Raksts

Atzinums par Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plānu 2021.-2023.gadam


Datums:
22. aprīļa, 2021


Autori

Iveta KažokaLīga StafeckaValts Kalniņš


Providus 2021.gada 23.aprīļa atzinums (nosūtīts KNAB)

Atzinumā iekļauti aptuveni 30 priekšlikumi.

Tā teksts PDF formā pieejams (šeitpdf).

Atzinums par Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plānu 2021.-2023.gadam

Sabiedriskās apspriešanas ietvaros domnīca Providus ir iepazinusies ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plānu 2021.-2023.gadam (turpmāk tekstā – Plāns) un sagatavojusi savus priekšlikumus tā papildināšanai.
Providus kopumā piekrīt Plānā ietvertajam mērķiem un rīcības virzieniem un atbalsta to sasniegšanai paredzētās aktivitātes. Vienlaikus, Providus ieskatā, plānam būtu nepieciešami šādi papildinājumi:
1. Ierosinājums: papildināt Plāna III. daļā ietverto pasākumu tabulu ar jaunu kolonnu, kurā sniegts īss problēmas apraksts vai skaidrojums (izklāstot risināmās problēmas būtību pēc līdzīga principa kā iezīmēts sadaļās “situācijas apraksts” Korupcijas novēršanas un apkarošanas pamatnostādnēs 2015.–2020.gadam.

Pamatojums: tas būtu nepieciešams divu galveno iemeslu dēļ:
1) lai sniegtu pamatojumu Plānā ietvertajiem pasākumiem. Šobrīd, izlasot plānu, ne par visiem uzdevumiem ir skaidrs, kādu problēmu ir plānots risināt un kāds šai problēmai ir sakars ar korupciju (piemēram, uzdevumi Nr.1.4, 1.5, 1.9, 2.5, 3.6, 3.7, 4.1, 13.6];
2) lai sniegtu precīzāku informāciju par pasākuma ietekmi – kā un vai tas palīdzējis risināt fiksēto problēmu.

2. Papildināt Plānu ar šādiem jauniem rīcības virzieniem, kas publiskajai apspriešanai nodotajā redakcijā nav ietverti:
2.1. Nepieciešamība KNAB korupcijas apkarošanas jomā izveidot lietu prioritizācijas principus, lai varētu resursus koncentrēt uz īpaši sabiedriski svarīgu un sarežģītu lietu prioritizēšanu.
2.2. Integrēt plānā tos pretkorupcijas pasākumus, kuri izriet no Valsts kontroles lietderības revīzijā “Noziedzīgu nodarījumu ekonomikas un finanšu jomā izmeklēšanas un iztiesāšanas efektivitāte” ietverto priekšlikumu ieviešanas plāna (https://www.tm.gov.lv/lv/media/7328/download)
2.3. Paredzēt KNAB iekšējās darba organizācijas piemērotību efektīvai iestādes mērķu sasniegšanai, piemēram, uzstādot KNAB kvalitātes vadības sistēmu , pasūtot īpašu OECD vai citas prestižas starptautiskās institūcijas novērtējumu vai peer review no līdzīgām institūcijām citās valstīs (piemēram, Lietuvas).

3. Precizēt Plānā jau ietvertos pasākumus vai tos papildināt:

Rīcības virziens (Nr1): IKNL normu pilnveide, skaidrošana, piemērošana un personu loka, uz kuru attiecināmi preventīvie pretkorupcijas pasākumi, pārskatīšana
3.1. Providus atbalsta 1.1. pasākumu par neatkarīga pētījuma veikšanu, lai izvērtētu IKNL trūkumus, nepilnības un iespējamos uzlabošanas virzienus, taču aicinām salāgot šāda pētījuma veikšanas laiku, lai likuma precizēšanai paredzēto 1.7. aktivitāti veiktu kopā ar citiem nepieciešamajiem uzlabojumiem, kas tiks ieteikti pētījuma rekomendāciju sadaļā. Aicinām apvienot pasākumu nr.1.1 ar pasākumu nr. 1.7.
3.2. Providus ierosina papildināt Rīcības virzienu ar jaunu pasākumu par Saeimas deputātu interešu konfliktiem (vadlīniju izstrādāšana deputātiem vai Saeimas deputātu ētikas kodeksa papildināšana par rīcību interešu konflikta gadījumā), kas ir viena no GRECO rekomendācijām.
3.3. Providus ierosina papildināt Rīcība virzienu ar jaunu pasākumu, kas vērsts un sistēmisku risinājumu izstrādāšanu interešu konflikta novēršanai pašvaldībās: interešu konflikta situāciju atpazīšanu, sagaidāmo rīcību interešu konflikta situācijās – izstrādājot atbilstošas vadlīnijas, kā arī ietverot atbilstošas prasības jaunajā Pašvaldību likumā. Problēma, ko būtu jārisina: KNAB apkopotā informācija par administratīvajiem pārkāpumiem uzrāda, ka viena no grupām, kura regulāri saskaras ar IKNL normu pārkāpšanu ir pašvaldību darbinieki un pašvaldību deputāti. Atšķirībā no valsts pārvaldes, pašvaldību līmenī līdz šim nav ieviesti civildienesta principi, kas ne vien uzstāda minimālās kvalificējošās pazīmes darbam valsts pārvaldē, bet arī paredz darbinieku rekrutēšanu atklātā konkursā. Pašvaldību līmenī šie principi nav ieviesti.

