Latvijas Republikas Valsts prezidentei
Vairai Vīķei-Freibergai

PROVIDUS iepazinās ar 2007. gada 7. jūnijā Saeimā trešajā lasījumā pieņemtajiem grozījumiem likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” un lūdz Valsts prezidentu izskatīt iespēju prasīt likuma otrreizēju caurlūkošanu saskaņā ar Satversmes 71. pantu.

PROVIDUS iebilst pret likuma 11. panta sestās daļas 1. punktu un 13.² pantu. Priekšlikumi papildināt likumu ar šīm konceptuāli nozīmīgajām normām bija iesniegti tikai uz likumprojekta izskatīšanu 2. lasījumā, savukārt 3. lasījumā konceptuālu labojumu apspriešana jau ir neraksturīga. Līdz ar to šie grozījumi nav pilnvērtīgi apspriesti trijos lasījumos, un nav pietiekama uzmanība pievērsta iespējamiem alternatīviem risinājumiem līdzšinējā likuma redakcijā pastāvošo nepilnību novēršanai.

1) Likumā ir grozīts 11. pants, kura pirmā daļa nosaka, ka „valsts amatpersonai ir aizliegts, pildot valsts amatpersonas pienākumus, sagatavot vai izdot administratīvos aktus, veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas, slēgt līgumus vai veikt citas darbības, kurās šī valsts amatpersona, tās radinieki vai darījumu partneri ir personiski vai mantiski ieinteresēti.” Otrā daļa nosaka ierobežojumus darbībām attiecībā uz valsts amatpersonu darījumu partneriem arī divus gadus pēc līgumisko attiecību izbeigšanās.

11. pants ir papildināts ar sesto daļu, kuras 1. punkts neattiecinātu šī panta pirmajā un otrajā daļā noteiktos ierobežojumus uz Valsts prezidentu, Saeimas deputātiem, Ministru kabineta locekļiem vai pašvaldības domes (padomes) deputātiem gadījumos, kad minētās valsts amatpersonas piedalās ārējo normatīvo aktu vai politisko lēmumu pieņemšanā.

PROVIDUS uzskata, ka šādā redakcijā likums nepamatoti plaši legalizē interešu konflikta situācijā realizētu līdzdalību lemšanā par ārējiem normatīvajiem aktiem un politiskajiem lēmumiem. Taču valsts institūciju leģitimitātes veicināšanai ir sevišķi svarīgi stiprināt pārliecību par normatīvo aktu un politisko lēmumu atbilstību sabiedrības interesēm. 11. panta sestās daļas 1. punktā noteiktais izņēmums nepamatoti leģitimētu uzskaitīto amatpersonu iespējas izmantot amatu personiskās interesēs. Tādējādi tiktu apgrūtināta 2. pantā noteiktā likuma mērķa sasniegšana „nodrošināt valsts amatpersonu darbību sabiedrības interesēs, novēršot jebkuras valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās ieinteresētības ietekmi uz valsts amatpersonas darbību, veicināt valsts amatpersonu darbības atklātumu un atbildību sabiedrības priekšā, kā arī sabiedrības uzticēšanos valsts amatpersonu darbībai.”

Vienlaikus PROVIDUS atzīst, ka līdzšinējā likuma redakcija var izraisīt sarežģījumus, jo ārējie normatīvie akti un politiski lēmumi dažkārt skar jebkura Latvijas iedzīvotāja, t.sk. pašu lēmumu pieņēmēju intereses. Tomēr PROVIDUS uzskata, ka šajā pantā paredzētajiem papildinājumiem nevajadzētu stāties spēkā pirms nav rūpīgi izvērtētas iespējamās alternatīvas, piemēram:

·         Likumā definēt politiskā interešu konflikta jēdzienu, nosakot pienākumu Saeimas deputātiem, Ministru kabineta locekļiem un pašvaldības domes (padomes) deputātiem atturēties no piedalīšanās lēmumu pieņemšanā, kas skar šo amatpersonu individuālas mantiskas intereses, kam nav vispārzināms raksturs. Šis pienākums būtu nosakāms līdz ar nepieciešamiem izņēmumiem, kur nav iespējams līdzdalību lēmuma pieņemšanā uzticēt citām valsts amatpersonām.

·         Noteikt, ka, iesniedzot priekšlikumus, piedaloties debatēs un balsojot, Saeimas deputāts, Ministru kabineta loceklis vai pašvaldības domes (padomes) deputāts paziņo, ja attiecīgais jautājums ietekmē vai var ietekmēt šīs amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru individuālas mantiskas intereses, kam nav vispārzināms raksturs.

2) Likuma 13.² pants (Speciālie dāvanu pieņemšanas ierobežojumi ārpus valsts amatpersonas pienākumu pildīšanas) nosaka, ka valsts amatpersonai ārpus amata pienākumu pildīšanas ir aizliegts pieņemt dāvanas, ja attiecībā uz dāvinātāju valsts amatpersona divu gadu laikā pirms dāvanas saņemšanas ir sagatavojusi vai izdevusi administratīvos aktus vai veikusi uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas, kā arī slēgusi līgumus vai veikusi citas ar amata pienākumu pildīšanu saistītas darbības. Šī panta otrā daļa nosaka – ja valsts amatpersona ārpus amata pienākumu pildīšanas ir pieņēmusi dāvanas no fiziskajām vai juridiskajām personām, tā nav tiesīga attiecībā uz dāvanas devēju divu gadu laikā pēc dāvanas saņemšanas sagatavot vai izdot administratīvos aktus vai veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas, kā arī slēgt līgumus vai veikt citas ar amata pienākumu pildīšanu saistītas darbības.      

