Raksts

Atzinums par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””


Datums:
26. aprīlis, 2007


LR Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisijai 

Rīga, 2007.gada 26. aprīlī

Nr. AL 2007 -_______

 

Atzinums par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””


Biedrība „Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS” izskatīja Saeimā 2007. gada 19. aprīlī 2. lasījumā pieņemto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” (turpmāk likumprojekts) un vēlas sniegt savu atzinumu par likumprojektu.

1)

Likumprojekts paredz grozīt likuma 11. pantu, kura pirmā daļa nosaka, ka „valsts amatpersonai ir aizliegts, pildot valsts amatpersonas pienākumus, sagatavot vai izdot administratīvos aktus, veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas, slēgt līgumus vai veikt citas darbības, kurās šī valsts amatpersona, tās radinieki vai darījumu partneri ir personiski vai mantiski ieinteresēti.” Otrā daļa nosaka ierobežojumus darbībām attiecībā uz valsts amatpersonu darījumu partneriem arī divus gadus pēc līgumisko attiecību izbeigšanās.

Likumprojekts paredz papildināt 11. pantu ar sesto daļu, neattiecinot šī panta pirmajā un otrajā daļā noteiktos ierobežojumus uz:

·         Valsts prezidentu, Saeimas deputātiem, Ministru kabineta locekļiem vai pašvaldības domes (padomes) deputātiem gadījumos, kad minētās valsts amatpersonas piedalās ārējo normatīvo aktu vai politisko lēmumu pieņemšanā;

·         Saeimas deputātiem, Ministru kabineta locekļiem vai pašvaldības domes (padomes) deputātiem gadījumos, kad minētās valsts amatpersonas piedalās attiecīgi Saeimas, Ministru kabineta vai pašvaldības domes (padomes) lēmuma pieņemšanā par atalgojuma noteikšanu vai valsts amatpersonas iecelšanu, ievēlēšanu vai apstiprināšanu amatā.

PROVIDUS uzskata, ka likumprojekta 11. panta sestā daļa legalizē interešu konflikta situācijā realizētu līdzdalību lemšanā par ārējiem normatīvajiem aktiem, politiskajiem lēmumiem, atalgojuma noteikšanu vai valsts amatpersonas iecelšanu, ievēlēšanu vai apstiprināšanu amatā. Likumprojektā ir uzskaitīti sabiedrības interesēm nozīmīgi lēmumu veidi, kuru leģitimitātes nodrošināšanai sevišķi svarīga ir pārliecība par to atbilstību sabiedrības interesēm. Likumprojektā skaidri noteiktais izņēmums, kas ļautu Valsts prezidentam, Saeimas deputātiem, Ministru kabineta locekļiem vai pašvaldības domes (padomes) deputātiem bez nosacījumiem veikt minētās darbības arī tad, ja šīs valsts amatpersonas, to radinieki vai darījumu partneri ir personiski vai mantiski ieinteresēti vai ja darbības attiecas uz bijušajiem darījumu partneriem ātrāk nekā divus gadus pēc līgumisko attiecību ar valsts amatpersonu izbeigšanās, nepamatoti leģitimētu uzskaitīto amatpersonu iespējas izmantot amatu personiskās interesēs.

Likumprojekta redakcija ļautu, piemēram:

·         Saeimas deputātam balsot par priekšlikumu uzņemt pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā šī deputāta radinieku;

·         Ministru kabineta loceklim piedalīties lēmuma pieņemšanā par kāda objekta privatizācijas pieteikuma izvērtēšanu, ko iesniedzis ministra darījuma partneris;

·         Pašvaldības domes (padomes) deputātam piedalīties lēmuma pieņemšanā par priekšlikumu teritoriālā plānojuma projektā, kas šim pašam deputātam izdevīgā veidā nosaka zonējumu viņam piederošā zemes īpašumā;

·         Pašvaldības domes (padomes) deputātam balsot par sava radinieka iecelšanu pašvaldības uzņēmuma vadītāja amatā.

Tādējādi tiktu apgrūtināta likuma mērķa sasniegšana nodrošināt valsts amatpersonu darbību sabiedrības interesēs, novēršot jebkuras valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās ieinteresētības ietekmi uz valsts amatpersonas darbību, veicināt valsts amatpersonu darbības atklātumu un atbildību sabiedrības priekšā, kā arī sabiedrības uzticēšanos valsts amatpersonu darbībai (2. pants). Ņemot vērā arī to, ka Latvijā kā īpaši akūta problēma nereti minēta tā sauktā valsts sagrābšana vai politiskā korupcija, nav pieņemama politisko lēmumu pieņemšanas izslēgšana no interešu konflikta regulējuma tvēruma.

Ja rodas situācijas, kur likuma 11. panta pašreizējā redakcija, neļauj valsts prezidentam, Saeimai, Ministru kabinetam vai pašvaldībai veikt savas funkcijas, likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” ir jānosaka speciāls regulējums konkrētam problemātisko situāciju veidam.

PROVIDUS iesaka noraidīt 11. panta sestās daļas ierosināto redakciju un izvērtēt konkrētas situācijas, kurās esošā 11. panta redakcija kavē institūciju funkciju realizēšanu, lai uz šī izvērtējuma pamata, ja nepieciešams, izstrādātu precīzāku regulējumu konkrētām situāciju kategorijām.