Rīcības virziens (Nr.4) Publiskās mantas un finanšu līdzekļu, tai skaitā ES fondu un citu ārvalstu finanšu palīdzības instrumentu izlietojuma likumības nodrošināšana

3.4. Providus ierosina papildināt ar jaunu pasākumu – vadlīniju izstrādāšanu rīcībai gadījumos, kad valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem kā publiskā iepirkuma veicējiem jāsagatavo iepirkuma tehniskā specifikācija, taču tās izstrādei nepieciešamas specifiskas zināšanas. Problēma: valsts un pašvaldību darbiniekiem nepieciešams sniegt atbalstu ar vadlīnijām pareizai rīcībai gadījumā, kad darbiniekiem, kuri atbild par tehniskās specifikācijas sagatavošanu publiskā iepirkuma sludināšanai, pašiem vai iestādes ietvaros nav pietiekamu zināšanu precīzai specifikācijas sagatavošanai. Būtu nepieciešams sniegt skaidrojumu par pareizo rīcību šādos gadījumos, kā piesaistīt ekspertu palīdzību, īpaši gadījumos, kad jautājums skar ļoti šauru jomu, kur iespējamais ekspertu loks ir ierobežots vai tie saistīti ar potenciālajiem iepirkumu veicējiem.
3.5. Ierosinām sagatavot informatīvo ziņojumu par iespējām publiskā sektora līgumu spēkā stāšanos (kuri pārsniedz, piemēram, 5000 eiro slieksni) padarīt atkarīgu no to publicēšanas internetā.
3.6. Ierosinām izveidot valstij un pašvaldībām piederošo nekustamo īpašumu sarakstu, kā arī padarīt to pieejamu atvērto datu veidā.

Rīcības virziens (Nr.6) : Korupcijas novēršanas pasākumu ieviešana privātajā sektorā:
3.7. Papildināt plānu ar pasākumu, kas paredzētu izstrādāt ieteikumus vai korupcijas novēršanas standartus piemērošanai privātajā sektorā, kuru ievērošana mazinātu korupcijas riskus privātajā sektorā. Problēma: Krimināllikuma 70.1 pantā pēc būtības paredzēts, ka privātā sektora uzņēmumiem noteiktos gadījumos var tikt piemēroti piespiedu ietekmēšanas līdzekļi, ja, cita starpā, uzņēmums nav nodrošinājis pienācīgu pārraudzību vai kontroli gadījumos, kad uzņēmuma pārstāvis veicis noziedzīgu nodarījumu rīkojoties individuāli vai pārstāvot uzņēmumu. Trūkst skaidrojuma un vadlīniju, kas palīdzētu uzņēmumiem izprast, ko jēdziens “pienācīga pārraudzība vai kontrole” ietver un kā to labāk ieviest praksē.
3.8. Izveidot ieteikumus privātā sektora pārstāvjiem par piemērotāko rīcību gadījumā, ja no viņiem tiek pieprasīta koruptīva rīcība (ne tikai kukuļa došana publiskai amatpersonai, bet arī, piemēram, apzināta futbola spēles zaudēšana oficiālās sacensībās).

Rīcības virziens (NR.7.): Personu un grupu, kas nepārstāv valsts sektoru, iesaistīšana korupcijas novēršanā un sabiedrības neiecietības pret korupciju un tās radītajiem draudiem veicināšanā

3.9. Providus ierosina precizēt 7.1. pasākuma izpildes termiņu nosakot, ka šādu monitoringa sabiedriskās domas mērījumi tiek veikti regulāri (reizi gadā vai reizi divos gados).
3.10. 7.2. pasākumā ierosinām apsvērt informācijas ombuda institūcijas izveidi (kas varētu izšķirt pirmstiesas strīdus par informācijas pieejamību)