Līdz ar to tiek atcelts līdzšinējais dāvanu ierobežojumu, ka ārpus valsts amatpersonas amata pienākumu pildīšanas ir atļauts pieņemt dāvanas tikai tad, ja no vienas personas gada laikā saņemtās dāvanas vērtība nepārsniedz minimālās mēnešalgas apmēru. PROVIDUS uzskata, ka:  

·         Daļā situāciju ir ļoti grūti pārliecināties, vai dāvana pieņemta bez saistības ar amata pienākumu pildīšanu. Valsts amatpersona var veikt darbības, piemēram, piedalīties ārēju normatīvo aktu vai politisku lēmumu pieņemšanā, kuru saistība ar dāvinātāja interesēm nav acīmredzama pat, ja faktiski tāda saistība ir. Ārēja normatīva akta vispārēja rakstura dēļ var būt grūti konstatēt, ka tā pieņemšana nepārprotami attiecas uz konkrēto dāvinātāju (šī ir nozīmīga atšķirība no, piemēram, administratīva akta, kam ir konkrēts adresāts). Šādos gadījumos ierobežojums amatpersonas darbībām attiecībā uz dāvinātāju divus gadus pirms un divus gadus pēc dāvanas pieņemšanas būs neefektīvs.

·         Ļoti lielu dāvanu pieņemšana traucēs sasniegt likuma mērķi nodrošināt cita starpā „sabiedrības uzticēšanos valsts amatpersonu darbībai”. Ja valsts amatpersona ik pa laikam no dažādām personām pieņems dāvanas daudzu tūkstošu latu vērtībā, sabiedrībā visticamāk radīsies šaubas par to, vai dažādie dāvinātāji šai amatpersonai nav svarīgāki nekā darba devējs, t.i., valsts un sabiedrība kopumā. Gadījumos, kur valsts amatpersonas, kas pieņem dāvanas, amatam ir plaša kompetence un iespējas ietekmēt dažādus lēmumus un politikas veidošanu, būs grūti pārliecināties, ka amatpersonas konkrētas darbības nerada individualizētu mantisku labumu dāvinātājiem.

·         Latvijā pagaidām nav iedibināta pietiekami efektīva fizisko personu mantiskā stāvokļa kontroles sistēma. Radikāli atvieglojot nosacījumus, pie kādiem valsts amatpersonas drīkst pieņemt dāvanas ārpus amata pienākumu pildīšanas, pirms ir īstenota fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas sistēma, paplašināsies iespējas legalizēt nezināmas izcelsmes finanšu līdzekļus, norādot tos valsts amatpersonu deklarācijās kā dāvanas.

PROVIDUS atzīst, ka pašreizējo dāvanu apmēra limitu vismaz daļā situāciju var uzskatīt par nesamērīgi ierobežojošu, taču pirms tā atcelšanas būtu nopietni jāizvērtē iespējami alternatīvi risinājumi, no kuriem daži varētu būt sekojoši:

·         Viens no argumentiem par labu līdzšinējā ierobežojuma atcelšanai bija problēmas, ar ko sastapušās amatpersonas, nedrīkstot pieņemt apbalvojumus par sasniegumiem sportā un zinātnē. Šo konkrēto problēmu varētu risināt, nosakot likumā attiecīgu dāvanu pieņemšanas ierobežojuma izņēmumu.

·         Cits risinājums būtu pieļaujamā dāvanu apmēra palielināšana, samazinot neērtības, ko izraisa aizliegums pieņemt pat salīdzinoši nelielus labumus, kas nekādi nevarētu ietekmēt amatpersonas pienākumu pildīšanu. Tiesa, lai kāds būtu palielinātais limits – trīs, piecas vai desmit minimālās mēnešalgas – tā konkrētais apmērs būtu patvaļīgs, jo nav pilnīgi objektīvu kritēriju tā nospraušanai tajā vai citā līmenī. Tomēr dažādu naudas summas veidā izteiktu limitu attiecināšana uz dāvanu pieņemšanu vai dāvanu deklarēšanu ir dažādās valstīs vispārpieņemta prakse.

·         Lai samazinātu personu loku, kas ir pakļautas stingram preventīvam ierobežojumam, dāvanu apmēra ierobežojumu varētu saglabāt tikai tām amatpersonu kategorijām, kuru darbībām grūti identificēt konkrētus labuma guvējus. Tās pirmām kārtām ir politiskās amatpersonas – Valsts prezidents, Saeimas deputāti, Ministru kabineta locekļi un pašvaldības deputāti. Augstākajām amatpersonām ārpus amata pienākumu pildīšanas atļauto dāvanu apmēra ierobežojums ir pamatojams arī ar vajadzību uzturēt sevišķi augstu sabiedrības uzticēšanos tieši šīm amatpersonām.