Domnīca Providus ir sagatavojusi atzinumu par likumprojektu “Interešu pārstāvības atklātības likums” (Nr.1341/Lp13) pirms 3.lasījuma. Atzinumā ir vairāki priekšlikumi normu precizēšanai, kā arī vairāki apsvēruma veida komentāri, kuros Providus vērš uzmanību uz neskaidrībām, kādas varētu rasties likuma piemērošanā un kuras rosinām atrisināt vēl pirms 3.lasījuma Saeimā.
Aicinām izvērtēt 1.panta ceturtajā daļā ietverto “publiskā lēmuma” skaidrojumu un izvērtēt, vai to vajadzētu attiecināt arī tādiem administratīvajiem aktiem, kurus izdod pārvaldes amatpersonas, piemēram, ministriju valsts sekretāri. Piemēram, Labklājības ministrijas valsts sekretārs izdod administratīvu aktu par sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanu – šajā gadījumā būtu lietderīgi publiskot saziņu ar interešu pārstāvjiem, ja tie mēģina ietekmēt pieņemšanu.
Aicinām atbalstīt likumprojekta 3.panta piektās daļas 3.punktu šādā redakcijā:
“3) interešu pārstāvja biedru skaitu, dalībnieka, akcionāra un patiesā labuma guvēja (ja to ir iespējams noskaidrot) vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāda nav, — dzimšanas datumu), kā arī pastāvīgās dzīvesvietas valsti, bet, ja šajā pantā minētā persona ir juridiskā persona vai personālsabiedrība, — nosaukumu, reģistrācijas numuru, juridisko adresi un tiesisko formu;”
Pamatojums: biedrību, kuru darbības mērķis ir sabiedrības kopējais labums, kā arī arodbiedrību patiesā labuma guvējus nav iespējams identificēt. Ja par patiesā labuma guvējiem uzskatāmi visi biedrības biedri, tad tādā gadījumā biedrībām būs jāatklāj savs biedru saraksts un dati par biedriem, kas neatbilst LR normatīvajam regulējumam.
Providus aicinām izslēgt no likumprojekta 4.pantu, līdz tas tiek kvalitatīvi izstrādāts un sniedz skaidru priekšstatu par deklarēšanās sistēmu. Providus kopumā atbalsta pieeju, ka publiskās varas pārstāvjiem ir pienākums deklarēt saziņu ar lobistiem, taču pašreizējā panta redakcija nesniedz skaidru priekšstatu par deklarēšanās sistēmas darbību un saturu, kas ir būtiski likuma veiksmīgā piemērošanā, kā arī lai sasniegtu likuma mērķi, neradot nelabvēlīgas sekas uz konsultācijām ar sabiedrību.
Galvenie iebildumi pret šo pantu ir tādi, ka tas nesniedz skaidrus kritērijus, kā publiskās varas pārstāvjiem ikdienas darbā jārīkojas saziņā ar privātpersonām. Šī neskaidrība var būtiski apgrūtināt likuma mērķa sasniegšanu un negatīvi ietekmēt sabiedrības līdzdalību.
Providus ieskatā būtu jāprecizē šādi jautājumi:
- Kuru personu aktivitātes publiskās varas pārstāvjiem būs pienākums deklarēt?
Vai publiskās varas pārstāvji deklarēs ziņas par visām personām vai tikai par pārstāvjiem, kas ir reģistrēti Interešu pārstāvības reģistrā? Sanāksmē var piedalīties dažādi dalībnieki – profesionāli lobisti, aktīvisti, NVO pārstāvji, eksperti, utt. Visticamāk, ne visi no šiem dalībniekiem būs Interešu pārstāvju reģistrā, taču vai šie dalībnieki tiks atspoguļoti deklarēšanās sistēmā?
Skaidrība par šo jautājumu ir nepieciešama, jo tas ietekmē deklarēšanās sistēmas struktūru (vai deklarēšanās sistēmai ir jāparedz iespēja deklarēt tikai unikālo Interešu pārstāvja identifikācijas numuru vai arī jāparedz iespēja ierakstīt ziņas arī par personām, kuras nav Interešu pārstāvju reģistrā), administratīvo slodzi publiskās varas pārstāvjiem (katrā saziņā jānoskaidro informācija par personu, kuras nav Interešu pārstāvju reģistrā, tai skaitā, privātpersonu, kuras labā šī persona veic interešu pārstāvību).
Nav skaidrs, kā rīkoties tādos gadījumos, kur publiskās varas pārstāvjiem viņu rīcībā nav iespējams ievākt deklarējamās ziņas par Interešu pārstāvi vai tās ir nepilnīgas?
Nav skaidrs, kā rīkoties gadījumos, kad persona vairākkārt nodarbojusies ar interešu pārstāvības aktivitātēm, taču nav reģistrēta Interešu pārstāvju reģistrā – vai publiskās varas pārstāvis var pieprasīt šo personu reģistrēties reģistrā un vai publiskās varas pārstāvim ir tiesības līdz tam atteikt saziņu?
- Kuras interešu pārstāvības aktivitātes publiskās varas pārstāvjiem būs pienākums deklarēt un pēc kā vadīties, lai novērtētu – vai katrs no saziņas gadījumiem ir tāds, kas ir jādeklarē?
Likumam jādod skaidri atskaites punkti, kurus publiskās varas pārstāvji var izmantot, lai novērtētu, vai katra konkrēta saziņa ir tāda, kas ir jādeklarē Interešu pārstāvības deklarēšanās sistēmā.