Rīcības virziens (Nr. 9): Efektīvu, proporcionālu un atturošu administratīvo vai kriminālo sodu par izdarītajiem pārkāpumiem noteikšana
3.11. Providus ierosina papildināt ar jaunu pasākumu – Izveidot un pastāvīgi aktualizēt publisku datu bāzi par korupcijas lietu virzību – publicējot informāciju par katras lietas virzību, sākot no kriminālprocesa ierosināšanas līdz galīgam tiesas spriedumam, nodrošinot to mašīnlasāmā formā. Informācijas apkopošanu un datu bāzes aktualizēšanas pienākumu nododot vienai iestādei, piemēram, KNAB. Problēma: pašlaik sabiedrībai, ekspertiem nav pieejama pilnīga un uzticama informācija par valsts amatpersonu korupcijas lietu virzību no to ierosināšanas līdz tiesas spriedumam, tādējādi, nav iespējams novērtēt visu minēto posmu efektivitāti, analizēt galvenās problēmas, lai sagatavotu mērķtiecīgus pasākumus to novēršanai. Svarīgi, ka šī informācija no visām korupcijas lietu izmeklēšanā iesaistītajām institūcijām tiek apkopota vienuviet un sniedz pilnīgu ainu par valsts amatpersonu korupcijas lietu izmeklēšanu.
3.12. Providus ierosina papildināt ar pasākumiem, kas vērsti uz OECD rekomendāciju izpildi, tai skaitā uz nepieciešamību Latvijai veikt labojumus savos tiesību aktos, nodrošinot, ka: a) tiešs nodoms, kā tas ir definēts Krimināllikumā, atbilstu Konvencijas 1. pantā minētajam, kā arī to, ka nodarījums nepārprotami ietver kukuļa solījumu. Uz vairāku rekomendāciju neizpildi OECD ir norādījusi arī 3.fāzes novērtējuma ziņojumā, paužot bažas, ka šīs nepilnības varētu apdraudēt Konvencijas piemērošanu daudzos ārvalstu kukuļošanas gadījumos, tostarp kukuļošanas starpniecības gadījumos.

Rīcības virziens (Nr.11): Atbildības piemērošana par īpašuma izšķērdēšanu, piesavināšanos vai citu līdzīgu valsts amatpersonas nelikumīgu rīcību ar īpašumu

3.13. Providus ierosina ietvert jaunu pasākumu – publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma piemērošanas prakses izvērtējumu, identificējot galvenās problēmas un nākotnē nepieciešamos uzlabojumus. Problēma: īpaši pirms vēlēšanām aktualizējas jautājums par administratīvo resursu ļaunprātīgu izmantošanu un arī grūtības šādus pārkāpumus pierādīt, par tiem piemērot sodus, lai tādus mazinātu nākotnē. Šis jautājums ir aktuāls arī starp vēlēšanām gadījumos, kad valsts vai pašvaldību institūciju pārstāvji izmanto publiskos resursus savtīgiem mērķiem. Būtu nepieciešams izvērtējums par galvenajiem pārkāpumiem, kā arī to atklāšanas un sodu piemērošanas praksi.
3.14. Providus ierosina papildināt Plānu ar jaunu pasākumu – pašvaldību budžetu sastādīšanas un uzskaites vienotas metodoloģijas izstrāde. Problēma: šobrīd nav iespējams pārliecināties par publisko līdzekļu efektīvu izmantošanu pašvaldībās, kas rada ievērojamus neefektivitātes un izšķērdēšanas riskus. Šobrīd nepastāv vienoti principi pašvaldību budžetu veidošanā (budžetu kategorijas dažādās pašvaldībās aptver dažādas pozīcijas), tādējādi pašvaldību finansiālā darbība nav savstarpēji salīdzināma, lai, cita starpā, varētu novērtēt arī to darbības efektivitāti, piemēram, cik katrai no pašvaldībām izmaksā kāda pakalpojuma veikšana, kādas ir pašvaldības administrācijas izmaksas utt.
3.15. Providus ierosina arī paplašināt atklātību par publiskā budžeta finanšu pārskaitījumiem, proti, iespēju sabiedrībai atvērto datu formā (anonimizēti) redzēt, kādiem nolūkiem tiek tērēti publiskie līdzeļi.
3.16. Ierosinām veikt analīzi par galvenajiem iemesliem, kādēļ valsts amatpersonām par valsts naudas izšķērdēšanu tiek reti piemērota jebkādas formas atbildība.

