LR Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai
Atzinums par likumprojektu “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”
Sabiedriskās politikas centrs Providus (turpmāk – Providus) iepazinās ar izstrādātajiem grozījumiem Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā un vēlas sniegt savu atzinumu.
Providus iebilst pret to, ka tiek atcelti visi ierobežojumi partiju priekšvēlēšanu izdevumiem. Latvijas vēlēšanu kampaņu pieredze ļauj domāt, ka šādas rīcības sekas būs kampaņu izmaksu dramatisks pieaugums. Providus veiktais 2002.gada vēlēšanu vēlēšanu monitorings liecina, ka šīs kampaņas izdevumi, pār kuriem netika noteikti izdevumi “griesti”, bija vieni no lielākajiem pasaulē, rēķinot uz vienu balstiesīgo iedzīvotāju. Priekšvēlēšanu tēriņu ierobežojumi tika ieviesti 2004.gadā un tā rezultātā jau 2005.gada pašvaldību vēlēšanu kampaņa apturēja tendenci priekšvēlēšanu izmaksām dubultoties katrā jaunā vēlēšanu posmā. Providus arī informē, ka ir veikta socioloģiska aptauja par Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret partiju tēriņu ierobežojumiem, kura rāda, ka apmēram 70% iedzīvotāju ierobežojumus atbalsta (aptaujas rezultātus skat. portālā politika.lv).
Vienlaicīgi atzīstam, ka partiju tēriņu griestus ir sarežģīti kontrolēt. Tādēļ savos ierpriekšējos atzinumos un publikācijās Providus pārstāvji ir uzsvēruši, ka visefektīvākais līdzeklis, kā ierobežot partiju vajadzību pēc finansējuma, ir aizliegt politisko reklāmu raidorganizācijās. Reklāmas aizliegumu raidorganizācijās pamato lielās reklāmas izmaksas, kas būtiski izkropļo vēlēšanu kandidātu iespējas līdzvērtīgi iepazīstināt vēlētājus ar savu politisko programmu, kā arī veicina partiju atkarību no to finansētājiem. Reklāmas rullīšiem raidorganizācijās, īpaši televīzijā, ir liela emocionāla un manipulatīva ietekme, kas var maldināt vēlētāju un kavēt pieņemt pārdomātu, ar racionāliem argumentiem balstītu lēmumu. Turklāt politiskās reklāmas aizliegums raidorganizācijās atbilst mūsdienu attīstīto valstu tendencēm (politiskās reklāmas ir aizliegtas, piemēram, Zviedrijā, Lielbritānijā, Šveicē, Francijā).
Ja politiskās reklāmas aizliegums netiek noteikts, tad otrais labākais variants ir ierobežot partijas priekšvēlēšanu izdevumus. Šāds ierobežojums var izpausties divās formās:
– Ierobežot reklāmas raidlaiku, ko viena partija var iegādāties vienā priekšvēlēšanu periodā;
– Ierobežot visu priekšvēlēšanu tēriņu apjomus.
Reklāmas raidlaika iegādāšanās ierobežojuma priekšrocība – tas ir vienkārši kontrolējams. Piemēram, tiktu noteikts ka partija var iegādāties reklāmu raidlaiku, kas nepārsniedz 2 stundas. Tiklīdz uzraugošā institūcija fiksē, ka partija reklamējas ilgāk, tā konstatē likuma pārkāpumu. Šīs pieejas trūkums – partiju pārējie izdevumi (t.sk.par reklāmas izveidošanu) netiek kontrolēti.
Partiju priekšvēlēšanu tēriņu ierobežojumi pastāv jau šobrīd. Vadoties no iepriekšējo vēlēšanu pieredzes, jāatzīst, ka ir svarīgi panākt, lai partijām atļauto izdevumu apjoms būtu samērīgs – nebūtu tik zems, lai neļautu partijām veikt savas priekšvēlēšanu kampaņas, vai tik augsts, ka vēl aizvien pieļautu naudas nesamērīgu ietekmi uz demokrātiskajiem procesiem ietekmi.