 

2)

Likumprojekts paredz papildināt likumu ar jaunu 13.2 pantu, atceļot līdzšinējo dāvanu apjoma ierobežojumu, kas noteica, ka ārpus valsts amatpersonas amata pienākumu pildīšanas ir atļauts pieņemt dāvanas tikai tad, ja no vienas personas gada laikā saņemtās dāvanas vērtība nepārsniedz minimālās mēnešalgas apmēru. PROVIDUS atzīst, ka vienas minimālās mēnešalgas apmērs var būt nesamērīgi ierobežojošs, bet neatbalsta ierobežojuma pilnīgu atcelšanu.

Neierobežota apmēra dāvanu pieņemšana izraisa risku nostādīt valsts amatpersonu nevēlamās atkarības attiecībās pat, ja dāvanas pieņemšana nav saistīta ar konkrētām valsts amatpersonas darbībām. Turklāt lielu dāvanu pieņemšana var izraisīt arī šaubas par valsts amatpersonas darbības objektivitāti un neitralitāti – it īpaši ja to apmērs sniedzas vairākos desmitos vai pat simtos tūkstošos latu. Turklāt amatpersona var veikt darbības, piemēram, piedalīties ārēju normatīvo aktu vai politisku lēmumu pieņemšanā, kuru saistība ar dāvinātāja interesēm nav acīmredzama pat, ja faktiski tāda saistība ir. Piemēram, konkrēts dāvinātājs var būt ieinteresēts, lai tiktu noteikts specifisks regulējums uzņēmējdarbības nozarei, kurā šis dāvinātājs darbojas. Tomēr ārēja normatīva akta vispārēja rakstura dēļ var būt grūti konstatēt, ka tā pieņemšana nepārprotami attiecas uz šo dāvinātāju. Šajos gadījumos neierobežota apmēra dāvanu pieņemšanas atļaušana veicinās negodīgu valsts amatpersonu iespējas iesaistīties kukuļņemšanā un legalizēt kukuļņemšanas rezultātā iegūtus līdzekļus.

PROVIDUS uzskata, ka pašreizējā likuma redakcija var izraisīt nesamērīgu ierobežojumu situācijā, kur valsts amatpersona pieņem dāvanu no personas, ar kuru tās atrodas faktiskā kopdzīvē jeb ar kuru ir kopīga saimniecība. Tie ir gadījumi, kur personas dzīvo faktiskā, taču nereģistrētā laulībā. Likuma mērķa sasniegšanai nav nepieciešams uz šiem gadījumiem attiecināt tikpat stingru regulējumu kā uz dāvanu pieņemšanu no pārējām personām.

PROVIDUS saskata augstu korupcijas risku situācijās, kur valsts amatpersonas, kas piedalījušās ārējo normatīvo aktu vai politisko lēmumu pieņemšanā, kā arī lēmumu pieņemšanā par atalgojuma noteikšanu vai valsts amatpersonas iecelšanu, ievēlēšanu vai apstiprināšanu amatā, pieņem dāvanas no personām, kuras ieinteresētas minētajos lēmumos. Piemēram, ja Saeimas deputāts iesniedzis un balsojis priekšlikumu likumprojektam, kas rada labvēlīgu uzņēmējdarbības regulējumu noteiktai uzņēmumu kategorijai, dāvanu pieņemšana no šo uzņēmumu pārstāvjiem grautu uzticību deputāta rīcības motivācijai no plašas sabiedrības interešu viedokļa.

PROVIDUS iesaka dāvanu apjoma ierobežojumu saglabāt, to paaugstinot, taču neattiecinot uz dāvanām, ko valsts amatpersona pieņem no radiniekiem un personām, ar kuru valsts amatpersonai ir kopīga saimniecība. PROVIDUS iesaka izteikt 13.2 panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Valsts amatpersonām ārpus valsts amatpersonas amata pienākumu pildīšanas ir atļauts pieņemt dāvanas no radiniekiem un personām, ar kurām valsts amatpersonai ir kopīga saimniecība. Valsts amatpersonai ārpus amata pienākumu pildīšanas ir aizliegts pieņemt dāvanas, ja:

1)      attiecībā uz dāvinātāju valsts amatpersona divu gadu laikā pirms dāvanas saņemšanas ir sagatavojusi vai izdevusi administratīvos aktus vai veikusi uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas, kā arī slēgusi līgumus vai veikusi citas ar amata pienākumu pildīšanu saistītas darbības,

2)      valsts amatpersona divu gadu laikā pirms dāvanas saņemšanas piedalījusies ārējo normatīvo aktu vai politisko lēmumu pieņemšanā, kā arī lēmumu pieņemšanā par atalgojuma noteikšanu vai valsts amatpersonas iecelšanu, ievēlēšanu vai apstiprināšanu amatā un šajā lēmumā ieinteresēts dāvinātājs,

3)      no vienas personas gada laikā saņemtās dāvanas vērtība pārsniedz trīs minimālo mēnešalgu apmēru.

(2) Ja valsts amatpersona ārpus amata pienākumu pildīšanas ir pieņēmusi dāvanas no fiziskajām vai juridiskajām personām, tā nav tiesīga attiecībā uz dāvanas devēju divu gadu laikā pēc dāvanas saņemšanas sagatavot vai izdot administratīvos aktus vai veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas, slēgt līgumus vai veikt citas ar amata pienākumu pildīšanu saistītas darbības, kā arī piedalīties ārējo normatīvo aktu vai politisko lēmumu pieņemšanā, kā arī lēmumu pieņemšanā par atalgojuma noteikšanu vai valsts amatpersonas iecelšanu, ievēlēšanu vai apstiprināšanu amatā, ja šajā lēmumā ieinteresēts dāvinātājs.”

Ar cieņu,

 Agnese Lešinska
PROVIDUS direktores vietniece

 


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!