Rīcības virziens (Nr. 12): Preventīvo pretkorupcijas organizāciju efektīva darbība un neatkarības nodrošināšana, t.sk. paplašinot un izplatot zināšanas par korupcijas novēršanu.
3.17. Pretkorupcijas organizācijas darbojas ne tikai publiskajā sektorā, bet arī privātajā organizācijā – visvairāk ar pretkorupcijas aktivitātēm nodarbojas pētnieciskie žurnālisti, kā arī “sargsuņa” (watchdog) tipa organizācijas. Korupcijas novēršanas plānā jāparedz atbalsts un kapacitātes celšana arī privātā sektora korupcijas apkarotājiem.
Rīcības virziens (Nr.13): Politisko organizāciju finansēšanas atklātuma nodrošināšana un naudas lomas politikā mazināšana
3.18. Ierosinām pārskatīt kriminālsodu sistēmu par partiju “melnajām kasēm”. Kriminālatbildībai par starpniecību partiju finansēšanu ir jāiestājas pie zemāka sliekšņa, nevis tad, kad ir pierādīts “liels apmērs” (šobrīd ap 20 000 eiro).
3.19. Ierosinām paredzēt regulējumu politiskajām reklāmām ne tikai vēlēšanu periodā, bet arī vēlēšanu starplaikos, – vismaz pienākumu apzīmēt politisku reklāmu kā politisku un norādīt tās apmaksātāju.
3.20. Ierosinām paredzēts skaidras vadlīnijas tam, kā piemērot Krimināllikuma pantus attiecībā uz partiju finansēšanas pārkāpumiem – proti, cik lielā mērā ar partiju ir/nav identificējamas atsevišķa partijas biedra vai vēlēšanu kandidāta nelegālas naudas piesaistīšanas aktivitātes priekšvēlēšanu kampaņai.
3.21. Ierosinām izveidot vadlīnijas partijām par to, kā tās var samazināt iekšējos riskus/ izveidot iekšējos kontroles mehānismus tam, lai nepārkāptu partiju finansēšanas nosacījumus.

Rīcības virziens (Nr.14): Sabiedrības līdzdalības politikas veidošanas procesā veicināšana

3.22. Ierosinām ieviest konsultācijas ar sabiedrību kā KNAB regulāru darba praksi. Problēma: pašlaik vienīgais konsultāciju formāts, ko nodrošina KNAB, ir Sabiedriski konsultatīvā padome, taču līdz šim tās sanākšanas biežums bijis nevienmērīgs. Būtu lietderīgi ieviest regulāru apspriežu formātu ar nevalstiskajām organizācijām, lai apspriestu ne vien jau KNAB izstrādātas iniciatīvas, bet arī dažādus konceptuālus jautājums, kas prasa būtiskus sistēmiskus risinājumus. Noteikti jāievieš arī regulārs konsultāciju mehānisms par KNAB izstrādātajiem normatīvo aktu vai politikas plānošanas dokumentu projektiem.
3.23. Ierosinām KNAB vismaz reizi divos gados organizēt datu hakatonus kopā ar datu entuziastiem, NVO un pētnieciskajiem žurnālistiem par to, kā, kopā saslēdzot dažādas datu bāzes, varētu vieglāk pamanīt koruptīvus procesus.
3.24. Ierosinām KNAB šī plāna īstenošanas laikā noorganizēt vismaz vienu deliberatīvu pasākumu, kurā piedalītos pēc nejaušības principa atlasīti dalībnieki (kuri pēc saviem demogrāfiskajiem parametriem reprezentē Latvijas sabiedrību) un kas kopā risinātu kādu problēmu ar nozīmīgu korupcijas dimensiju. Piemēram, Providus ar Veselības ministriju 2021.gada nogalē vēlas šādu pasākumu sarīkot par aplokšņu maksājumu tēmu veselības nozarē.

4. Kopumā atzinīgi novērtējot KNAB izstrādāto rezultātu sistēmu, ierosinām:
4.1. atteikties no indikatora 1.7 (samazinās KNAB pieņemtie lēmumi par Interešu konflikta likuma normu pārkāpumiem), kā arī indikatora 5.5 (samazinās to partiju un partiju apvienību skaita īpatsvars, kuru iesniegto gada pārskatu un vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarāciju pārbaužu rezultātā ir konstatēti administratīvie pārkāpumi), jo to sasniegšana var nozīmēt nevis tiesiskās apziņas progresu, bet gan vienkārši mazāk aktīvu KNAB darbu.
4.2. Papildināt indikatorus ar rādītāju par sabiedrības uzticēšanos KNAB un gatavību par korupciju ziņot KNAB.

Šo atzinumu izstrādāja Providus pētnieki Līga Stafecka, Iveta Kažoka, Valts Kalniņš. Lūdzam turpmāk par atzinumu un tā saskaņošanas procesu sazināties ar Līgu Stafecku (liga.stafecka@providus.lv).

Atzinums sagatavots projekta Interešu aizstāvība demokrātijas un pārvaldes kvalitātes spēcināšanai ietvaros ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par Atzinuma saturu atbild biedrība Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS. Par Atzinuma saturu atbild biedrība Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS.

/

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!