Vēršam Jūsu uzmanību, ka, saglabājot vēlēšanu tēriņu “griestus”, ir jāatrisina Augstākās Tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2006.gada 3.novembra blakus lēmumā norādītās problēmas (lieta par vēlēšanu rezultātu atcelšanu). Šajā blakus lēmumā Senāts norādīja uz nepieciešamību izveidot efektīvu vēlēšanu norises tiesiskuma kontroles mehānismu. Proti, būtu jāizveido tādas procedūras, kas ļautu priekšvēlēšanu kampaņu likumības uzraugošajām institūcijām vēl kampaņas laikā konstatēt pieļautos likumu pārkāpumus un uz tiem operatīvi reaģēt.
Šo apsvērumu rezultātā Providus ir šādi priekšlikumi attiecībā uz izskatāmo likumprojektu:
1. Providus iebilst pret to, ka no likuma tiek izslēgts 8.4. pants, kas paredz ierobežot partiju priekšvēlēšanu izdevumus ar summu, kas nepārsniedz 0,20 latus uz katru vēlētāju iepriekšējās Saeimas, pašvaldību domes (padomes) vai Eiropas Parlamenta vēlēšanās.
Tādēļ Providus ierosina:
Izslēgt likumprojekta 1.un 2.punktus
2. Atbalstām pašreizējo partiju priekšvēlēšanu tēriņu samērīgu paaugstināšanu gadījumā, ja netiek samazināts atļautais priekšvēlēšanu reklāmas izvietošanas apjoms. Providus aplēses liecina, ka 5 partiju kampaņas varētu tikt uzskatītas par “dārgām” – proti, tās varētu būt tikai par priekšvēlēšanu reklāmu vien iztērējušas vairāk nekā 250 000 latus (atļautie kopējie izdevumi: 279 053). Vēl 5 partiju īstenotās kampaņas varētu uzskatīt par “vidēji dārgām” – proti, tās iztērēja reklāmām summas no 58 000 latu līdz 177 000 latus. 9 partiju kampaņas varētu tikt uzskatītas par salīdzinoši “lētām”, jo to kampaņu izdevumi bija mazāki, nekā 50 000 latu. Ņemot vērā šos apstākļus, par optimālu “griestu” apmēru, varētu atzīt summu, kas atbilst “vidēji dārgu” kampaņu veicēju priekšvēlēšanu reklāmu izvietošanas izdevumiem, tiem pieskaitot 40% (kas, atbilstoši pētījumiem par pasaules praksi, atbilst pārējiem partiju priekšvēlēšanu izdevumiem – ārpus politisko reklāmu izvietošanas). Tas nozīmē, ka 2006.gada cenām vislabāk būtu atbilduši tēriņu ierobežojumi apmēram 350 000 – 420 000 latu apmērā jeb apmēram 3000 minimālās mēnešalgas.
Tādēļ Providus ierosina:
Grozīt likumprojekta 8.4 pantu, nosakot, ka priekšvēlēšanu izdevumiem drīkst izlietot summu, kas nepārsniedz 350 000 (420 000) latus, kā arī nosakot CVK pienākumu 3 mēnešus pirms priekšvēlēšanu perioda sākuma paziņot uz attiecīgajām vēlēšanām atļauto priekšvēlēšanu izdevumu summu, tajā ierēķinot inflācijas faktoru.
3. Providus piekrīt likumprojekta atzinumā paustajam viedoklim, ka “vienotas metodikas trūkums gan tiesībsargājošajām, gan sabiedriskajām organizācijām neļauj viennozīmīgi konstatēt vēlēšanu pārtēriņus.” Taču šīs nepilnības cēlonis nav priekšvēlēšanu izdevumiem noteiktie “griesti” paši par sevi, bet gan nepietiekamais priekšvēlēšanu aģitācijas regulējums (piemēram, nav skaidri atrunāts pienākums medijiem pārdot reklāmas tikai par vienādām cenām – līdz ar to ir apgrūtinātas iespējas noteikt, cik partijas reāli ir par tām iztērējušas). Lai atvieglotu kontroles iespējas, ir iespējams noteikt apjoma ierobežojumus partiju izvietotajām reklāmām. Providus veiktais monitorings liecina, ka 2006.gada vēlēšanu kampaņā tikai 4 partijas izvietoja reklāmu raidorganizācijās, kas pārsniedza 2 stundas.
