieciešams veikt talanta reabilitāciju. Darbiniekus jāmotivē savam darbam pieiet ne-rutinēti un radoši, kā arī iesaistīties jaunu risinājumu, kvalitatīvāku produktu un pakalpojumu izstrādē.

Sabiedriskās politikas forumā izsmeļoši un pozitīvi motivējoši izskanēja Dānijas piemērs, kā veiksmīgi attīstīt radošumu. Dānijas arodbiedrības izglītības departaments „Artlab”[8] veic tādu kā savedēja lomu starp radošo industriju pārstāvjiem no vienas puses un ražotājiem, pakalpojumu sniedzējiem, valsts pārvaldi un citiem no otras puses. Tā rezultātā radošās industrijas pārstāvji spēj komercializēt savas idejas un ne-rutinizēto domāšanas veidu, savukārt citu biznesu pārstāvjiem atjaunojas radošā dzirksts. Šajā mijiedarbībā veidojas jauni, daudz kvalitatīvāki produkti un pakalpojumi.

Šāda prakse sasaucas ar Ziemeļvalstu ministru padomes nospraustajiem ekonomiskās politikas mērķiem: “Nākotnē konkurētspēju noteiks inovētprasme un spēja radīt tādu pievienoto vērtību, ko ir grūti citiem atdarināt. Tas prasa nostiprināt inovācijām draudzīgu kultūru un attīstīt spēju izmantot paša unikālās pamatprasmes un iemaņas. Globalizācijas iespaidā tamdēļ nevar tikai skatīties uz ārpasauli, lai saprastu kas un kā mainās. Globalizācijas iespaidā ir jāskatās arī uz iekšu, uz sevi un ir jāsaprot paša spējas un stiprās puses. Prasmes un spējas, kas ir stingri iesakņojušās vietējā kultūrā ir tās, kuras dod vislielāko konkurētspēju, jo tās ir visgrūtāk citiem atdarināmas.“[9]

Arī Latvijai būtu jāmācās no Ziemeļvalstu prakses. Lai varētu sasniegt Nacionālajā attīstības plānā nospraustos uz inovācijām balstītas tautsaimniecības attīstības mērķus, Latvijai nepieciešams radikāli kāpināt cilvēkresursu produktivitāti, paaugstinot nodarbināto kvalifikāciju un veidojot darba vietās radošu darba vidi. Tie ir būtiskākie uzdevumi nākamo septiņu gadu laikā, kuru paveikšanai jāpiesaista ES fondu finansējums.

_____________________

[1] ES struktūrfondu uzraudzības komiteja vienojas par finansējuma pārdali, Finanšu ministrija, 2006. gada 2. jūnijs.

[2] Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda piešķīruma sadalījumu starp Nacionālā stratēģiskā ietvardokumenta 2007.-2013.gadu periodam projekta tematiskajām asīm un pasākumiem, Finanšu ministrija.

[3] Iedzīvotāji un sociālie procesi, Centrālā statistikas pārvalde

[4] Turpat.

[5] Charles Woolfson, “Does Latvia Lead a ‘Race to The Bottom’ in the Enlarged EU?”

[6] Turpat.

[7] Larry Stout “Talanta reabilitācija. Kur paliek spožās acis pēc universitātes?”

[8] Nils Fuglesang, Radošums kā nodarbinātības un uzņēmējdarbības veicinātājs. Dānijas pieredze

[9] The Nordic region as a Global Winner Region: Tracing the Nordic Competitiveness model Nordic Council of Ministers, 2005


Septītais sabiedriskās politikas forums "Mērķis: Izglītots un radošs cilvēks"


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!