Daži praktiski piemēri no domnīcas Providus saziņas ar publiskās varas pārstāvjiem, kuros pašreizējā likumprojekta redakcija nesniedz skaidrību par publiskās varas pārstāvju sagaidāmo rīcību:
- Sabiedrības integrācijas fondam ir izveidota Whatsapp grupa palīdzības organizēšanai un koordinēšanai Ukrainas kara bēgļiem, kurā piedalās apmēram 20 dažādas NVO un arī valsts institūcijas. 1) Vai Sabiedrības integrācijas fondam ir šāda grupa jādeklarē? 2)Kāda informācija deklarēšanās sistēmā jānorāda?
- Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārstāvji piedalās NVO rīkotā hakatonā, piemēram, par politisko partiju ziedotāju lielāku atklātību. 1)Vai ministriju pārstāvjiem ir jādeklarē šāda dalība hakatonā? 2)Kāda informācija par hakatona dalībniekiem jānorāda (ap 30-40 dalībnieku)?
- Valsts pārvalde pēdējos gados meklē inovatīvus risinājumus, tai skaitā arī attiecībā uz konsultācijām ar sabiedrību. Piemēram, Valsts kanceleja rīko domnīcu ar NVO pārstāvjiem, ekspertiem par sabiedrības līdzdalības uzlabošanu publiskajā pārvaldē, domnīcas darba rezultātā tiek izstrādātas vadlīnijas sabiedrības līdzdalības organizēšanai valsts pārvaldē. Vai Valsts kancelejai šī aktivitāte ir jādeklarē? Kāda informācija Valsts kancelejai ir jānorāda par šādu domnīcu (ap 20-30 dalībnieki)?
- Tipiska aktivitāte, kas reizēm ir saistīta arī ar interešu pārstāvības mērķiem, ir kopīgu pasākumu rīkošana ar publiskās varas institūcijām. Piemēram, Rīgas dome kopā ar Providus rīko konferenci par sabiedrības līdzdalības uzlabošanu pašvaldībās, kuras ietvaros tiek apspriests par pašvaldības lēmumiem, struktūru, tās pilnveidošanu. Vai Rīgas domes pārstāvjiem jādeklarē šāda konference? Kādu informāciju jādeklarē par šādu pasākumu?
- Providus un Latvijas Pilsoniskā alianse ir veikusi pētījumu un rīko semināru ar Tieslietu ministrijas, Kultūras ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Finanšu ministrijas, Centrālās statistikas pārvaldes pārstāvjiem, lai apspriestu nepieciešamajiem uzlabojumiem NVO klasifikācijā. Semināra mērķis ir noskaidrot visu pušu viedokļus par trīs piedāvātajiem NVO klasifikatora uzlabojumu variantiem, katrā no tiem ir nepieciešamas izmaiņas normatīvajos aktos. Vai NVO pārstāvji šajā gadījumā ir eksperti (tādā gadījumā publiskās varas pārstāvjiem šī aktivitāte nav jādeklarē sistēmā) vai interešu pārstāvji? Vai publiskās varas pārstāvjiem ir jādeklarē dalība seminārā?
- Providus ir izstrādājis vadlīnijas pašvaldībām par Iedzīvotāju padomju veidošanu. Providus e-pasta sarakstē vēršas VARAM, lūdzot izteikt viedokli par Vadlīniju projektu. Vai VARAM ir jādeklarē e-pasta sarakste ar Providus, kurā Providus lūdz VARAM viedokli par Providus izstrādātajām vadlīnijām pašvaldībām, veidojot Iedzīvotāju padomes?
Aicinām iekļaut skaidrus kritērijus, pēc kuriem publiskā vara var novērtēt deklarējamās aktivitātes un nošķirt tās no aktivitātēm, kas nav deklarējamas – vai ikviena saziņa ir jādeklarē, vai tikai noteiktiem kritērijiem atbilstoša saziņa?
Saskatām augstu risku, ka, neatrisinot šo, pašreizējais regulējums atturēs publiskās varas pārstāvjus konsultēties ar sabiedrību un rīkot sabiedrības līdzdalības aktivitātes, jo jebkura saziņa radīs pienākumu to deklarēt, proti, pieaugs darba apjoms un publiskās varas pārstāvjiem būs lielāka motivācija samazināt saziņu ar sabiedrību, no tās izvairīties, tai skaitā, lai novērstu risku kļūdīties.
Providus uztur pirms 2.lasījuma iesniegtajā atzinumā ietverto priekšlikumu, proti, aicinām paredzēt administratīvo atbildību arī publiskās varas pārstāvjiem par interešu pārstāvības aktivitāšu nedeklarēšanu. Kā arī Providus aicina skaidrot, kas ir atbildīgā institūcija, pie kuras var vērsties gadījumos, ja ir aizdomas par iespējamiem Interešu pārstāvības atklātības likuma pārkāpumiem – vai tā ir Reģistra iestāde vai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, kurš veic administratīvā pārkāpuma procesu.
Ar cieņu,
Līga Stafecka
Domnīcas Providus vadošā pētniece
Atzinums sagatavots projekta “Interešu aizstāvība labākai pārvaldībai: no Latvijas pašvaldībām līdz Eiropas Savienībai” ietvaros ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par Semināra saturu atbild biedrība “Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS”.