Tādēļ Providus piedāvā:
Apsvērt iespēju ierobežot partiju (partiju apvienību) iespējas iegādāties reklāmas raidorganizācijās, nosakot, ka vienas partijas vienā priekšvēlēšanu periodā raidorganizācijās izvietoto reklāmu kopajoms nedrīkst pārsniegt 2 stundas. Paralēli tam būtu palielināms partijām piešķirtais bezmaksas raidlaiks un ierobežojamas trešo personu iespējas izvietot reklāmas raidorganizācijas.
4. Providus atkārtoti piedāvā reklāmas raidlaiku, kas partijai piešķirts par nesamērīgi zemām cenām, uzskatīt par ziedojumu:
Tādēļ Providus ierosina:
Izteikt 2.panta 2.daļas 2.teikumu šādā redakcijā: “Par dāvinājumu (ziedojumu) šā likuma izpratnē tiek uzskatīta arī kustamas vai nekustamas mantas nodošana politiskās organizācijas (partijas) īpašumā, pakalpojumu sniegšana politiskajai organizācijai (partijai) vai priekšvēlēšanu reklāmas raidlaika piešķiršana par maksu, kas ir zemāka par attiecīgās kustamas vai nekustamas mantas, pakalpojuma vai reklāmas izvietošanas tirgus vērtību.
5. Providus atkārtoti piedāvā uzskatīt par dāvinājumu tādus priekšvēlēšanus reklāmas izdevumus, kurus ir veikusi persona, kas ir saistīta ar attiecīgo partiju.
Tādēļ Providus ierosina:
Papildināt 8.4. pantu ar jaunu sesto daļu šādā redakcijā:
(6) “Ja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs konstatē, ka trešā persona, kas izvieto priekšvēlēšanu reklāmas, ir deputāta kandidāts, politiskās partijas, kas piedalās vēlēšanās, biedrs, vai jebkura cita persona, kuras darbības, izvietojot reklāmu, ir saskaņotas ar politisko organizāciju (politisko organizāciju apvienību) vai politiskās organizācijas (politisko organizāciju apvienības) priekšvēlēšanu kampaņas rīkotājiem, tās izvietotās reklāmas ir uzskatāmas par dāvinājumu (ziedojumu) politiskajai organizācijai un izdevumi tiek ieskaitīti attiecīgās politiskās organizācijas atļauto priekšvēlēšanu izdevumu apmērā.”
6. Papildus šiem priekšlikumiem, iesakām noteikt, kādām ir jābūt partijas atļauto priekšvēlēšanu izdevumu pārtēriņa sekām, ja daļu no šī pārtēriņa veido ar šo partiju saistītu organizāciju izdevumi. Piemēram, sabiedriskā organizācija A, vienojoties ar politisku partiju B, izvieto priekšvēlēšanu reklāmas B labā 100 000 latu vērtībā. KNAB to atzīst par ziedojumu partijai un ieskaita B priekšvēlēšanu izdevumos. B pašas izdevumi atbilst atļautajam tēriņu apmēram.
Likumā būtu jāatrunā, vai šajā gadījumā no partijas B var prasīt:
1) atmaksāt nelikumīgi iegūto ziedojumu 100 000 latu apmērā (jo juridisko personu ziedojumi partijām ir aizliegti);
2) atmaksāt vēlēšanu kampaņā pārtērētos izdevumus (jo sabiedriskās organizācijas A un partijas B kopējie izdevumi pārsniedz atļauto apjomu);
3) gan atmaksāt ziedojumu 100 000 latu apmērā, gan pārtērētos izdevumus 100 000 latu apmērā.
Ar cieņu,
Vita Tērauda
Providus direktore